Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25. un 27.jūnijā portālā Pietiek tika publicēts mans apskats par V.Putina rakstu „Lielās Uzvaras 75 gadi: kopīgā atbildība vēstures un nākotnes priekšā” (attiecīgi 1. un 2.daļa). Šis ir 3. turpinājums.

Sava rakstā autors mēģina attaisnot PSRS uzbrukumu Polijai ar nodrillēto tēzi par Polijas austrumu apgabalos dzīvojošo dažādu tautību iedzīvotāju, tai skaitā ebreju aizsardzību, kuri, autora vārdiem runājot, tiktu neglābjami iznīcināti. Šajā sakarā daži vārdi par represijām, ko NKVD pievienotajos apgabalos uzsāka nekavējoties pēc to ieņemšanas tā saukto “sociāli politisko” pārmaiņu īstenošanas gaitā.

Tika veiktas iedzīvotāju deportācijas uz Sibīriju vairākos piegājienos. Bija trīs deportējamo grupas - vietējie poļu tautības iedzīvotāji, bēgļi no vācu okupētajām teritorijām, kā arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju tautību pārstāvji no tā saucamajām “sociāli svešajām šķirām”.

Ko nozīmē deportācija NKVD izpildījumā, Baltijas tautām skaidrot nav nepieciešams. Saskaņā ar padomju datiem laika periodā no 1939. līdz 1941. gadam kopumā tika deportēti 390 tūkstoši personu, tai skaitā 202 tūkstoši sieviešu un 47 tūkstoši bērnu. 10% no deportēto skaita nomira ceļā. Saskaņā ar poļu datiem deportēto skaits pārsniedz miljonu, attiecīgs būs arī mirušo skaits.

Turklāt pēc Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas “lielās draudzības “ vārdā un ciešās divu radniecīgu organizāciju - NKVD un Gestapo sadarbības rezultātā nacistiem nozūmēšanai tika izdota virkne redzamu uz PSRS aizbēgušo Vācijas komunistu ar visām ģimenēm. Sīkāk par to var uzzināt šeit - https://www.svoboda.org/a/29704294.html. Tāda nu bija tā “aizsardzība”.

Tālāk autors pievēršas jautājumam par trīs Baltijas republiku iekļaušanu PSRS 1940.gadā. Šie notikumi tiek formulēti kā šo valstu inkorporācija, ko veica PSRS, īstenojot savus militāri stratēģiskos uzdevumus, turklāt šo valstu uzņemšana PSRS saskaņā ar autora teikto tika veikta uz līguma pamata ar šo valstu vēlētas valsts varas piekrišanu un saskaņā ar tā laika starptautiskajām tiesību normām.

Ko šeit var pateikt? Pirmkārt, autors kautrīgi noklusē to, kā tā saucamie „PSRS militāri stratēģiskie uzdevumi” attiecībā uz Baltijas republikām tika apstiprināti Molotova - Ribentropa pakta slepenajā protokolā, vienojoties ar Vāciju bez „inkorporējamo” valstu piekrišanas un pat neinformējot šo valstu valdības. Attiecībā uz „vēlētās valsts varas piekrišanu”, tad par šo Baltijas valstu iedzīvotājiem laikam nebūtu nekas jāskaidro, tomēr, ņemot vēra raksta mērķauditoriju, ieskicēšu ainu galvenajos pieturpunktos.

Un tā, nekavējoties pēc Molotova - Ribentropa pakta parakstīšanas PSRS sakoncentrē Latvijas pierobežā 200 tūkstošu vīru lielu karaspēku ar aviāciju un tankiem (salīdzinoši - Latvijas BS sastāvā uz to brīdi bija nedaudz vairāk par 17 tūkstošiem, bet pēc rezervistu mobilizācijas skaits pieauga līdz 30 tūkstošiem). 1939.gada septembrī - oktobrī ar Baltijas republikām tiek parakstīti no PSRS puses ultimatīvā kārtā uzspiestie tā saucamie Bāzu līgumi, kas paredzēja izvietot Latvijas teritorijā līdz 25 tūkstošiem PSRS militārpersonu, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā.

