Voika paglābusi savu „draudzeni” Viņķeli no pieminēšanas parlamentārās izmeklēšanas galaziņojumā
PIETIEK08.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši savai „draudzenei”, bēdīgi slavenajai Zolitūdes traģēdijas „naudas apguvējai” Inesei Voikai (attēlā) bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (abas – Attīstībai/Par) var pateikties, ka viņas vārds netiks minēts kā atbildīgajai par kļūdām Covid-19 vakcīnu iepirkšanā pandēmijas sākumposmā un kopumā par neveiksmēm cīņā pret pandēmiju.
Šī I. Voikas un neformālo atbalstītāju enerģiskā spiediena dēļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", darbu beigs bez rezultātiem, vienkārši iztērējusi nodokļu maksātāju naudu, jo neviens uzvārds tās galaziņojumā nosaukts netiks.
Ja nebūtu notikusi pēdējā mirkļa „tirgošanās”, galaziņojumā kā vainīgās būtu nosauktas divas amatpersonas – I. Viņķele un nu jau bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kuras vaina jau bija atzīta ministrijas dienesta pārbaudē un kura šā gada aprīlī uzrakstīja atlūgumu, jo nevēlējās tikt aizrotēta uz Veselības inspekciju.
Kā liecina informācija par parlamentārās izmeklēšanas komisijas aizkulisēs notikušo, I. Voika ir histēriski paziņojusi, ka pieļaus I. Viņķeles nosaukšanu tikai tādā gadījumā, ja reizē tiktu pieminēts arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība). Rezultātā, pateicoties komisijas vadītāja Riharda Kozlovska (tāpat Jaunā Vienotība) mulsumam un deputātes Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) iesaistei, tad arī izdevies no faktiski jau gatavā galaziņojumā izsvītrot I. Viņķeles un D. Mūrmanes-Umbraško uzvārdus.
Jau formālajā komisijas balsojumā par priekšlikumu vispār neiekļaut galaziņojumā politisko amatpersonu vārdus nobalsoja R. Kozlovskis, I. Voika, Sandis Riekstiņš (JKP) un Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), bet pret to balsoja Ralfs Nemiro (agrāk KPV LV), Valērijs Agešins (Saskaņa) un Viktors Valainis.
"Mana prognoze ir tāda, ka mēs pilnīgi noteikti iestrēgsim uzvārdos, pretrunās, un mans redzējums ir primāri šī gala ziņojuma noderība. Līdz ar to es uzskatu, ka sakarā ar nākamo soli par to, kuru politisko amatpersonu ir nosaucama, kā arī atsevišķi pamatojumi un argumentācija, visi deputāti to varēs pievienot šim gala ziņojumam, bet tādu kopēju kopsaucēju es, visticamāk, neredzu un līdz ar to no tā arī cieš viss ziņojums,” – tāds bija I. Voikas ultimātam pakļāvušamies R. Kozlovska publiskais viedoklis.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.