Vīra mantojums pārvēršas par murgu. Īpašumu piesavināšanās shēmā iesaistīti juristi un policija?
Aleksandrs Lebedevs, mantinieces ģimenes pārstāvis21.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad ASV pilsone Tamāra Benksone, kura ir arī Latvijas valstspiederīgā, pēc vīra nāves kļuva par vērā ņemama, sešciparu skaitļos mērāma īpašuma mantinieci, viņai pat prātā nevarēja ienākt, par kādu elli pārvērtīsies dzīve. Pret kundzi pensijas gados vērsās viņas radinieki, kuri īpašuma piesavināšanās shēmā iesaistīja vairākus Latvijā zināmus juristus, policijas darbiniekus un valsts institūcijas. Centieni piespiedu kārtā ievietot pansionātā, draudi veselībai un dzīvībai un pat pasludināšana par mirušu – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām mantiniecei nācies saskarties, turklāt vajāšana turpinās, un Latvijas tiesībsargājošās institūcijas šajā situācijā nevis palīdz, bet tieši pretēji – iespējams pat metušās uz vienu roku ar aizdomīgās shēmas dalībniekiem.
Detektīvromānam līdzīgais stāsts sākās ASV 2021.gada novembrī, kas aizsaulē aizgāja Tamāras vīrs, atstājot viņai ceturto daļu no saviem iespaidīgajiem īpašumiem. Tamāras draudzene Marina atceras, ka tas bijis smags laiks, jo arī pati Tamāra bijusi slima, turklāt ar lauztu plecu. Tādēļ Marinai bijis patīkami dzirdēt, ka pie Tamāras no Austrālijas dosies viņas dēls Staņislavs un varbūt pat pēc tam ņems dzīvot viņu pie sevis. Taču rožainajiem nākotnes plāniem nebija lemts piepildīties.
Tieši Vecgada vakarā Marinai piezvanīja Staņislavs, paziņodams, ka pēc dažām dienām kopā ar Tamāru ieradīsies Rīgā un tādēļ nepieciešams steidzami atrast juristu, dzīvokli un kopēju Tamārai, jo viņas veselības stāvoklis esot ļoti slikts. Lai arī gadumijas svētkos tas nebūt nebija viegls uzdevums, visu nepieciešamo Marina sarūpēja, taču liels bija viņas pārsteigums, kad satiekoties Tamāra, kas nebūt neizskatījās pēc slimas, apķērās viņai ap kaklu un ausī iečukstēja: “Neatstāj mani ar viņu, man no viņa ir bail, viņš grib no manis atbrīvoties.” Un tālāk notiekošais tiešām sāka atgādināt rūpīgi izstrādātu plānu, kā atbrīvoties no mantinieces!
Dēls kopā ar piesaistīto advokātu Aleksandru Laiviņu noslēdza līgumu par Tamāras ievietošanu pansionātā “Dzintaru melodija”, taču palika neizdarīta viena būtiska lieta – neviens no viņiem Tamārai pat neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt, vai viņa vēlas turp doties. Tā izskatījās, ka tika darīts viss, lai piespiedu kārtā mantinieci ievietotu pansionātā, lai gan viņa kopā ar aprūpētāju lieliski tika galā ikdienas dzīves nodrošināšanā.
Tā kā dēls Latviju pameta, atstājot iztikšanai Tamārai vien 900 eiro, acīmredzami, ka plāns bija šādā veidā piespiest sievieti piekrist dzīvei pansionātā. Kad vairākus mēnešus viņa tomēr spēja ar visu tikt galā un pansionātā tā arī neparādījās, Staņislavs pārtrauca sadarbību ar A.Laiviņu un piesaistīja citu advokātu – Mihailu Černousovu, turklāt iespējamie mantojuma kārotāji sāka izmantot pavisam netīrus paņēmienus – 2023.gada martā policijai tikai uzrakstīts iesniegums, ka atsevišķas personas piespiedu kārtā turot Tamāru neatbilstošos apstākļos un neļaujot komunicēt ar tuviniekiem. Tajā brīdī lieta tika izbeigta, jo likuma sargi pārliecinājās, ka iesniegumā rakstītais neatbilst taisnībai un sieviete ir sveika un vesela, turklāt dzīvo labos apstākļos, bet pati nevēlas runāt ar tuviniekiem, kuri seko tikai vienam mērķim – iegūt viņas mantojumu.
Vēl jāpiebilst, ka Tamārai ar vīru bija kopīga māja ASV, no kuras ātri vien pazuda Tamāras personīgās lietas, tajā skaitā – zelta juvelierizstrādājumi, bet 2022.gadā – dažus mēnešus pēc mantinieces atvešanas uz Rīgu – minētā mājas bez viņas ziņas tika pārdota.
