Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu
Vitālijs Reinbahs13.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova lēmumu par Vitālija Reinbaha atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata. V. Reinbahs Rīgas domes priekšsēdētāju visās tiesu instancēs uzvar jau otro reizi. Tādējādi Rīgas domes priekšsēdētājam nav bijis un arī turpmāk nav juridiska pamatojuma maksāt atalgojumu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājam Emīlam Jakrinam.
“Vadībai “neērto” darbinieku atlaišana, “savējo” dāsna atalgošana un rīdzinieku naudas mērķtiecīga izsaimniekošana ir Rīgas domes priekšsēdētāja pārvaldības stila un darbinieku paklausības nodrošināšanas kredo. Lai atlaistu mani no amata, Rīgas domes vadība 2,5 gadu garumā izmēģinājusi dažādus paņēmienus - mobingu un bosingu, dīkstāves statusa noteikšanu un ilgstošas tiesvedības.
Visās līdzšinējās tiesvedībās liela nozīme bijusi Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrības (LABA) sniegtajam profesionālajam un morālajam atbalstam. Bez arodbiedrības iedrošinājuma un profesionālās ekspertīzes darba tiesību jautājumos būtu ārkārtīgi sarežģīti vienpersoniski apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētāja patvaļīgo un pretlikumīgo rīcību.
Rīgas domes priekšsēdētājs pirms tiesvedību un Rīgas iedzīvotāju naudas izšķērdēšanas sākuma skaidri apzinājās, ka viņa rīkojumiem par manu atstādināšanu un atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata trūkst juridiska pamatojuma. Neskatoties uz to, tika pieņemts lēmums izmantot Rīgas pilsētas administratīvos un finanšu resursus, lai uzsāktu vairākas tiesvedības un ieceltu Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāju, kuram vairāk nekā pusotra gada garumā tiek maksāts ievērojams atalgojums.
Šeit jāizceļ, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora prombūtnē amata pienākumus pilda kāds no departamenta pārvalžu vadītājiem, tomēr Rīgas domes priekšsēdētājs pretēji amata aprakstā noteiktajai kārtībai direktora pienākumu izpildītāju iecēla no malas,” situāciju skaidro V. Reinbahs.
Cīņa par V. Reinbaha darba tiesību ievērošanu sākās 2016. gada augustā, kad Rīgas domes priekšsēdētājs izdeva rīkojumu par viņa atstādināšanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata, pamatojoties uz neievērotajiem Krišjāņa Barona ielas remontdarbu termiņiem. Ņemot vērā, ka V. Reinbaha atstādināšanai no amata netika sniegts juridisks pamatojums, pret Rīgas domi tika uzsākta tiesvedība, kuras rezultātā rīkojums par V. Reinbaha atstādināšanu no amata par pretlikumīgu tika atzīts gan pirmās instances tiesā, gan arī apelācijas un kasācijas instancēs.
Rīgas domes vadība arī pēc visās instancēs zaudētajām tiesvedībām atteicās šo situāciju risināt mierīgā ceļā un nolēma uzsākt vēl vienu tiesvedību - šoreiz par V. Reinbaha atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata. Tomēr par spīti Rīgas domes priekšsēdētāja apņēmībai ar jebkuriem līdzekļiem atbrīvoties no sev nevēlamā V. Reinbaha, arī šoreiz gan pirmā līmeņa tiesa, gan apelācijas instance atzina, ka lēmums par V. Reinbaha atlaišanu no amata ir pretlikumīgs.
Zaudējumi visās līdzšinējās tiesvedībās un tiesu procesos izšķērdētie Rīgas iedzīvotāju naudas līdzekļi Rīgas domes priekšsēdētājam nebija pietiekams pamatojums, lai atsauktos aicinājumam ievērot V. Reinbaha darba tiesības. Tieši pretēji - Rīgas domes priekšsēdētājs bija gatavs izniekot vēl lielākus rīdzinieku resursus, lai Augstākajā tiesā turpinātu tiesāties ar arodbiedrību “LABA” par V. Reinbaha atlaišanu no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora amata.
Tas apliecina Rīgas domes priekšsēdētāja prioritātes - tā vietā, lai rūpētos par Rīgas ceļu kvalitātes uzlabošanu vai novirzītu šo naudu citām Rīgas pilsētas attīstības jomām, Rīgas domes vadība izvēlējās ignorēt līdzšinējo tiesvedību rezultātus un turpināja apstrīdēt rajona un apgabala tiesas lēmumus. Tomēr arī Augstākās tiesas lēmums apstiprināja juridisko pierādījumu trūkumu V. Reinbaha atlaišanai no ieņemamā amata. Rīgas domes priekšsēdētāja patvaļīgās un pretlikumīgās rīcības rezultātā Rīgas dome ir divas reizes zaudējusi visās tiesu instancēs, iedragājusi savu reputāciju un izšķērdējusi ievērojamus Rīgas iedzīvotāju finanšu resursus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
