Iesaki rakstu: 
KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu arī pret savu vietnieci Jutu Strīķi, - disciplinārlieta ierosināta par oktobra beigās Strīķes sniegtajām intervijām trim medijiem. Pirms nedēļas, 25.novembrī Vilnītis disciplinārlietu ierosināja pret otru savu vietnieku Alvi Vilku.
Sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtētais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ar „papīru” ieročiem ķēries klāt arī cīņai pret KNAB priekšnieka vietnieci apkarošanas jautājumos Jutu Strīķi.
Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu pret Strīķi par viņas trim medijiem – portālam Pietiek, TV3 un TV5 raidījumam Bez cenzūras oktobra beigās bez saskaņošanas ar priekšnieku sniegtajām intervijām.
Kā Pietiek atzina Strīķe, viņa piektdien saņēmusi Vilnīša rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu.
Intervijās Strīķe kritiski izteicās par Vilnīša piedāvāto KNAB reorganizācijas shēmu, kas bija konceptuāli atbalstīta Valsts prezidenta valdītās Nacionālās drošības padomes (NDP) iniciētajā starpinstitūciju komisijā.
Faktiski Strīķe intervijās norādīja, ka Vilnīša darbības ir pretrunā ar KNAB izveidošanas mērķi un ka, īstenojot Vilnīša iecerēto KNAB reorganizāciju, faktiski tiktu mazinātā KNAB loma korupcijas apkarošanā.
Vairāku ekspertu vērtējumā Vilnīša iecerētā KNAB reorganizācija oligarhiem ļautu beidzot tikt vaļā no Strīķes, jo jaunā KNAB pārvaldes shēma viņas amatu nemaz neparedz.
Pirms nedēļas, 25.novembrī ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta pret biroja priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos Alvi Vilku.
Oficiālais disciplinārlietas iemesls bija par amatpersonas rīcības atbilstību KNAB iekšējās kārtības noteikumu normām un Nacionālās drošības padomes lēmumam. Taču gan paša Vilnīša, gan Vilka pirms tam atzītais liecināja, ka arī šī disciplinārlieta saistīta ar Vilka intervijām un izteikumiem medijos par KNAB reformu.
Vilnīša rīkojums par disciplinārlietu pret Strīķi, ļoti iespējams, ir prettiesisks, jo nokavēti lietas ierosināšanas termiņi. Proti, saskaņā ar likumdošanu disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas.
Vismaz interviju portālam Pietiek Strīķe sniedza 28.oktobrī, līdz ar to piektdien, 3.decembrī izdodot rīkojumu par disciplinārlietu saistībā ar viņas Pietiek sniegto interviju, Vilnītis ir nokavējis likumā paredzētos termiņus un savu „administratīvā resursa ieroci pret Strīķi” ir izšāvis veltīgi.
Konflikts KNAB ilgst jau vairāk nekā gadu, un faktiski lielākā daļa KNAB darbinieku ir nostājušies pret Vilnīti, apšaubot viņa spējas vadīt biroju. Amatā Vilnītis tika iecelts ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā 2009.gada sākumā.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
