Iesaki rakstu: 
Telekanāla "ABC News" rīcībā nonācis Federālā drošības dienesta ziņojums, kurā atklāts, ka protesti varētu ilgt līdz 20. janvārim, kad ir gaidāma nākamā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas diena.1
Pamats šādām aizdomām ir pietiekami liels, jo, kā zināms, 6.janvārī Donalds Tramps, uzrunājot vairākus tūkstošus savu kvēlāko atbalstītāju, pauda melus un atspēkotus pieņēmumus par krāpšanos vēlēšanās un apgalvoja, ka ir patiesais to uzvarētājs. Pēc tam šie atbalstītāji soļo uz Vašingtonas Kapitolija ēku, ar spēku ielaužas tajā, iesaistās sadursmēs ar policiju un liek apturēt Kongresa sēdi.2
Faktiski ASV tagad ir sašķelta divās nometnēs, un izskatās, ka sašķeltību veicina vai kā minimums ir ieinteresētas arī dažas ārvalstis. Kāds tagad teiks – atkal saskata Krievijas pirkstu. Uz šo atbildēšu – jā, saskatu - un arī argumentēšu savu pozīciju.
Iesākumā, mēnesi pirms nemieriem saskaņā ar Chainalysis dienestu, kas specializējas programmatūras izstrādē, lai analizētu darījumus, ASV saņēma bitkoinus 500 000 USD vērtībā. Atklāts, ka 8. decembrī nezināms franču programmētājs 28,15 bitkoinus pārsūtīja uz 22 kriptogrāfijas makiem, kas galvenokārt ir galēji labējo aktīvistu rokās.
No šīs summas 13 bitkoinus jeb aptuveni 250 000 USD saņēmis Niks Fentess, - tas noskaidrots ķēdes analīzē. Viņš ir galēji labējo Groypers līderis, 6.janvārī Vašingtonā piedalījās Trampa atbalstītāju mītiņā un nemieru laikā tika redzēts arī ārpus Kapitolija ēkas. Chainalysis uzsvēra, ka kriptonauda arvien vairāk tiek izmantota ekstrēmistu grupu finansēšanai.3 Jāatzīmē, ka ekstrēmistu grupas parasti tiek finansētas no ārvalstīm.
Te paskatāmies tālākā un tuvākā pagātnē, - kuras valstis izteicās un vēlējās, lai ievēlēts vai pārvēlēts tiktu tieši Tramps?
Skatot šādā griezumā, neviena cita valsts nenāk prātā kā tikai Krievija. Ir arī daudzas valstis, kurām pret ASV nav pārāk siltu jūtu, bet tas jau cits stāsts.
Paskatīsim vēsturē, atgriezīsimies 2016.gadā, kad ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde un Federālais izmeklēšanas birojs paziņoja, ka ir vienisprātis, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, cenšoties panākt Trampa ievēlēšanu. Par Krievijas iejaukšanos pārliecināts esot arī Nacionālās izlūkošanas direktors Džeims Klepers, kurš koordinē 17 ASV izlūkošanas organizāciju darbu.4
Arī 2020.gadā ASV izlūkdienesti brīdinājuši valsts amatpersonas par Krievijas centieniem iejaukties gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās ar nolūku palīdzēt Donaldam Trampam tikt pārvēlētam. Atsaucoties uz ASV medijos publicēto informāciju, portāls "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) raksta, ka izlūkdienesti brīdinājumu izteikuši slēgtā sanāksmē 13. februārī.5
Vienlaikus tie, kuri aktīvi ir sekojuši Krievijas plašsaziņas līdzekļu aktivitātēm, nevarēja nepamanīt, ka Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu nepārprotams atbalsts bija Trampam, savukārt raksti par un ap Džo Baidenu tika veidoti maksimāli negatīvi vai kā minimums ironiski.
Tālāk jau elementārs loģikas uzdevums ar vienu nezināmo. Proti, kas, visticamāk, faktiski stāv aiz nemieriem ASV?
