Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi kā ASV. Zviedrijas valdošā vara, kultūras elite, lielākie mediji un kreisi noskaņotie ielu huligāni ir par imigrāciju, globālismu, lielajām finanšu korporācijām, bet pret ģimenes institūciju. Pretējā pusē ir klusējošais vairākums, kam pastāvīgi uzbrūk un ķengā Veinberga un viņai līdzīgie.

Tas ir iemesls, kāpēc Zviedrijā tāpat kā pārējā Rietumu pasaulē alternatīvās ziņas gūst arvien pārliecinošāku stāvokli. It īpaši Zviedrijā, jo šeit visi lielākie mediji ir stipri kreisi, salīdzinot ar citām valstīm, un to radītais viltusziņu apjoms ir šausminošs.

Oficiāli ziņojumi atkārtoti rāda, ka Zviedrijas valdošo mediju žurnālisti ir politiski kreisi orientēti: 83% no viņiem balso par sociālistu partijām. Sociālistiskā “zaļā” partija viņu vidū ir sevišķi populāra un saņem 52% žurnālistu balsu (JMG, Gothenburg university, 2013). Zaļā partija uzstāj uz pilnīgu Zviedrijas robežu atvēršanu imigrantiem vīzijā par globalizētu pasauli bez robežām.

Savu kreiso aizspriedumu dēļ viņi, piemēram, atsakās korekti atspoguļot imigrācijas jautājumus un ar multikulturālismu saistītās problēmas. Gadu desmitiem viņi atteikušies informēt par pretimigrācijas partiju SD (“Zviedrijas demokrāti”), un, kad to vairs nebija iespējams ignorēt milzīgā tautas atbalsta dēļ, zviedru prese viņus nomelno un apmelo. Par spīti tam SD pašlaik aptaujās uzrādās kā populārākā partija, kas skaidri rāda to, ka mediji neatspoguļo vienkāršo cilvēku redzējumu.

Tas, kā Veinberga apraksta spēkus, kuri “tiecas sabotēt viedokli vai kompromitēt kādu personu, pārvēršot diskusiju par absurdu”, patiesībā labi raksturo vadošo mediju darbību. Pašlaik pat profesori un eksperti, kuri raksta par to, ka mediji neziņo patiesību, kā atbildi saņem vienīgi nomelnojumus. Žurnālisti apzinās, ka savu pasaules redzējumu atklātās debates aizstāvēt viņi nespētu, tāpēc dara visu, lai no tādām izvairītos. Iekšējās debatēs starp žurnālistiem Publicistu klubā pērn bijušais sabiedriskās TV direktors Mikaels Olssons Al Safandi atzina, ka, piemēram, nekad neielūgtu Donaldu Trampu uz interviju tiešraidē -  viņš to ierakstītu un rediģētu. Šīs ambīcijas “pasargāt tautu” no faktiem ir tas, kas rada patiesu nepieciešamību pēc alternatīviem medijiem, lai Zviedrijā būtu iespējama demokrātiska diskusija.

Mediju loma būtu sabiedrības interesēs inspicēt un atainot valsts vadītājus. Zviedrijas mediji dara pretējo - viņi uzbrūk un nomelno vienkāršos pilsoņus, kuri uzdrīkstas uzstāties pret valsts vadītājiem un pašreizējo valsts politiku.

Tas ir tas, ar  ko nodarbojas “Troll hunters”. Ļoti bēdīgi slavens ir laikraksta “Expressen” piemērs, kas 2013. gadā ar kreiso ekstrēmistu un noziedznieku palīdzību uzlauza interneta forumus nolūkā noskaidrot identitātes cilvēkiem, kuri anonīmi bija pauduši kritiskus viedokļus par masu imigrāciju. ”Expressen” žurnālisti pat klauvēja pie šo cilvēku durvīm un bāza sejās kameras. Mērķis ir atbaidīt jebkuru no brīvas uzskatu paušanas pat anonīmos forumos.

Vadošie mediji Zviedrijā nereti piekarina “Putina propagandas” birku kritikai, kas tiek veltīta to viltusziņām. Tas ir vājš attaisnojums. Manā avīzē šādas viltusziņas atmaskojam katru nedēļu, taču man par to neviens no ārvalstīm nemaksā. Mana ģimene devās bēgļu gaitās no komunistiskās Čehoslovākijas, un iemesls, kādēļ šodien es strādāju alternatīvajā medijā, ir vēlme darboties demokrātijas un vārda brīvības labā, redzot, ka Zviedrijā tā ir apdraudēta. Varu apliecināt, ka starp mani un Krieviju nepastāv nekāda saikne - esam brīvi žurnālisti, kas nav saistīti ne ar vienu valsti vai organizāciju.

Pastāv bezpeļņas alternatīvi ziņu kanāli, kurus neviens nekoordinē. Tās ir pilsoniskas iniciatīvas, jo cilvēki jūt nepieciešamību pēc patiesības atspoguļošanas. Šī ir pilsoniskā demokrātija tās labākajās izpausmēs. Pretējo var teikt par vadošajiem medijiem, kuri pamatā pieder divām lielām ģimenēm - Bonnieriem un Hjorne.

Veinberga piemin arī tā saukto ”feminismu”. Zviedrijas feministes ir spēcīgs lobijs, kam nav atbalsta tautas masās – ne starp sievietēm, ne vīriešiem. Caur institūcijām viņas uzspiež savus uzskatus vienkāršajiem cilvēkiem, piemēram, velkot zēniem bērnudārzos svārkus un liedzot “dzimumlomas kodējošas” (“gender coded”) rotaļlietas – piemēram, mašīnas vai lelles. Viens no viņu sasniegumiem ir Ziemeļu Kaujas grupas Afganistānā simbolikā ietvertās lauvas kastrēšana, jo tas esot izskatījies “pārāk vīrietīgi”. Cilvēkiem šis neprāts ir apriebies. Veinbergas rakstītais tikai atkārto Zviedrijas vadošo žurnālistu viedokli, kamēr viņi paši trīc savās debesskrāpju redakcijās, brīnoties, kāpēc tirāžas strauji krīt. Lielākā vakara laikraksta ”Aftonbladet” tirāža ir nokritusies no 450 tūkstošiem 2000. gadā līdz 124 tūkstošiem 2015. gadā. Vēlāk viņi atteicās publiskot datus. Visi valdošie mediji ir atteikušies no vispārpieņemtā standarta publiskot tirāžu apjomus, jo viņi tos vēlas slēpt.

Un tam ir iemesls. Cilvēkiem ir apnicis pasaules redzējums, ko uztiepj kā “ziņas”. “Dagens Nyheter” galvenais redaktors Peters Volodarskis, uzsākot amata pienākumu pildīšanu 2013. gadā, uzsvēra, ka koncentrēsies uz “pasaules redzējumā balstītu žurnālistiku” (“agenda driven journalism”). Viņa vadībā atlaisti visi godīgie žurnālisti, un pašlaik avīzi katru dienu pilda viltusziņas, par ko kaunas pat citi autoritatīvie mediji.

Tas, ko raksta Veinberga, ir tikai kārtējās vadošo mediju viltusziņas, pie kā esam pieraduši Zviedrijā, un šeit neviens viņai vairs neticētu.

* Laikraksta ”Nya Tider” galvenais redaktors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...