Somija, uz kuru saskaņā ar Molotova - Ribentropa paktu arī attiecās „PSRS militāri stratēģiskie uzdevumi”, līdzīgu līgumu parakstīt atteicās, tādēļ inkorporāciju tika nolemts veikt atklātas agresijas veidā, lai „palīdzētu somu tautai gāzt nīsto kapitālistu un muižnieku varu” (alternatīvā valdība somu komunista Otto Kuusinena vadībā tika izveidota nekavējoties pēc PSRS agresijas sākuma Terijoki pilsētā).

Kā zināms, tad PSRS tik necilais Ziemas karš iecerēto rezultātu nedeva. Toties Baltijā viss noritēja pēc plāna. Pēc Bāzu līguma parakstīšanas PSRS pretenzijas pret Latviju pakāpeniski pieaug, līdz vainagojas ar 16.06.1940 iesniegto ultimātu ar prasību atstādināt valdību un izveidot jaunu ar no PSRS puses norādītām personām. Šāda valdība arī tiek izveidota PSRS pilnvarotā pārstāvja A.Višinka vadībā.

Jaunā, tā saucamā Tautas valdība organizē Saeimas vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties tikai vienam sarakstam - tā saucamajam Darba tautas blokam legalizētās Latvijas kompartijas vadībā. Tos, kuri mēģina iesniegt alternatīvu kandidātu sarakstu, arestē NKVD. Lūk, šādi ievēlēta valsts vara arī vēršas pie PSRS ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā.

Tālāk autors pievēršas Molotova vizītei Berlīnē 1940.gada 12. – 13. novembrī. Šis nozīmīgais notikums nav izpelnījies tādu atpazīstamību kā Molotova - Ribentropa pakts, jo nebija panāktas nekādas vienošanās. Vācu puses piedāvājums bija pievienoties trīspusējam Vācijas - Itālijas - Japānas paktam un veikt pasaules pārdali pēc britu impērijas sakāves. Autors norāda, ka pārrunu gaitā PSRS puse izvirzīja vāciešiem nepieņemamus nosacījumus ar mērķi novest sarunas strupceļā.

Un atkal kārtēja puspatiesība. Jā, tiešām, tādas sākotnējās prasības kā vācu garantiju atcelšana Rumānijai vāciešiem bija nepieņemamas, jo tas nozīmētu reālu risku zaudēt vienīgo pieejamo naftas piegādes avotu - Ploesti naftas atradnes. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Maskava nebija gatava tirgum. Jau pēc Molotova vizītes beigām 25.novembrī Molotovs nodeva Vācijas sūtnim Šulenburgam atbildi ar PSRS nosacījumiem, ar kādiem tā bija gatava pievienoties trīspusējam paktam, un tā ietvēra sekojošo - vācu spēku izvešana no Somijas un tās nodošana PSRS interešu sfērā (tas nozīmēja Somijas okupāciju - mans komentārs); savstarpējas palīdzības pakta noslēgšana starp PSRS un Bulgāriju, kā arī padomju jūras kara bāzes ierīkošana Bosfora un Dardanellu rajonā; PSRS interešu sfēru atzīšana virzienā uz Persijas jūras līci; Japānas atteikšanās no ogļu un naftas ieguves koncesijām Sahalīnā ar atbilstošu kompensāciju no PSRS puses.

Šī dokumenta saturs tika atklāts jau 1948.gadā pēc III Reiha ārlietu ministrijas arhīva nonākšanas sabiedroto rokās ASV Valsts departamenta izdevumā „Nazi - Soviet Relations”. Kaut arī padomijā tas tika nodēvēts par „pretpadomju viltojumu”, tomēr Jeļcina valdīšanas laikā Maskavā „atradās” šī dokumenta kopija ar Molotova pašrocīgi izdarītu atzīmi - „nodots Šulenburga k-am personīgi 1940.gada 25.novembrī”. Sīkāk par šiem notikumiem var iepazīties šeit –

https://www.bbc.com/russian/russia/2010/11/101109_soviet_german_talks_history.

