Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.[1]” Ja reiz diskriminācija ir aizliegta, tad īpaši pret to būtu jāvēršas attiecībā uz bērnu interesēm un tiesībām. Bet diemžēl tā nav. Pastāv ne tikai ģimeņu, bet visredzamāk tieši atvašu selekciomēšana,
Lai arī likums uzliek obligātu pienākumu uzturēt bērnu līdz brīdim, kad bērns pats spēs sevi apgādāt, minimālā uzturlīdzekļu apmērs ir atšķirīgs, vai bērnam to sedz kāds no vecākiem vai to maksā valsts – Uzturlīdzekļu garantiju fonds.
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kas jāsedz katram no vecākiem, aprēķina procentuāli katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.[2]
Šis apmērs ir jāsedz neatkarīgi no tā, cik slims, darbnespējīgs vai turīgs ir vecāks. Līdz ar to, pieaugot minimālajai algai, pieaug arī uzturlīdzekļu apmērs, kas sedz cenu pieaugumu, tomēr, ja vecāks nepilda likumā uzlikto uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu šo pienākumu un to pilda Uzturlīdzekļu garantiju fonds, šie bērni saņem nevis tādu pašu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet fiksēto summu, kas būtiski atšķiras no minimālā uzturlīdzekļa apmēra.
Kopš 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, Fonda maksāto uzturlīdzekļu apmērs vairs nav piesaistīts Ministru kabineta noteiktajai minimālajai mēneša darba algai, bet izteikts konkrētā apmērā.
2024. gadā Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksātie minimālie uzturlīdzekļi ir 107,5 eiro un 129 eiro mēnesī, ja bērns sasniedzis 7 gadu vecumu mēnesī, turpretī, ja tos sedz vecāks, tad 175 un 210 eiro mēnesī, radot nevienlīdzību attiecībā uz bērniem.
Uz nepamatotu uzturlīdzekļu piesaisti konkrētajai summai un nevienlīdzību uzturlīdzekļu izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs 27.01.2023. gada rezolūcijā toreizējam ministru prezidentam K. Kariņam, lūdzot sniegt atzinumu līdz 2023. gada 1. martam.[3]
Pagājis jau gads, bet izmaiņu nav. Vai bērns ēd mazāk, ja viņam uzturlīdzekļus sedz valsts? Kāpēc valsts šķiro bērnus. Un kam jānotiek, lai bērnam tiktu nodrošināts pilnvērtīgs uzturlīdzekļu apmērs neatkarīgi no tā vai to sedz vecāks vai valsts?
Amorāli? Nē. Tā taču ir “mūsu” elitārā Vienotības ķiņķēziņu dabiskā fauna jeb etnisko liberāļu izstrādātā pseido-tieslietu vide, kura, ja vajadzētu izvērtēt tās piesārņojuma līmeni, pārspētu ne tikai opioīdu un benzodiazepīnu krustojuma radītu – nāvīgu toksīnu okupētu klimatu, kas līdz ar visu samaitāto planētu ir pārņēmis mūsu bērnu organismus unt bez izņēmumiem katram, kurš par vienīgo partiju neatzīst “solīdo Vienotību” un tās satelītus kā ģimenes kolektīvās sirds pretsāpju līdzekli izrakstītu fentanilu.
Šādi tiek metafiziski kultivēta mūsdienu varavīksnes oktobrēnu mentalitāte un ieaudzināta atteikšanās gan no personīgas pašcieņas, gan kolektīvās taisnīguma izjūtas izpratnes. Juristi, kuri atļaujas kritizēt valdības naidu pret ģimenes vērtībām un atbalsta iznīdēšanu Latvijai, ir pēc statusa otrā šķira, kasta, Rase vai jebkura demogrāfiska grupa, kas, viņuprāt, ir pretstatā “pareizajiem”, kuriem prioritāte ir birokrātu algas celšana un kleptomānu - Lakatiņu zagļu attaisnošana.
* Mg. Iur., politiskās partijas “Pašcieņa” valdes locekle
[1] Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993. https://likumi.lv/ta/id/57980
[2] Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam". Latvijas Vēstnesis, 12, 17.01.2013. https://likumi.lv/ta/id/254128
[3] Latvijas Tiesībsarga rezolūcija Ministru prezidentam. https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2023/02/par-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-izmaksato-uzturlidzeklu-apmera-parskatisanu.pdf
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
