Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Situāciju 10. maijā Pārdaugavā izraisīja nevis “ziedu novākšana”, bet gan Latvijas valsts iekšējie pretinieki, kuri grib izmantot katru iespēju uzkurināt spriedzi sabiedrībā un kūdīt cilvēkus. Laikā, kad Odesas civiliedzīvotājiem virsū krita raķetes, citiem daudz svarīgāks šķita pavītušu neļķu liktenis.

Diemžēl ir cilvēki, kuri ir pret mūsu valsti, pret mūsu brīvību un pret mūsu vērtībām. Un vēl ir politiskie oportūnisti, kuriem mūsu valsts vienkārši nav pārāk svarīga, – viņi to aizstāvēs tikai tik ilgi, kamēr saskatīs tajā politisko izdevīgumu. Šādi cilvēki apvienojās, uzkūdot iedzīvotājus 10. maija akcijai pie pieminekļa Uzvaras parkā.

Arī citus gadus šo 9. maijā atstāto ziedu novākšanai ir izmantoti traktori. Atšķirība ir tāda, ka šogad ziedu novākšana notika ātrāk. Iepriekšējos gadus no ziediem nākamajās dienās veidotas arī milzu sarkanās piecstaru zvaigznes.

No neļķēm veidota milzu piecstaru zvaigzne pie okupācijas laiku simbolizējoša monumenta šobrīd būtu nepārprotama Ukrainas upuru zaimošana, kas arī varētu sabiedrībā izraisīt papildu spriedzi. Vai mēs gribētu ko tādu pieļaut mūsu pilsētā?

Vēl pirms 9. maija visiem bija pateikts: iešana pie šī pieminekļa šajā datumā būtu necieņa pret tiem, kuri Ukrainā atdod savas dzīvības par mums, nenāciet! Cilvēki, atsevišķu politisku spēku iedvesmoti, vienalga gāja. Lai gan labi zināja, ka to uztvers kā atbalstu Krievijas karam mums tepat kaimiņos. Tas pats attiecas uz pirotehnikas lietošanu, kas sprāga par spīti aizliegumam un tam, ka šīs privātās uguņošanas notika laikā, kad Rīga dod patvērumu kara bēgļiem no Ukrainas.

Tāpēc izbrīns par to, ka ziedus noņēma ātrāk nekā citus gadus, ir nevietā. Rīgai sava teritorija ir jāsakopj, un tieši tas tika darīts pēc pulcēšanās šajā Rīgas parkā. No kritušo atdusas vietām ziedus neviens nost neņēma.

Un gribu viest skaidrību vēl vienā lietā. Jā, tā nebija policijas pavēle, ka Rīgas domei jānodrošina ziedu novākšanu jau nākamajā rītā. Tas bija kopīgs lēmums darba grupā, kurā piedalījās gan Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, gan Valsts policija, gan “Rīgas meži”, gan citas iestādes un dienesti.

Šajā grupā bija diskusijas par satiksmes ierobežojumiem, barjeru izvietošanu un visu pārējo – tai skaitā par ziedu novākšanu, un kopīgs lēmums bija to darīt nākamajā rītā. Vēl 9. maija vakarā “Rīgas mežu” vadība lūdza Valsts un Pašvaldības policijai apsargāt darbiniekus ziedu novākšanas laikā, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi. Par to gribu pateikt lielu paldies Valsts policijai un Rīgas pašvaldības policijai! Līdz ar to par šo visas institūcijas bija informētas un to saskaņojušas.

Arī tagad Rīgas dome nodrošinās turpmāku teritorijas sakopšanu, par atbilstošāko veidu vienojoties par ar atbildīgajiem dienestiem, kas vērtē drošības riskus.

Kopumā dienestu darbu šajās dienās vērtēju kā profesionālu attiecīgajos apstākļos, pat ja pieļautas atsevišķas kļūdas. Par notikušo Pārdaugavā primāri jāatbild šo notikumu izraisītājiem – tiem, kuri apzināti vēlas kaitēt Latvijas valstij, un tiem, kuriem tā vienkārši bija iespēja gūt īstermiņa politisko kapitālu. Šī situācija ir tikai skaidrs apliecinājums, ka mums jābūt modriem savu vērtību un nacionālās drošības sardzē - gan tuvākajās dienās, gan tuvākajos gados.

P.S. Arī es šogad noliku ziedus, lai godinātu karavīrus un pieminētu karā kritušos - Brāļu kapos. Tas notika 8. maijā, kad nacisma sagrāvi atzīmē un kara upurus piemin pasaulē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...