Iesaki rakstu: 
Vai patiesi kreditoriem pret Valdi Birkavu jāvēršas, lai mēģinātu parādus piedzīt, attiesājot kādreizējā Ministru prezidenta dēlam atdāvināto īpašumu Kurzemes jūrmalā? Tā tiešām ir, jo visus uz biznesā vēl par savu pēcteci Māri Gaili krietni neveiksmīgākā ekspremjera vārda reģistrētos īpašumus bankas jau ir atņēmušas.
2006. gadā Birkavam bija ievērojami biznesa plāni, kuru īstenošanai viņš no vēlāk bēdīgi slavenajai Saknīšu ģimenei piederošās SIA Aģentūra GS, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, par aptuveni pusotru miljonu latu iegādājās vairāk nekā 200 hektārus zemes Rēzeknes novadā.
Par vairāk nekā 823 tūkstošiem latu Birkavs no Saknīšu ģimenes 2006. gada pavasarī iegādājās 72,7 hektārus zemes Čornajas pagastā, 14,7 hektāri turpat viņam izmaksāja 166 tūkstošus latu, bet vēl 74,7 un 58,7 hektāri zemes – kopumā, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, vairāk nekā 664 tūkstošus latu.
Turklāt tas vēl nebija viss, - 2006. gada sākumā Birkavs no tās pašas Aģentūras GS iegādājās arī 90,5 hektārus zemes Ropažu novadā, par tiem divos darījumos kopā samaksājot vairāk nekā 618 tūkstošus latu. Visbeidzot, īpašumu Rīgā, Buļļu ielā 35 Birkavs 2006. gada maijā iegādājās par gandrīz miljonu eiro – 697 tūkstošiem latu.
Visus šos īpašumus, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, ekspremjers iegādājās par banku kredītlīdzekļiem, savukārt ar peļņas gūšanu neveicās, kaut Birkavs apgalvoja, ka viņam esot gan ārvalstu investors, gan plāns, kā izmantot zem Latgales zemesgabaliem esošās ievērojamās dolomīta iegulas.
Ropažu īpašumu ekspremjeram izdevās pārdot atpakaļ Aģentūrai GS, savukārt apmēram pusi Buļļu ielas īpašuma viņam līdz 2008. gadam bija izdevies pārdot pa dzīvokļiem, kopā iekasējot aptuveni 450 tūkstošus latu.
Tomēr tas izrādījās vienīgais Birkava pelnošais bizness, ar šiem ienākumiem tomēr bija par maz, aizdevumu summas kļuva tikai lielākas, un pirmajai pacietība izsīka Danske bankai, - tā 2009. gada decembrī Birkavam ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu atņēma atlikušo pusi no Buļļu ielas īpašuma.
Jau pirms tam tiesāšanos bija sākusi Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas 2006. gadā bija finansējusi Birkava iepirkumus Latgalē, taču tikai 2010. gada sākumā tā ar Latgales apgabaltiesas lēmumu pieprasīto 2,85 miljonu latu vietā tika pie Birkava vairāk nekā 200 hektāriem zemes.
Par to, ka daļa Hipotēku bankas 2006. gada pavasarī izsniegtā 2,24 miljonu latu kredīta (Birkavs zemi iegādājās par vairāk nekā latu kvadrātmetrā) ir pazaudēta, šaubu nav, taču banka nekādas ziņas par attiecībām ar esošajiem un bijušajiem klientiem nesniedz, - līdz ar to nav arī informācijas, kādas parādsaistības pret banku Birkavam, iespējams, vēl palikušas.
Taču līdz ar šīm divām tiesām uz paša Birkava vārda neviens īpašums vairs nav palicis, - vienīgā cerība kreditoriem tiešām ir tikai uz 2,38 hektāriem Jūrkalnē, ko Birkavs 2008. gada rudenī atdāvinājis dēlam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
