Iesaki rakstu: 
KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kurš pirmdien no rīta intervijā Latvija radio pauda bažas par informācijas, kas saistīta ar Vaškeviča lietu un KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei izteiktajiem draudiem, noplūdi medijos, līdz pirmdienas vakaram Pietiek skaidri tā arī neatbildēja, vai par to jau ir izdevis rīkojumu sākt kārtējo dienesta izmeklēšana.
Ar preses pārstāves Ievas Karlsbergas gādību sniegtā Vilnīša atbilde uz Pietiek jautājumu, vai ar Vilnīša rīkojumu KNAB sācis dienesta izmeklēšana par informācijas noplūdi Vaškeviča un Strīķes lietās, neviesa skaidrību, atbilde nebija nepārprotama.
Karlsbergas rakstiski sniegtajā KNAB priekšnieka atbildē bija norādīts: „Visos gadījumos, kad saskatāmas disciplinārizmeklēšanas pazīmes, KNAB uzsāk dienesta pārbaudes.” Uz Pietiek papildus uzdoto jautājumu, vai tas nozīmē, ka Vilnītis ierosinājis dienesta pārbaudi, Karlsberga teica, ka neko vairāk, kā uzrakstīts, nevar atbildēt un nekādus plašākus komentārus nesniegs.
Pietiek lūgta sniegt vienkāršu KNAB priekšnieka atbildi, skaidri pasakot, vai dienesta pārbaude par informācija noplūdi medijos ir sākta vai nav, Karlsberga atkārtoti uzsvēra, ka atbilde ir tāda, kāda tā ir, un neko vairāk KNAB neteiks.
Jautājums, vai KNAB priekšnieks ar savu rīkojumu uzdevis sākt kārtējo dienesta izmeklēšanu par mediju ziņu Vaškeviča lietā un par Strīķei izteiktajiem draudiem, radās, kad pirmdien rīta intervijā Latvijas radio Vilnītis izteicās - vairāk viņu uztraucot tas, ka šāda veida informācija nākot no medijiem, „turklāt apgalvojuma formā”. Pēc aģentūras LETA atreferētā, Vilnītis intervijā teica, ka cilvēks, kurš informējis medijus par šo faktu, visticamāk, ir rīkojies nelikumīgi, un šo faktu, cerams, pārbaudīšot tiesībsargājošās institūcijas.
Tāpat KNAB priekšnieks sacīja, ka, nenoliedzami, žurnālistiem ir jādarbojas sabiedrības interesēs un sabiedrības labā, taču, viņaprāt, ziņas, kas sākas ar vārdiem „iespējams” un „visticamāk”, liecina par melno „PR”. Vilnītis arī pauda izbrīnu par kādā portālā pieejamo informācijas daudzumu par konkrēta kriminālprocesa detaļām. „Mani uztrauc un dara uzmanīgu tas, ka šiem žurnālistiem ir pieeja kriminālprocesa materiāliem,” teica KNAB priekšnieks. „Šādu detaļu atklāšana neuzlabos izmeklēšanas kvalitāti. Ja informāciju būs nopludinājis KNAB darbinieks, rīkošos saskaņā ar likumu, lai tādus gadījumus novērstu. Informācija nākusi ļoti strauji,” sacīja Vilnītis.
Mediju eksperts un žurnālists Kārlis Streips, lūgts komentēt, kā vērtēt Vilnīša uztraukumu par to, ka medijos noplūst informācija, Pietiek atzina: „Tas ir absolūti nenormāli. Žurnālistiem ir tiesības runāt par visu to, ko viņi uzzina.”
Uzdodot jautājumus Vilnītim, Pietiek vēlējās saņemt konkrētu KNAB šefa atbildi, vai viņš savas bažas par informācijas noplūdi medijos jau īstenojis, birojā sākot dienesta izmeklēšanu vai arī vēršoties citās tiesībsargājošās iestādēs.
Jau pērn nogalē Vilnītis ierosināja dienesta pārbaudes (divas disciplinārlietas) pret KNAB priekšnieka vietniekiem Strīķi un Andri Vilku par abu amatpersonu vairākiem medijiem oficiāli sniegtajām intervijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
