XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot
Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek28.06.2017.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Apdzēstais ugunsgrēks politikā turpināsies vēl ilgi. Valsts vara apjauš, ka neizbēgamais brīdis ir pienācis – nelegālo izgāztuvju bizness beidzot tai uzkrita kā Damokla zobens. Nāksies, "poētiski izsakoties", izsmelt lielu s*du bedri.
Uzskatāms pierādījums ir gluži fantastiskā operativitāte: MK jau ir atvēlējis 700 tūkstošus sakopšanas darbiem* un pat piekrīt tam, ka Valsts vides dienests to veicēju sameklē uz karstām pēdām – pāris dienu laikā. Nu gluži kā burvju mākslinieks, kura cepurē vienmēr būs paslēpies kāds mīlīgs garausis – tikai VVD savu "triku", visticamāk, var paveikt ar brāļu Vilgertu palīdzību. Pat tad, ja par konkursa uzvarētāju formāli kļūst kāds cits, nevis atkritumu pārstrādes uzņēmums BAO. Jurists sakārtos papīrus, bet vides sakopēja rīcībā ir glabātuve Gardenē, uz kurieni Slokā savākto šmuci var ātri nogādāt.
Tomēr diez vai šāds negaidītas apsviedības demonstrējums glābs dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Krīzē kādai galvai noteikti ir jāripo, bet viņa tam ir "ideālā" kandidāte. Atlaišanai no amata pilnīgi pietiek ar VVD vadītājas publiskajiem meliem Latvijas Radio 20.jūnijā, ka viņas vadītā iestāde par nelegālo izgāztuvi uzzinājusi vien nesen, martā, un steigšus rīkojusies. (Par to vietējie iedzīvotāji bija VVD informējuši jau pērnajā vasarā.)
Taču Koļegovai ir iekrāti vēl citi "nopelni". Dīvainās naudiskās attiecības ar brāli, kas aizvēra viņai durvis uz VID priekšnieces amatu. VVD apgalvojumi, ka Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija par 6,7 miljoniem eiro esot pilnībā īstenota četros mēnešos, kaut šāds darbs prasītu vismaz divus gadus – kopā ar pašas Koļegovas dīvainiem stāstiem, ka kāds tīšuprāt šajā teritorijā sabojā monitoringa urbumus, pat lej tajā piesārņojumu, lai diskreditētu dienestu. Inčukalna piesārņojuma likvidēšanas tīša vilcināšana, lai veiksmīgāk nodrošinātu sanācijas darbu pasūtīšanu manis jau augstāk piesauktajiem „brāļiem Gudroniem”. Arī tāds sīkums kā VVD līguma slēgšana par objektu apsardzi ar firmu – nodokļu parādnieci.
Šobrīd vienīgais šķērslis, kas vēl nosargā Koļegovu no padzīšanas, ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda spītīgais džentlmeniskums. Šķiet, viņš joprojām jūtas VVD vadītājai morāls parādnieks par gūto baudu: noraudzīties, cik apņēmīgi no Inčukalna tiek patriekta "politiski nepareiza" būvfirma – Šķēles un Šlesera atbalstītāja.
Tomēr ne tikai ZZS vai Vienotība, bet arī ministra partija – jūtot, ka sabiedrības prātā šobrīd saļogās "nacionāļu" tiesības veidot vides politiku – šķiet noskaņota rīkoties apņēmīgi. Gerharda kolēģi noteikti nepieļaus, ka viņa sentimenti varētu pašu un Nacionālo apvienību atstāt bez stratēģiski svarīgā (un naudas pilnā) VARAM portfeļa.
*Ar šo summu gan pietikšot tikai ugunsgrēka drazu, kā arī nesadegušo atkritumu savākšanai un aizvešanai, taču ne zemes un, iespējams, arī gruntsūdeņu attīrīšanai – tātad valdībai nāksies vēl meklēt naudu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
