Iesaki rakstu: 
ZZS līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga un Ventspils naftas lielākā īpašnieka Vitol cīņa par Latvijas kuģniecību vēršas plašumā. Vitol par situāciju Kuģniecībā sūdzējusies Eiropas Komisijai, izvirzot būtiskas apsūdzības pret Latviju, un ceturtdien uz tikšanos Briselē aicinājusi ierasties arī Valdi Dombrovski. Premjers uz Briseli nebrauks, tikmēr valdošajā koalīcijā jūtams stress par to, kā rīkoties, jo valdības atbalsts Vitol nozīmētu „iešanu” pret Lembergu.
Uz Briseli nebrauks
A/s Ventspils nafta (VN) lielākais īpašnieks, starptautiskais koncerns Vitol, kas jau ilgstoši nespēj īstenot ietekmi par VN piederošo a/s Latvijas kuģniecība (LK), ceturtdien plānojusi tikšanos Eiropas Komisijā (EK) Briselē.
Par investīciju drošību Latvijā un konfliktu Kuģniecībā Šveicē reģistrētais Vitol vērsusies ar iesniegumu pie EK ekonomisko un finanšu lietu komisāra Oli Rēna (Olli Rehn). Iesniegumā EK komisāram Vitol ziņo par no tā redzes viedokļa nelikumīgām darbībām Latvijā un starptautisko tiesību normu pārkāpumiem, kā arī par pārkāpumiem ar EK slēgtajos dokumentos par EK finansējumu. Juristu vērtējumā, ja EK Vitol sūdzību uztvers nopietni un sāks izmeklēšanu, Latvijai var draudēt nopietnas nepatikšanas.
Vitol sūdzības EK cēlonis ir ZZS līderis, koalīcijas partneris Ventspils mērs Lembergs, kuram lojālo personu kontrolē ir LK. Ar Lemberga interesēm un ietekmi tiek skaidrots tas, kāpēc Vitol neizdodas īstenot savas intereses LK, lai arī Vitol pastarpināti ir lielākais Kuģniecības īpašnieks.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošās Vitol vēstules premjeram Dombrovskim (Vienotība), arī viņš ceturtdien, 11.novembrī tiek aicināts ierasties uz tikšanos Briselē. Tiesa, premjers uz šo aicinājumu nereaģēs un uz Briseli ceturtdien nedosies.
Jautāts, vai ceturtdien dosies uz Briseli, Dombrovskis trešdien Pietiek atcirta, ka to nedarīs, un pat bija izbrīnīts par to, kāpēc viņam uz Briseli būtu jābrauc. Premjers teica, ka jautājumu saistībā ar Vitol konfliktu risinot, tomēr neatklāja, kā tieši plānojis rīkoties.
Gan no premjera attieksmes, gan no informācijas, kas izskan Saeimas kuluāros, ir nojaušams, ka valdošajā koalīcijā nav vienprātības par to, kā rīkoties saistībā ar Vitol vēršanos EK un arī vairākās Latvijas tiesībsargājošās institūcijās.
Šāda reakcija tiek skaidrota ar nevēlēšanos sadusmot Lembergu. Tomēr ir arī nojaušams – koalīcijas kodolu veidojošā Vienotība apzinās, ka vilkt garumā jautājumu par Vitol nevarēs.
Norāda uz 18 pārkāpumiem
Iesniegumā EK komisāram, ko Pietiek šodien publisko pilnībā, Vitol norāda uz kopumā 18 pārkāpumiem un izvirza apsūdzības Latvijai gan par divpusējā (Latvijas – Šveices) investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem, gan par to, ka Latvija ir pārkāpusi saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem - EK un Starptautisko Valūtas fondu.
Vitol ieskatā ar aizdevējiem slēgto vienošanos pārkāpums izriet no Latvijas apņemšanās uzlabot komercdarbības vidi. Vitol uzskata, ka tas netiek darīts un šīs saistības netiek ievērotas. Vitol aicina EK komisāru lemt par starptautiskā aizdevuma pārskatīšanu.
Pietiek rakstīja, ka aizvadītajā piektdienā Vitol koncerna VN vārdā Ģenerālprokuratūrā vērsās ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret LK amatpersonām. Iesniegumā prokuratūrai paustas aizdomas, ka LK veikta virkne no ekonomiskā viedokļa apšaubāmu darījumu, ar kuriem, iespējams, no LK aizplūduši vairāk nekā 25 miljoni dolāru. LK izsaimniekošanu un Vitol pārmetumus noliedz.
Vitol vērsusies arī ar vēstuli pie premjera, norādot uz gatavību starptautiskā tiesvedībā no Latvijas pieprasīt līdz pat 300 miljoniem dolāru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
