Iesaki rakstu: 
Sazvērestības teorijas vai mīts? Vai varbūt tā jau ir mūsu ikdiena? Ikdiena, kad tevī ievadīto mikročipu atslēdz ar vienu klikšķi, un viss.... Kāds tur viss, tas ir tikai un vienīgi Tavu datu kods. Jā, un arī Tava nauda. Un tagad, tagad Tev nav ne Tavu datu, ne Tavas naudas. Bet, ja tā, tad Tu esi NEKAS.
Tikai nesakiet, ka murgoju. Lai arī kā es to vēlētos, bet, tie vairs nav murgi. Salecos ar banku. Kas tur liels, aizej uz citu banku. Eju un: atvainojiet, signāls no..., mēs Jums nevaram atvērt kontu. Sākas, padomāju es. Un tieši tā, sākas. Arī otrā bankā
atteikums. Konta vairs nav. Nu, kas tur liels, vēl jau var mēģināt lietot tikai skaidru naudu. Bet kur tādu lai ņem?
Ja Jūsu darba devējs Jums tādu dod - izmaksā, tad var. Bet, ja Jūs strādājat valsts iestādē? Valsts ar likumu ir noteikusi, ka skaidras naudas algas, pabalstu u.c. maksājumus valsts neveic. Tas tik nozīmē to, ka tādas reālas naudas vairs nav. Ir tikai elektroniska. Un kāpēc ne, tam dodam, tam ne. Daudz runāsi, atņemsim. Vai te nevar vilkt paralēles ar čipu?
Eju pa ielu, skatos, stāv donoru busiņš. Nu tas, kur var nodot asinis. Kā sacīt, lai glābtu dzīvības. Kas varētu būt vēl vienkāršāk, nodod asinis un dzīvība glābta. Ko tur daudz domāt, kāpju iekšā. Labdien, lūdzu, sēdieties. Dažas formalitātes un varēsim noņemt asinis. Jauki, un kas tieši nepieciešams? Jūsu personas apliecinošs dokuments un BANKAS KONTS.
Atvainojos, bet man nav bankas konta. Tad atvainojiet, bet mēs no Jums nevarēsim ņemt asinis, jo nevar aizpildīt datora programmu. Bet ja tā, tad arī kāda dzīvības glābšana nav aktuāla.
Un tagad sakiet, ka bankas konts nav tas pats čips. Kura neesamības gadījumā Tu esi tukša vieta...
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
