„Visas tautas prezidents” Levits demonstratīvi norobežojas no tautas viedokļiem
PIETIEK22.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits, kurš pēc ievēlēšanas šajā amatā pavēstīja, ka būšot visas tautas prezidents un ka viņa darbs būšot „veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij”, savā sociālā tīkla Twitter profilā savus viedokļus ir sācis publicēt, liedzot cilvēkiem iespēju uz tiem atbildēt. Tā kā ar arī uz jautājumiem E. Levits atbild tikai tad, ja to vēlas, Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts prezidenta kancelejai, - tai atšķirībā no prezidenta saskaņā ar likumu atbildes ir jāsniedz obligāti:
„Pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā 2019. gada 29. maijā uzrunā Saeimai Egils Levits paziņoja:
“Mīļie Latvijas cilvēki! Mūsu Latvijas valsti mēs esam mantojuši no iepriekšējām paaudzēm. Latvijas valsts ir mūsu senču izcīnīta un veidota. Latvijas valsts ir ietvars, kurā mēs varam īstenot savus sapņus, baudīt savu brīvību un runāt savā valodā.
Darbs pie Latvijas valstiskuma nostiprināšanas nebeidzas nekad. Tādēļ mūsu pienākums ir strādāt, lai nākamās paaudzes mūsu Latviju mantotu stipru, drošu un zaļu. Šim lielajam uzdevumam būs veltīts viss mans darbs. Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents. Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.
Mēs visi – Latvija, Eiropa, pasaule – dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Tāda, kāda sabiedrība ir pašlaik, pēc desmit gadiem tā būs pilnīgi citādāka. Un tādēļ mums ir jāprot šīs pārmaiņas paredzēt un vadīt mūsu visu labā.
Latvijai no Mazirbes līdz Indrai, no Ipiķiem līdz Skaistkalnei ir milzīgs potenciāls iet pa modernas, ilgtspējīgas valsts ceļu, kļūt par valsti, kuru virza mūsu cilvēku talanti un zināšanas. Visi latvieši, lai kur viņi būtu, visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti pielikt roku šim darbam.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Tā ir un paliek atslēga latviešu nācijas, latviešu valodas un latviešu kultūras pastāvēšanai un attīstībai cauri gadu simtiem.
Paldies, godātie deputāti, par man parādīto uzticību! Paldies Valsts prezidentam Vējonim par darbu Latvijas labā! Paldies maniem līdzkonkurentiem, līdzkandidātiem par piedalīšanos pirmajās atklātajās Valsts prezidenta vēlēšanās Latvijas valsts vēsturē! Es vēlos pateikties arī savai ģimenei par atbalstu! Paldies visiem tiem, kas ikdienā strādā, lai padarītu mūsu valsti drosmīgāku, gudrāku un skaistāku! Strādāsim kopā! Saules mūžu Latvijai!”
Esmu konstatējis, ka 2022. gada 21. novembrī sociālajā tīklā Twitter pašreizējā Latvijas valsts prezidenta Egila Levita profilā veikts šāds ieraksts:
„Ļoti labi, ka @IZM_gov_lv atbalstījusi manu atkārtoto aicinājumu kā otro svešvalodu skolās noteikt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām līdz šim parasti piedāvātās krievu valodas vietā. Tā stiprinām savu dabisko piederību Eiropas kultūrtelpai!”
Šim ierakstam ir atslēgta iespēja ikvienam sociālā tīkla lietotājam atbildēt uz šo ierakstu, - tas ir iespējams tikai profila īpašnieka vai lietotāja īpaši norādītām personām. To apliecina norāde angļu valodā „Who can reply? People @valstsgriba mentioned can reply”.
Saistībā ar manis minētajiem faktiem vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un šādas atbildes pēc būtības:
1) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba īpašnieks?
2) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba administrators?
3) kas ir sociālā tīkla Twitter profila @valstsgriba lietotājs?
4) kuriem Jūsu iestādes darbiniekiem ir iespēja veikt ierakstus šajā profilā?
5) kas ir veicis minēto ierakstu?
6) ja ieraksta veicējs ir bijis nevis E. Levits personiski, bet kāds no Jūsu iestādes darbiniekiem, vai šis ieraksts un tā forma ir tikuši saskaņoti ar E. Levitu?
7) kādu iemeslu dēļ iespēja atbildēt uz šo ierakstu ir tikusi dota tikai E. Levita vai viņa profila administrētāja īpaši norādītām personām?
8) kā šāda nevēlēšanās uzklausīt ikvienu Latvijas tautas pārstāvi, kam ir vēlēšanās izteikt savu viedokli saistībā ar valsts prezidenta paustām domām, atbilst E. Levita pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā paustajai apņēmībai: „Es būšu visas Latvijas tautas prezidents – visu pārliecību, visu tautību, visu ticību, visu Latvijas pilsoņu prezidents – gan to, kas dzīvo Latvijā, gan to, kas dzīvo plašajā pasaulē. Es būšu gan trūcīgo, gan pārtikušo cilvēku prezidents. Es būšu gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo cilvēku prezidents.”?
9) kā šāda nevēlēšanās uzklausīt ikvienu Latvijas tautas pārstāvi, kam ir vēlēšanās izteikt savu viedokli saistībā ar valsts prezidenta paustām domām, atbilst E. Levita pēc ievēlēšanas valsts prezidenta amatā paustajam solījumam: „Mans darbs būs veltīts tam, lai mūsu Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij.”?
10) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes uzturētajā interneta mājaslapā president.lv valsts prezidenta runu sadaļā nav ievietota šī 2019. gada 29. maija runa?
Šī informācija un šīs atbildes tiks izmantotas mediju publikāciju veidošanai un/vai manis veidotajā grāmatā „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta rīcība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas darbības.
Lato Lapsa
Rīgā 2022. gada 22. novembrī.”
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
