Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz Eiropas parlamenta vēlēšanām atlikušas 90 dienas, un cīņa par 9 deputātu mandātiem kļūst jestrāka. Saeimā ievēlētās nacionālistiski noskaņotās partijas cenšas izspēlēt savu mīļāko kārti - latviskumu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" sola latvisku, drošu un pārtikušu Latviju.

Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"- stipru Latviju stiprā Eiropā.

"Tauta. Zeme. Valsts." (Kiršteina partija) - neatbalsta  Eiropas Savienības paplašināšana ar svešas civilizācijas un kultūras valstīm.

Visas šīs partijas aktīvi sniedz dažnedažādus priekšlikumus dažādos likumos - nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības  dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas prasmi, izņemot atsevišķas profesijas. Ir pieņemti grozījumi par lojalitātes prasību valsts pārvaldē strādājošiem, Imigrācijas likums, kas paredz kārtot valsts valodas eksāmenus senioriem.

To visu likumdevējs pieprasa no sabiedrības. Taču kā ir ar pašiem likumdevējiem?

Nesen masu saziņas līdzekļos izskanēja informācija par 14.Saeimas deputātu - N.Marčenko-Jodko, D.Kovaļenko, J.Klementjeva un V.Pučkas izvairīšanos no Valsts valodas centra (VVC) valodas zināšanu pārbaudes. 

VVC piemēroja visiem četriem deputātiem 2023. gada 26. aprīlī naudassodu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. pantu. Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu jeb - vienkāršiem vārdiem - nesadarbošanos ar VVC valsts valodas prasmju pārbaudīšanai.

Publiski ir zināms, ka Viktoru Pučku kā Daugavpils domes deputātu VVC vēl 2016. gadā sodīja par valsts valodas nelietošanu amatam nepieciešamā līmenī.

Vai tas ir deputātu cienīgi? Un kāpēc par to klusē latviskuma aizstāvji? Varbūt koleğialitātes dēļ?

Saeimas darbu regulē Saeimas kārtības rullis, kas paredz deputāta nosūtīšana uz valsts valodas prasmes pārbaudi! "131.2 (1) Ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts."

Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek...

Saeimā tiek rīkotas konferences  par latviešu valodu kā valstiskuma, izaugsmes un sadarbības valodu. Lai pievērstu uzmanību latviešu valodas nozīmei nacionālās politikas veidošanā un latviskās identitātes tālākā stiprināšanā, kurās piedalās bijušais valsts prezidents Egils Levits, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, bijusī Augstākās padomes deputāte Ilma Čepāne uc.

Vai tiešām tie ir tikai tukši vārdi?Un Saeimas deputātu profesija nepieprasa zināt latviešu valodu? Vai vienkārši šie ir kārtējie dubultie standarti? Acīmredzot sabiedrībai ir jālemj pašai, pavisam drīz, vēlēšanās.Vārdi un darbi ir divas dažādas lietas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...