Iesaki rakstu: 
Rail Baltica projekta ekonomiskā lietderība nepastāvēja pirms pieciem gadiem, un tā nepastāv arī šodien. Jo vairāk iet laiks, jo vairāk cilvēku to saprot un jo biežāk lobistiem, politiķiem, spekulantiem un "savējiem", kas pelna naudu projektā, nākas nolaisties līdz meliem, manipulācijām un faktu sagrozīšanai, lai informācijas telpā saglabātu ilūziju par projekta nepieciešamību. Šoreiz, uzrakstot īsu tvītu, Rail Baltica reklamētāju pulkam pievienojas projekta krusttēvs – satiksmes ministrs Talis Linkaits.
Sāksim ar to, ka ministrs savā tvītā pat necenšas slēpt, ka viņa ārzemju kolēģi, acīmredzot arī no transporta nozares, absolūti nesaprot, kāpēc arī viena no nabadzīgākajām un mazākajām ES valstīm Latvija iegulda kolosālus līdzekļus nevis izglītībā vai zinātnē, bet dzelzceļa attīstībā.
Turklāt, spriežot pēc ministra tvīta, viņam šis jautājums ticis uzdots ne reizi vien. Proti, viedoklis Rail Baltica absurdumu ir nevis vienam cilvēkam, bet daudziem transporta speciālistiem no dažādām valstīm.
Redzam, kā, reaģējot uz kolēģu sarauktajām uzacīm un neizpratni, ministrs atbild ar argumentāciju par to, cik nozīmīgs dzelzceļš bija pirms aptuveni simt gadiem un ka šī aktualitāte, neskatoties uz to, ka pastāv ātrāki, pieprasītāki un videi draudzīgāki transporta veidi, saglabājas līdz šai dienai.
Ministrs savā tvītā diemžēl neprecizē, cik ļoti cilvēki viņam sāk smieties sejā, kad viņš mēģina viņus pārliecināt, ka no Latvijas uz Eiropas metropolēm būs daudz ērtāk nokļūt ar Rail Baltica vilcienu, nevis ar lidmašīnu.
Tāpat, ņemot vērā ministra pārliecību par dzelzceļa racionalitāti, esmu pārliecināts, ka, tiklīdz Rail Baltica projekts būs pabeigts, arī pats ministrs uz Eiropas metropolēm brauks tikai un vienīgi ar vilcienu.
Piekrītiet, ka pēc šādiem tvītiem izmantot lidmašīnu, lai nokļūtu vasaras atvaļinājumā Spānijā, būtu vienkārši liekulīgi. Esmu pārliecināts, ka ministrs nav liekulis un ka viņš ar sievu, bērniem un vismaz trim milzīgiem koferiem uz Barselonas pludmali pēc Rail Baltica pabeigšanas brauks tikai ar vilcienu.
No ministra tvīta arī rodas loģisks jautājums - ja pagājušā gadsimta sākumā kritiski svarīgais transports 100 gadus vēlāk nav zaudējis savu aktualitāti, tad varbūt Latvijas valdībai vajadzētu padomāt par citu tā laikmeta tehnoloģiju, produktu un principu reinkarnāciju? Kāpēc apstāties tikai pie transporta, ja 20. gadsimta sākums bija piepildīts ar daudzām citām tehnoloģijām, kas mūsdienās nav mazāk aktuālas kā dzelzceļš.
Piemēram, ministra pārziņā esošā Satiksmes ministrija varētu atgriezt sakaru infrastruktūrā telegrāfu, bez kura dzīve pirms simt gadiem būtu vienkārši neiespējama. Šis lētais, efektīvais un gadsimtiem sevi apliecinājušais saziņas līdzeklis palīdzētu ietaupīt Latvijas budžetam milzīgas naudas summas.
Tā pati ministrija varētu atrisināt vairākas svarīgas problēmas uzreiz, atgriežot transporta infrastruktūrā zirgus. Pirmkārt, zirga īpašnieks to varētu izmantot gan transporta, gan darba vajadzībām, kas modernas automašīnas gadījumā nav iespējams. Otrkārt, ņemot vērā globālās bažas par izplūdes gāzēm, zirgs ir videi draudzīgākais no visiem ilgtspējīgajiem transporta veidiem un tā izmantošana labvēlīgi ietekmēs vidi.
Veselības ministrija šajā gadījumā varētu atgriezt zeltu kā materiālu zobu implantiem. Ņemot vērā šī krāsainā metāla pieaugošo cenu, tā izmantošana kalpotu gan kā zobu problēmas risinājums, gan kā iespēja ieguldīt naudu uzticamā finanšu instrumentā.
Tieslietu ministrija, lai samazinātu ieslodzīto uzturēšanas izmaksas, varētu atgriezt nāvessodu, bet Aizsardzības ministrija, lai samazinātu ieroču iegādes izmaksas, varētu aizstāt dārgās šautenes ar paštaisītiem arbaletiem.
Kopumā, kā jūs paši saprotat, ideju saraksts, kā vienu no atpalikušākajām ES valstīm padarīt par vēl atpalikušāku, nebeidzas ar no ekonomikas viedokļa nejēdzīga dzelzceļa būvniecību. Nemaz nerunājot par milzīgo mūsu tautas kalpu sarakstu, kuri šādus bezjēdzīgus projektus ir gatavi uzticīgi īstenot.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
