Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūnijs iesākās ar ziņu par Krišjāņa Kariņa valdības restartu. Amatos stājās četri jauni ministri, to skaitā tika nomainīta izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) un labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Tagad ir nomainījušās visas trīs vēsturiskajā fotogrāfijā redzamās ministres – Ilze Viņķele (Attīstībai/Par), I. Šuplinska un R. Petraviča. Visas trīs ministres Latvijas politikas vēsturē ieies kā vienas no visnekompetentākajām un arogantākajām! Diemžēl sekas jutīsim vēl ilgi. Un arī maksātāji par šo klaunādi būsim vien mēs paši - nodokļu maksātāji.

Ko tad aiz sevis ir atstājušas bijušās ministreles – Viņķele, Šuplinska un Petraviča? 

Kā pirmajai amatu nācās pamest veselības ministrei Ilzei Viņķelei. Tielējoties un negribīgi, bet aizgāja. Ko no viņas mantojām? I. Viņķele ministrijā aizsāka neformālo sapulču kultūru un darba sarunas gaiteņos. Tas bija labs formāts, lai par saviem lēmumiem nebūtu jāuzņemas atbildība un lai varētu brīvi sarunāt naudas dalīšanu savējiem. Sak, sanācām, paspriedām, bet tā jau tāda papļāpāšana starp savējiem vien bijusi.

Rezultāts bija visiem redzams – COVID-19 vakcīnu piegādes izgāšanās, finanšu līdzekļu dalīšana savējiem, piemēram, VM parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša pietuvinātās Latvijas Lauksaimniecības universitātes pseidopētījumiem, kā arī atbildības nogrūšana uz ierēdņiem brīdī, kad sākās vainīgo meklēšana par bezatbildību. Āža kāja līda laukā teju no katras budžeta ailītes, kas tika novirzīta savējiem.

Saeimā neievēlētā, bet no partijas par ministri ieliktā I. Viņķele noteikti būtu nominējama kā viena no visu laiku arogantākajām ministrēm. Atcirst pretī un mātišķi pamācīt – uz to viņai bija īpašs talants. TV, radio intervijās vai pat savos sociālo mediju profilos viņa regulāri prata izsmiet pie Āgenskalna tirgus vai mazpilsētā sastaptos līdzcilvēkus, kas neprotot maskas valkāt, komandantstundu ievērot utt. Sarkasms ir īpaši netalantīga, bet varas kāra politiķa pazīme. Vīnā ir patiesība.

Ko aiz sevis ir atstājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska? I. Šuplinskai izdevās sanīsties ar visiem nozares pārstāvjiem un organizācijām. Intrigu vērpšana un kliegšana uz saviem padotajiem bija viņas īpaši izkoptais talants. Bet, kā jau nākas, partijas negauši nepiemirsa arī par naudas dalīšanu savējiem.

I. Šuplinska ar saviem rokaspuišiem (ierēdņus - zēnus, vēlams, bailīgus Ilga bija īpaši iecienījusi kā savus padotos) pamanījās novirzīt valsts nodokļu maksātāju naudu partijai pietuvinātā TV kanāla “Tava klase” atbalstam. Par projekta izpildproducentu tika izraudzīts ministres partijas biedrs Andris Gross. Savukārt solītā augstākās izglītības reforma un sagatavotais Augstskolu likums bija tik nekvalitatīvs, ka, to izskatot Saeimas komisijā, tika iesniegti vairāk nekā 300 labojumu.

Pretlikumīga izrādījās I. Šuplinskas tiesvedība pret LU rektoru Indriķi Muižnieku. Nekompetence un paviršība mijās ar ministres nepārtrauktu melošanu. Rezultātā tika grauta visas augstākās izglītības nozares reputācija, faktiski tika grauta uzticība Latvijas valstij. Šāda retorika ierasti ir bijusi raksturīga Krievijai draudzīgiem politiķiem. Neko citu jau no bijušās komjaunietes nevarējām gaidīt. Skumji, ka to tik vēlu pamanīja viņas partijas vadība. 

Kad pienāca ministres Ilgas laiks aiziet no posteņa, atklājās viņas patiesā daba: indīga žults sāka līt nu jau pāri arī savējiem – TV ekrānos par kretīniem u.tml. tika saukti gan premjers, gan koalīcijas partijas, gan pašas partijas valde. I. Šuplinskai, kura reiz lielījusies, ka uz viņu ķeroties vien trakie un alkoholiķi, rupjāks vārds jau nekad nav bijis svešs. Citējot pašu ministri, tas jau gan laikam vien s... uz pannas.

Labklājības ministre Ramona Petraviča bija parodija par ministri. Tā bija parodija par rūpēm par labklājības nozari. Tā vietā, lai rūpētos par sabiedrības atstumtākajiem pārstāvjiem, R. Petraviča regulāri gozējās dzeltenās preses slejās, atrādot jaunāko manikīru, frizūru, kleitas, kurpes, peldkostīmus…

R. Petravičas nekompetence rezultējās desmitu cilvēku nāvēs veco ļaužu pansionātos. Latvija joprojām ir starp pēdējām valstīm Eiropā, kurā pret COVID-19 pietiekamā apjomā tiek vakcinēti vecākā gada gājuma cilvēki. Tās ir ministres nekompetences un bezatbildības sekas. Tās ir sekas tam, ka ministra amatā tiek iebīdītas vannabī cacas, kas ne nieka nejēdz no darāmajiem darbiem…

Lūk, vai par ministriem var tikt virzītas personas, kas neko nesaprot no nozares? Kuras interesē tikai pašlabums un intrigas? Vai partijas un politiskā elite vēlas turpināt arogances, bezatbildības un nekompetences kultūru, vai arī tomēr par ministriem būtu  jāvirza cilvēki, kuri prot veidot dialogu, ieklausīties nozarē, piedāvāt ilgtermiņa risinājumus un galvenais – uzņemties atbildību? Jo politika nav tikai arogantu un pusizglītotu pašmīļu šovs, bet gan smaga, atbildīga un gudra profesija!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...