Raksta autors nenoliedz šī dokmenta esamību, tomēr raksturo padomju nosacījumus kā pilnīgi nepieņemamus vācu pusei, kas it kā lika Hitleram izšķirties par uzbrukumu PSRS. Man personīgi šie nosacījumi neliekas tik nepieņemami vai vismaz tādi, kuru dēļ nebūtu vērts turpināt sarunas. Autors arī nepiemin Staļina personīgi sastādītu instrukciju Molotovam sarunu vešanai, kur tika dots norādījums piekrist PSRS dalībai trīspusējā paktā, ja “tiks ņemtas vērā PSRS nopietnās intereses attiecībā uz Somiju, Bulgāriju, Turciju un Irānu”.

Kāpēc nesekoja vāciešu atbilde uz minētajiem padomju priekšlikumiem? Atbildi, iespējams, var atrast Hitlera vēstulē nosūtītai Itālijas diktatoram Benito Musolīni 21.06.1941 - Barbarossa plāna realizācijas priekšvakarā, kur uzbrukuma iemesli PSRS tiek norādīti pavisam citi, nevis tie, ko sniedz raksta autors. Par to arī būs runa turpmāk.

Raksta turpinājumā autors atzīmē, ka nebūtu godīgi apgalvot to, ka Ribentropa divu dienu vizīte kļuva par galveno iemeslu WWII izraisīšanā. Šeit varētu piekrist. Galvenais iemesls bija tas, ka Eiropā pastāvēja divi totalitāri režīmi ar nesamierināmām ideoloģijām, kas savā pamatā paredzēja agresiju. Hitleram tas bija Mein Kampf ar papildu dzīves telpas nodrošināšanu vācu tautai, savukārt Staļinam tā bija vēlme iedibināt komunistisku režīmu Eiropā pēc sava parauga, nerēķinoties ar citu valstu un tautu vēlmēm. Molotova - Ribentropa pakts konflikta sākumu tikai paātrināja.

Tālāk seko autora apgalvojums, ka ar vēsturisko notikumu izvērtēšanu būtu jānodarbojas akadēmiskai zinātnei ar mērķi nodrošināt “izsvērtu vēsturisko notikumu vērtējumu”. Apsveicams aicinājums. Tikai šeit uzreiz rodas divi jautājumi. Pirmkārt, kāpēc autors, kas, cerams, nepieskaita sevi pie akadēmiskās zinātnes pārstāvjiem, ir ar savu vārdu publicējis šo 23 lapaspušu sacerējumu, sniedzot savu vērtējumu konkrētiem vēsturiskiem notikumiem? Un otrs jautājums - kāpēc kārtējo reizi ar šī raksta autora rīkojumu ir noslepenoti Krievijas arhīvi un vienlaikus tiek plānots veidot jaunu īpašu arhīvu ar atlasītiem dokumentiem? Acīmredzot mērķis ir nodrošināt “izsvērtu vēsturisko notikumu vērtējumu”.

Tālāk rakstā seko žēlabas un pukošanās vairāku lapaspušu garumā sakarā ar Eiropas Parlamenta 19.09.2019 pieņemto rezolūciju, kas noteica PSRS līdzvainību WWII izraisīšanā. Šeit nekomentēšu, jo nav ko komentēt.

Turpinājumā autors pieskaras jautājumam par PSRS gatavošanos karam ar Vāciju. Autors nenoliedz, ka PSRS stratēģiskie plāni sakaut pretinieku viņa teritorijā eksistēja, un to arī būtu muļķīgi noliegt, ņemot vērā to dokumentu apjomu, uz ko atsaucas tādi šī perioda pētnieki kā Viktors Suvorovs un Marks Soloņins. Jautājums ir par to, vai Staļins gatavojās uzbrukt pirmais vai arī gaidīja Hitlera uzbrukumu, lai “sakautu ienaidnieku viņa teritorijā ar maziem zaudējumiem”, kā tolaik daudzināja padomju dziesmās un filmās.

