Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neakreditētajiem un nelicencētajiem “mācību kursiem” it kā tiesnešu apmācībai tagad uzmanība pievērsta jau Eiropas Savienības līmenī: jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā Eiropas Komisija konstatē — Latvijā vispār nav notikusi tiesnešu apmācība, tā ir jāievieš no jauna.

Eiropas Komisija publicējusi ikgadējo tiesiskuma ziņojumu. Tajā analizēta aktuālā situācija tiesiskuma jomā katrā dalībvalstī. Šogad pirmo reizi ziņojums papildināts arī ar katrai dalībvalstij sniegtajām rekomendācijām. Līdzās problēmu apzināšanai EK kā pareizo virzienu tiesiskuma stiprināšanā atzīmē tiesu sistēmas digitalizāciju, darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā un Ekonomisko lietu tiesas veiksmīgi aizvadīto pirmo gadu — tā ziņojumu atreferē sabiedriskais medijs.

Līdz ar to Eiropas Komisija, atzīmējot “darba uzsākšanu tiesnešu apmācības jautājumā”, norāda uz katastrofu, par kuru Pietiek sāka rakstīt pirms gada: atklājās, ka 1995. gadā dibinātā privātā SIA ar nosaukumu “Tiesnešu mācību centrs” (vēlāk veikta pārreģistrācija par nodibinājumu) vairāk nekā 25 gadu garumā rīko nelicencētus un neakreditētus viltus kursus, ko mēģina pasniegt kā “apmācības” tiesnešiem un ar kā palīdzību, nešaubīgi, saņem un legalizē naudu no valsts.

Jebkura apmācības programma jebkurā mācību iestādē — sākot ar bērnudārzu un beidzot ar augstskolu — jāakreditē divu gadu laikā pēc mācību uzsākšanas, bet pēc tam jāveic pārakreditācija ik pēc sešiem gadiem. Savukārt interešu izglītības pulciņiem un pieaugušo tālākizglītības kursiem, ja to ilgums nepārsniedz 130 stundas, pietiek ar pašvaldības Izglītības departamenta izdotu licenci.

Taču “Tiesnešu mācību centram” nekad nav bijusi ne valsts iestāžu izsniegta akreditācija, ne Rīgas pašvaldības izsniegta licence — tādu izziņu jau pirms vairāk kā gada sniedza gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments.

To, ka viltus “tiesnešu kursu” organizatori zinājuši par likuma prasībām un apzinājušies nepieciešamību akreditēt savu nelegālo rūpalu, apliecina Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datubāzē redzamais: pēc 15 gadu ilgas nelegālu kursu organizēšanas “Tiesnešu mācību centrs” 2010. gadā beidzot pirmo reizi iesniedza dokumentus, lai mēģinātu legalizēt savas darbības.

Konkrētās trīs “izglītības programmas” bijušas ar nosaukumiem “Novitātes materiālajās un procesuālajās administratīvajās tiesībās”, “Novitātes materiālajās un procesuālajās civiltiesībās”, kā arī “Novitātes materiālajās un procesuālajās krimināltiesībās”. Atbilstoši likumam šīs trīs “mācību programmas” ieguvušas pagaidu licenci vienā datumā — 2010. gada 4. aprīlī, kaut arī nav bijušas sastādītas pēc parauga, lai sāktu darbu pie šo programmu akreditācijas.

Taču tālāko divu gadu laikā šīs “mācības” tā arī nav spējušas saņemt pilntiesīgu akreditāciju. Tas arī bijis vienīgais “Tiesnešu mācību centra” mēģinājums legalizēties: pēc tā izgāšanās “kursi” turpinājušies likumā neatļautā veidā, jo to organizatori acīmredzot sapratuši, ka viņiem labāk nepievērst sev uzmanību.

Nav pat iegūstama pārliecība, ka nelikumīgie viltus kursi tiesnešiem visos gadījumos vispār notikuši — ir aizdomas, ka daudzu nodarbību veikšanas vietā iesaistītās personas sadalījušas naudu, un viss.

Pēc tam, kad šie fakti pirmo reizi tika publicēti pirms gada, Tieslietu ministrija nekavējoties reaģēja ar paziņojumu, ka beidzot tikšot veidota īsta Tieslietu akadēmija. Sākts darbs pie tās metodikas un normatīvās bāzes izstrādes. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns drīz pēc tam apmeklēja Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) Vācijā, kur tika noskaidrots, ka Latvijas tieslietu nozares pārstāvji jau tagad strauji sākuši piedalīties starptautiskajos ERA mācību kursos, kolīdz tika konstatēta vietējā “Tiesnešu mācību centra” prettiesiskā darbība.

“Latvijā plānotās reformas tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmas attīstībai tika atzinīgi novērtētas no Eiropas kolēģu puses,” ziņo Tieslietu ministrija. J. Bordāns ar ERA, Nīderlandes un Vācijas speciālistiem pārrunājis šādu mācību centru darbības principus un mācību nodrošinājumu.

Jauna tieslietu un izmeklētāju mācību centra izveide tāpat izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā: ES finansējums ir plānots 7,5 miljonu eiro apmērā, tas būs pieejams laika periodam līdz 2026. gadam.

Vēl par tēmu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-komisija-iesaka-latvijai-mazinat-politisko-ietekmi-tiesnesu-iecelsana.a465290/

https://pietiek.com/raksti/viltus_macibu_kursi_tiesnesiem_shemotaji_zinajusi,_ka_viniem_jalicence_un_jaakredite_programmas_-_tacu_nav_spejusi_to_izdarit/

https://pietiek.com/raksti/viltus_tiesnesu_macibu_centra_lieta_paradijusies_nenomaksati_nodokli/

https://pietiek.com/raksti/nelikumigie_viltus_kursi_tiesnesiem_aizdomas,_ka_daudzas_nodarbibas_nemaz_nav_notikusas_-_tiesnesi_sadalijusi_naudu,_un_viss/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...