Taču ar to šis detektīvromāns nebūt nebeidzās. Šā gada jūnijā advokāts Mihailu Černousovu kā Staņislava pārstāvis parādīja savu īsto dabu un ne tikai draudēja Tamāras aprūpētājiem, bet arī vērsās policijā, panākot, ka mantiniece tiek pasludināta par bezvēsts pazudušu. Interesanti, ka dažas dienas pēc Latvijas policijas paziņojuma par Tamāra bezvēsts prombūtni, viņas radinieki ASV bija vērsušies pie mantojuma fonda pārraudzītājiem, apgalvojot, ka sieviete ir mirusi un pieprasot mantojuma pārformēšanu uz viņiem. Šis plāns viņiem, par laimi, neizdevās, un šobrīd ASV rit tiesvedība par mantojuma tiesībām.
Lai puses būtu līdzvērtīgas, Tamāra arī piesaistīja advokātu – Aleksandru Laiviņu, taču viņu attiecības sabojājās tajā brīdī, kad mantiniece atteicās dot viņam pilnvaru, lai viņš ASV varētu piekļūt viņas bankas kontiem un veikt tajos kaut kādas darbības. Un A.Laiviņš, kā stāsta Tamāras aprūpētāji – Marina un Arnis, veiksmīgi pārmeta kažoku uz otru pusi, aktīvi iesaistījās viņu terorizēšanā, sūtot draudu vēstules, turklāt klātienes tikšanās laikā nepārprotami norādot, ka pret viņu iet nedrīkst, jo, lūk, sieva ir prokurore (Irīna Laiviņa). Pie apvāršņa uzpeldēja vēl dažas interesantas personālijas, piemēram, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja augsta līmeņa darbiniece Signe Bole. Un pret aprūpētājiem notika vēršanās arī ar policijas palīdzību, turklāt izvēloties iesniegumiem un kriminālprocesu uzsākšanai tos policijas iecirkņus, kuros visdrīzākais strādāja ar shēmas dalībniekiem saistīti likuma sargi.
Ja Tamāra līdz šā gada jūlijam saņēma ASV pensiju, tad pēc viņas izsludināšanas bezvēsts prombūtnē pensijas izmaksas neizskaidrojamu iemeslu dēļ tika pārtrauktas, būtībā atstājot viņu bez iztikas līdzekļiem. Tādēļ tika pārdots Tamārai piederošais dzīvoklis Rīgā, taču šobrīd ir skaidrs, ka arī pret šo iespēju iegūt iztikas līdzekļus vērsušies shēmotāji – arests uzlikts gan dzīvoklim, gan par to saņemtajai naudai. Pēdējais piliens pāridarījumu jūrā bijis fakts, ka komercbanka atslēgusi Tamāras kontu no piesaistes aprūpētājas kontam (viņai šādas tiesības bija, balstoties uz notariāli apstiprinātas pilnvaras pamata), un bankā atklājies, ka tā saņēmusi informāciju – Tamāra ir mirusi, tādēļ piekļuve kontam liegta.
Lai glābtos no mantojuma kārotājiem, Tamāra jau vairākus mēnešus atrodas Baltkrievijā, kur saņem arī medicīnisko aprūpi. Pat ASV, kuras pilsone Tamāra ir, pret to neiebilst, tieši otrādi – uzsver, ka ASV pilsonis var dzīvot jebkurā pasaules valstī, kurā jūtas labi un droši. Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes šajā lietā sadarbojas ar Latviju un ASV, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, taču, neskatoties uz to, ka Latvijas policijas darbinieki un piesaistītie advokāti ne reizi vien sazinājusies ar Baltkrieviju, saņemtas oficiālas atbildes par Tamāras atrašanos šajā valstī un notikusi arī attālināta tikšanās ar Tamāru, joprojām tiek izdarīts spiediens, pieprasot konkrētu mantinieces atrašanās vietas atklāšanu.
Tieši visi augstāk minētie apstākļi, kuros Tamāra pamatoti uztraucas par savu dzīvību, kalpo par iemeslu, lai par šo lietu neklusētu. Redzot cilvēkus, kas visticamāk iesaistīti mantojuma piesavināšanās shēmā un to, kā tā darbojas, vai nav jāaizdomājas, cik bieži līdzīgas mahinācijas īstenotas iepriekš un cik cilvēki palikuši bez īpašumiem? Vai tiešām Temīda Latvijā ir akla, un vai nebūtu beidzot jāpievērš uzmanība tam, ko dara advokāts Aleksandrs Laiviņš, piesedzoties ar savu sievu prokurori Irīnu Laiviņu, un advokāts Mihails Černousovs?
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
