Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, cerot, ka „negadījums” sevi būs izsmēlis, veselības ministre Ilze Viņķele mēģina noklusēt to, kuras īsti bija tās personas, kas pēc „caurspīdīgā un atklātā” konkursa noslēguma no finālā izvirzītajiem 11 kandidātiem uz valsts slimnīcu padomju locekļu posteņiem izraudzījās „īstos”, un kādus tieši izglītības dokumentus konkursā iesniedza „izcilā starptautiskā līmeņa menedžere” Baiba Rubesa.

Kā zināms, februāra sākumā atklājās, ka neveiksmīgajai RB Rail AS valdes priekšsēdētājai un tāpat bijušajai AS Latvenergo padomes loceklei B. Rubesai dividendes ir atnesusi piesliešanās Attīstībai/Par! – ar savas politkompanjones, veselības ministres I. Viņķeles palīdzību viņa gandrīz tika pie vietas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomē.

Taču pēc skaļas sabiedrības neizpratnes un iesnieguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūrai B. Rubesa no vietas pie „siles” bija spiesta atteikties, paziņojot, ka viņa „respektējot šogad likumā iekļauto normu, kas paredz 24 mēnešu "atdzišanas periodu" politisko partiju amatpersonām”.

Kandidējot uz vietu slimnīcas padomē, B. Rubesa gan šo normu nebija respektējusi, un tāpat to nebija ņēmusi vērā arī dārgi apmaksātā personāla atlases kompānija un nominācijas komisija, kuras vadībā bija Veselības ministrijas ierēdņi. Tieši uz šīs normas pārkāpumu bija norādīts iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.

Veselības ministrija, izsludinot konkursu uz valsts slimnīcu padomju locekļu amatiem, oficiālajā publikācijā izdevumā Latvijas Vēstnesis bija noteikusi arī šādu padomes locekļa amata kandidātiem izvirzāmo obligāto minimālo prasību - atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām.

Savukārt šī nesen pieņemtā likuma norma noteic, ka pārvaldes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

B. Rubesa šai normai neatbilda, jo pagājušajā gadā bija ievēlēta partijas Kustība „Par!” pārskata padomē, kas ir „Kustības saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija un tā kontrolē Kustības institūciju pieņemto lēmumu atbilstību statūtiem un programmai, Kustības finansiālo darbību un Ētikas kodeksa ievērošanu”.

No Ģenerālprokuratūras atbildes izrietēja, ka, atsakoties no kārotās vietas padomē, B. Rubesai izdevies izvairīties no kriminālprocesa pati un no tā pasargājusi arī savus bīdītājus. „Iesniegumā norādītā persona nav izraudzīta par minētās slimnīcas padomes locekli,” lēmumu nesākt kriminālprocesu lakoniski pamatoja Ģenerālprokuratūra.

Taču atklāts palika jautājums – kuras tad īsti bija personas, kas no konkursa finālā izvirzītajiem kandidātiem izvēlējās „īstos”, B. Rubesas gadījumā tīši vai netīši ignorējot likuma normas. Ir aizdomas, ka šo personu vidū noteicošā loma ir bijusi tieši I. Viņķelei.

Tā kā ne ministrijas preses pārstāvji, ne arī pati veselības ministre nav vēlējušies labprātīgi sniegt atbildes šai saistībā, pašlaik Veselības ministrijai ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:

„1) vai nominācijas komisijas dalībnieki un tās priekšsēdētājs – Veselības ministrijas darbinieki – pārbaudīja visu pretendentu atbilstību konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām? Kā tieši notika šī pārbaude?

2) ar ko skaidrojams, ka šīs pārbaudes ietvaros netika pārbaudīts, vai pretendenti pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijuši politisko partiju amatpersonas? Kuri konkrētie komisijas dalībnieki ir atbildīgi par šo nolaidību? Kāda ir personāla atlases kompānijas atbildība par šo nolaidību? Vai saistībā ar šo nolaidību tiks samazināta personāla atlases kompānijas saņemtā summa par tās sniegtajiem pakalpojumiem?

3) no publiskotās prezentācijas par pretendentu atlasi nekļūst skaidrs, kas bija personas, kuras no finālā izvirzītajiem 11 kandidātiem izraudzījās tos, kuri apstiprināmi par slimnīcu padomju locekļiem. Miniet katras no šīm personām vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un kritērijus, pēc kuriem šīs personas izraudzījās kandidātus, kuri apstiprināmi par slimnīcu padomju locekļiem.”

Turklāt saistībā ar B. Rubesas izvirzīšanu augstajam valsts amatam ir neskaidrības arī saistībā ar to, kādu tieši izglītību viņa patiesībā ir ieguvusi un vai nominācijas komisijai ir iesniegusi to apliecinošus dokumentus. Šī iemesla dēļ Veselības ministrijai adresētajā informācijas pieprasījumā ir iekļauts arī šāds jautājums:

„4) kādu tieši izglītības dokumentu iesniedza pretendente Baiba Rubesa? Miniet šī dokumenta veidu, izsniegšanas datumu, izsniegšanas vietu, izsniedzēju un informāciju, kas tajā minēta.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...