Visi atbildīgie enerģiski izvairās sniegt atbildes par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” finansējuma izlietojumu
PIETIEK29.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas turpmāk būs pazīstama kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, mēnesi garā sarakstē tā arī nav sniegusi atbildi par finansējuma izlietojumu tā dēvētajā „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījumā” – par godu līdzšinējam Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram, 13. Saeimas deputātam un „Attīstībai/Par” pārstāvim Ilmāram Dūrītim –, kurā tika skaidrota iespēja cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķa. Divi profesori ir vienīgi apgalvojuši, ka izlietotās summas esot mazākas, nekā minēts publikācijās, taču neparko nav vēlējušies tās nosaukt.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma par iespēju cilvēkam inficēties ar Covid-19 no kaķiem rezultātiem.
L. Janmere vispirms uz jautājumu neatbildēja, bet pēc atkārtota e-pasta nosūtīšanas ar atgādinājumu sniegt informāciju atbildēja, ka pārsūtījusi Pietiek lūgumu pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, neesot vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ.
“Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” norādīja L. Janmere, piebilstot, ka pētījums ir jau noslēdzies aizvadītajā gadā. “Kolēģi no citiem medijiem Kovaļenko kungu par to ļoti plaši intervējuši,” uzsvēra LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītāja.
Uz norādi, ka Pietiek interesē pats pētījums, nevis sniegtās intervijas, kā arī lūgumu darīt zināmu, kā sazināties ar profesoru, L. Janmere izsniedza K. Kovaļenko e-pasta adresi, norādot, ka jau sākotnējā vēstule nosūtīta profesoram,
K. Kovaļenko atbildēja, ka pašlaik ir komandējumā un atgriezīsies pēc nedēļas un painteresējās, kādā formā Pietiek vēlas interviju. Tad profesoram tika atbildēts, ka vispirms ir vēlēšanās iepazīties ar pētījuma galarezultāta dokumentu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu.
Taču pēc nedēļas atbildes tā arī netika saņemtas, un uz atgādinājumu, ka joprojām tiek gaidīta informācija, K. Kovaļenko atbildēja, ka atrodas komandējumā un diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams internets. “Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi.
Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas. Iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski
recenzējamos zinātniskos žurnālos (tiklīdz tie būs publicēti, tā jums šos rakstus nosūtīšu),” atbildēja profesors.
Uz norādi, ka Pietiek tomēr vēlas saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu, K. Kovaļenko aicināja par visām detaļām vērsties pie profesora Ugas Dumpja.
U. Dumpis ar atbilžu sniegšanu bija naskāks, taču informāciju par finansējuma izlietojumu tā arī nesniedza. “Jūsu minētais pētījums ar kaķiem tika veikts praktiski bez finansējuma un apvainojums par 0,5 miljonu iztērēšanu šim pētījumam ir absolūti nepamatots. Pētījumā piedalījās ap 70 cilvēku no 6 zinātniskajām institūcijām,” atsūtot saites uz pētījuma rezultātu publikācijām internetā, skaidroja U. Dumpis.
Taču uz atkārtotu lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, Dumpis paziņoja, ka,,, tā jau esot sniegta. “Pietiek.com šāda detalizēta informācija no LU tika nosūtīta. Ar visām algām, fakultātēm bez uzvārdiem. Atceros skaidri. Mūsu sadarbības projektā vislielāko finansējumu saņēma RSU (ap 100 000 Eiro) par seroprevalences pētījuma veikšanu. Pārējie partneri saņēma mazāk. LU bija iesaistītas trīs fakultātes un kopā finansējums noteikti bija mazāks kā 100 000 Eiro. LU medicīnas fakultāte, kurā piedalījās manis vadītā pētnieku grupa, saņēma mazāk kā 50 000 Eiro. Jāsaprot, ka liela daļa izdevumu aizgāja reaģentiem. Šķiet, ka Latvijas Lauksaimniecības Universitātei (kaķu pētījums) tas bija ap 10 tūkstošiem Eiro nevis pusmiljons, kā Jūs rakstāt. Viņu piedalīšanās vairāk bija simboliska no konsorcija viedokļa. Dūrīša kungam ar pētījumu nebija nekāda sakara,” atbildē rakstīja U. Dumpis.
Kad Pietiek norādīja, ka nekāda informācija nav saņemta un būtu jauki ar to beidzot iepazīties, U. Dumpis paziņoja, ka viņam tādas informācijas nemaz. “Es pat neparakstu finansiālās atskaites. Es nodarbojos ar zinātni un koordinēju tikai vienu darba paku šajā apakšprojektā. Finansējums uzreiz aizgāja visām zinātniskajām institūcijām pa taisno atbilstoši projekta darba pakām. Skaidri zinu, ka Pietiek.com saņēma informāciju par finansējumu no visām zinātniskajām institūcijām, jo bija oficiāli to pieprasījumi.
Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka manis nosauktās aptuvenās summas ir pareizas. Ja Jums šķiet, ka 0,5 miljonu summa uz šo lielo konsorciju ar izdarītajiem darbiem ir liela, tad diemžēl jāatzīst, ka neizprotat, cik maksā zinātne kaut vai reaģentos. Es varu tikai iztēloties, kāda būtu Jūsu vilšanās, ja Jūs uzzinātu, cik liels bija mans atalgojums šajā projektā. Bet Jūs tāpat, līdzīgi visiem konspirācijas teoriju piekritējiem tam neticēsiet, vienalga ko es teikšu,” paziņoja profesors. Lieki teikt, ka šo summu viņš atklāt nevēlējās.
Pietiek vēlreiz vērsās pie LLU ar lūgumu sniegt informāciju par finansējuma izlietojumu, taču atbilde tā arī nav saņemta. Turpinājums sekos.
Seko mums 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