Jāpiezīmē, ka apskatāmajā laika periodā “ienaidnieka teritorija” iekļāva gandrīz visu Eiropu, kas arī tika paredzēts padomju stratēģiskajos plānos. Ņemot vērā Staļina aziātisko viltību un vēlmi sevi pozicionēt kā “tautu atbrīvotāju”, tad plāna variants ar prettriecienu un “ienaidnieka sakaušanu viņa teritorijā” ir visai ticams. Tik daudz, ka vadonis bija stipri pārrēķinājies, novērtējot Sarkanās armijas spējas un vēlmi karot ar nopietnu pretinieku.

Domājams, ka netika arī izslēgta iespēja iedurt dunci mugurā savam “sabiedrotajam”, ja rastos tam izdevīgi apstākļi, un Hitlers to labi apzinājās, ko pierāda viņa šeit jau pieminētā vēstule Musolīni. Šeit būs daži fragmenti no tās manā tulkojumā.

Vēstule sākas ar vārdiem: “Duče! Es rakstu Jums šo vēstuli laikā, kad mēnešiem ilgas trauksmainas pārdomas un patstāvīga nervoza nogaidīšana ir beigušies, man pieņemot pašu grūtāko lēmumu manā dzīvē. Es ticu - pēc pēdējās Krievijas situācijas kartes izpētes un pēc citu daudzskaitlīgu ziņu izvērtēšanas es nevaru uzņemties atbildību par ilgāku vilcināšanos, un pirmām kārtām es uzskatu, ka nav nekāda cita ceļa novērst tālākas vilcināšanās bīstamību, kas noteikti novestu pie katastrofas šajā vai, pats vēlākais, nākamajā gadā.”

Vēl viens zīmīgs fragments: “Sākot no Polijas likvidācijas, ir novērojama mērķtiecīga tendence tam, ka Padomju Krievija gudri un uzmanīgi, bet reizē arī stingri atgriežas pie vecajiem boļševistiskajiem centieniem paplašināt Padomju Savienību. Karadarbības paildzināšana (šeit domāts karš ar Angliju - mana piezīme), kas nepieciešama šim mērķim, tiek plānota, sasaistot vācu spēkus Austrumos”.

Un turpat tālāk: “Es ne mirkli nešaubītos uzņemties uz sevi tādu atbildību (šeit ir runa par papildu aviācijas spēku izdalīšanu karam pret Angliju - mana piezīme), ja tikai, neskatot arī citus apstākļus, man būtu pārliecība, ka netikšu negaidīti pakļauts uzbrukumam no Austrumiem. Padomju spēku koncentrācija ir milzīga.”

Ar pilnu šīs vēstules tekstu var iepazīties šeit -

http://vlastitel.com.ru/hitler/hitler-mussolini_1941-06-21.html

Ņemot vērā turpmākos notikumus, vēstule ar dramatisku pieskaņu. Hitlers pats bija sevi iedzinis stūrī ar savu avantūristisko ārpolitiku, papildinātu ar antisemītismu un citām kreizī dogmām.

Nobeidzot šo apskata daļu, no savas puses piebildīšu, ka īpašu nozīmi nesaskatu tajā, vai Staļins gatavojās uzbrukt pirmais vai arī gatavoja prettriecienu ar sekojošu Eiropas ieņemšanu. Būtiskais ir tas, kādi mērķi bija šim noziedzniekam. To, kādi tie bija, dabūja izbaudīt Baltijas un citas Austrumeiropas tautas - staļiniskā parauga režīma iedibināšana ar „sociāli ekonomiskām” pārmaiņām, kas rezultējās represijās un tirgus ekonomikas sagraušanā, atsviežot „atbrīvotās” valstis savā attīstībā par pārdesmit gadiem, salīdzinot ar tām Eiropas valstīm, kurām no „atbrīvošanas” izdevās paglābties. Un, kas ļaunāk, tad padomiskais dzīves stils sačakarēja smadzenes vismaz vienai paaudzei uz priekšu, kas jūtams vēl šodien.

Turpinājums sekos (ar zināmu nobīdi laikā).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...