Zināms, ka Krievija vēlējās, lai ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Tramps. Šādu vēlmi atspoguļoja kā Putina izteikumi Trampa virzienā, tā arī Krievijas plašsaziņas līdzekļu tendences, rakstot par vienu vai otru prezidenta kandidātu;
apstiprināts, ka Krievija ir ietekmējusi 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanas;
zināms, ka Krievija ir centusies ietekmēt arī 2020.gada prezidenta vēlēšanas;
nezināma persona pārskaitījusi protestētāju līderiem lielas naudas summas.
Šādos apstākļos atbilde uz nezināmo raisās pati no sevis. Noteikti kāds var pajautāt - kāds sakars Krievijai ar to, ka no Francijas tiek pārskaitīti līdzekļi nemierniekiem ASV? Jautājums vietā, bet vai tik tiešām šķiet, ka Krievija savu interešu finansēšanā izmanto tiešos naudas paskaitījumus?
Nav šaubu, ka Krievijas izlūkdienests ir izveidojis visnotaļ plašu tīklu visā pasaulē, turklāt Francija vienmēr ir bijusi iecienīta. To apliecina arī tas, ka Rietumu izlūkdienesti noskaidrojuši, ka 15 Krievijas armijas izlūkdienesta GRU spiegi izmantojuši Francijas Alpu reģionu kā bāzi savām operācijām Eiropā, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".6
Protams, ka maz ticams, ka Krievija tik tiešām cer, ka tai izdosies radīt augsni plašiem nemieriem, kā rezultātā ASV varētu sabrukt vai prezidenta amatā tiktu atkal iecelta tai izdevīga persona – Tramps. Tomēr Krievija nekad nepalaidīs garām iespēju sarežģīt dzīvi kādai citai valstij, kura nedomā tā, kā to vēlas Putins. Vai vismaz saviem iedzīvotājiem parādīt – re, cik labi dzīvojas pie mums – paskatiet, kādi nemieri ir citur.
Tomēr pāri šim visam ASV jau tiek sūtīts signāls, ka Krievija vēlas pārskatīt attiecības ar ASV. Respektīvi, tās uzlabot, bet, lai tas būtu iespējams, viss ir jāsāk no baltas lapas. Respektīvi – ASV un visai pasaulei jāaizmirst Putina Krievijas sastrādātais, jāuzskata tā par baltu un pūkainu. Tā līdz brīdim, kad tā atkal kaut ko sastrādās. Attiecīgi pēc tam atkal jāsāk viss no sākuma – jāaizmirst sadarītais. Tiesa, tajā pat rakstā tiek pausts arī viedoklis, ka pat nevajag uzlabot, jo tā ir vienkāršāk un labāk. 7
Ja paskatāmies Krievijas pozīciju šādā kontekstā, tad jā, raksturīgi, jo jebkura autoritatīva vai totalitāra valsts spēj eksistēt tikai tādēļ, ka tai ir savs ārējais ienaidnieks.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-par-brunotiem-protestiem-baidena-inauguracijas-prieksvakara.a388567/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mes-nepadosimies-tramps-uzruna-atbalstitajus-vasingtona-atkarto-nepatiesus-apgalvojumus-par-krapsanos-velesanas.d?id=52817153
3 https://www.financemagnates.com/fm-home/mobs-who-stormed-the-capitol-received-bitcoin-donation-from-france/
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/laikraksts-cip-un-fib-vienispratis-par-krievijas-iejauksanos-asv-prezidenta-velesanas.d?id=48315023
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/mediji-izlukdienesti-bridinajusi-par-krievijas-iejauksanos-gaidamajas-asv-prezidenta-velesanas.d?id=51904007
6 https://jauns.lv/raksts/arzemes/361426-krievijas-spiegi-esot-izmantojusi-francijas-alpu-regionu-ka-savu-bazi
7 https://ria.ru/20210116/perezagruzka-1593300471.html
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
