Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka reālais atbalsts Valda Zatlera kandidatūrai pašlaik neļauj būt drošam par viņa pārvēlēšanai nepieciešamo 51 balsi, prezidents neatkāpsies un gan Par labu Latviju (PLL), gan Vienotības frakcijai nosūtīs dokumentus, kas pievienojami, viņa kandidatūru 19. maijā iesniedzot Saeimas prezidijā. Likums prasa, lai kandidāts parakstītos, ka piekrīt izvirzīšanai. To, ka Zatlers savu kandidatūru neatsauks par spīti kuluāru informācijai, ka koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir atradusi kandidātu vēlēšanu otrajai kārtai, Pietiek uzsvēra prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Kāds partiju aizkulišu sarunās iesaistīts politiķis, lūdzot neminēt savu vārdu, Pietiek izteicās, ka „Zatlers sevi ir iedzinis stūrī, pasteidzoties, pirms iztaustīja, vai viņam ir balsis”. „Es savu parakstu neliktu, ja zinātu, ka man nepietiek balsu, un viņam pēc būtības tas jau ir pateikts,” atzina avots, ar to domājot ZZS līderu atklāti teikto, ka Zatleru atbalsta labi, ja 15 no 22 zaļo zemnieku deputātiem.
Šajā situācijā Zatlera pārvēlēšanas izredzes lielā mērā ir Saskaņas centra (SC) un individuālu Saeimas deputātu rokās. Piemēram, opozīcijas frakcijā PLL, kura 19. maijā plāno oficiāli iesniegt Zatlera kandidatūru, ir vairāki rūdīti kuluāru spēlētāji, kuri par spīti 8 deputātu frakcijas mazajai ietekmei vēlas iesaistīties spēlē. Tādēļ dzirdēta versija, ka, nesaņemot piedāvājumu no ZZS vai Vienotības vienoties par atbalstu tam vai citam kandidātam prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, PLL varētu mudināt arī SC izšķirties par atbalstu Zatleram. Ņemot vērā, ka Zatlera darbība otrajā termiņā tiek prognozēta izlēmīgāka, jo viņam vairs nebūs jābažījas par to, vai partijas viņu pārvēlēs pēc četriem gadiem, opozīcijai šāds prezidents, no kura baidās varas partijas, pat būtu izdevīgs, norādīja kāds pieredzējis opozīcijas politiķis.
Saskaņas līderi un Zatlers viens pret otru ir izturējušies ar respektu, un rūpība, ar kādu tika gatavota prezidenta un SC frakcijas tikšanās, liek domāt, ka tās līderis Jānis Urbanovičs pacentās izdarīt gandrīz visu no viņa atkarīgo, lai palīdzētu Zatleram atstāt vēlamo iespaidu uz 29 deputātu lielo frakciju. Dienu pirms šīs tikšanās Urbanoviču Rīgas pilī gaidīja uz pusdienām, par ko kāds no SC frakcijas izmeta, ka „ne katram 9. maijā izdodas ar prezidentu papusdienot”. Pusdienu laikā bija notikusi iespējamo jautājumu loka apzināšana, lai Zatlers uz tiem būtu gatavs atbildēt un saruna izdotos.
Pretēji kuluāru informācijai, ka SC devusi Zatleram mājienu – viņš kļūtu vēlams kandidāts, ja apsolītu drīzumā nākt ar mudinājumiem veikt pārkārtojumus valdībā, iepludinot tajā jaunas asinis viena vai divu Saskaņas deleģētu ministru veidolā, Zatlers pēc tikšanās ar SC frakciju uzsvēra, ka „gods un slava – nemēģināja tirgoties”. Urbanovičs Pietiek noliedz, ka Saskaņa būtu devusi Zatleram šādus mājienus vai skaidras norādes: „Ne mēs tādus mājienus devām, ne viņš mums.” Tomēr otrdienas pēcpusdienā, kad Zatlers aptuveni pusotru stundu atbildēja uz Saskaņas deputātu jautājumiem, viens no tiem esot bijis par attieksmi pret „nacionālā izlīguma valdību”, atzina sarunā klāt bijušie.
Tas, ko Rīgas pils nav slēpusi kopš pēcvēlēšanu sarunām par valdības izveidi, ir, ka tai ir „pozitīvi neitrāla” attieksme pret Saskaņas iesaistīšanu valdībā. Tomēr sliktā ziņa Saskaņai ir, ka esošā koalīcija šai valdībai paredz ilgu mūžu un „jaunās asinīs” no malas nav ieinteresēta. Lai notiktu valdības maiņa, koalīcijas sabrukšanai jāsākas no iekšienes, kas nenotiek. Līdz ar to prezidenta iespējas ietekmēt darbotiesspējīgas valdības sastāvu nav lielas.
Iespējams, sliktā ziņa Saskaņai ir labā ziņa Zatleram, jo, nepastāvot skaidrām izredzēm uz prezidenta vēlēšanu otro kārtu panākt vienošanos par SC tuvošanos varai, tā varētu pārvilkt svītru iespējamiem ZZS plāniem nomainīt prezidentu, 29 balsis atdodot par Zatleru. Urbanovičs, paturot laukumu manevram, neatklāj, kā frakcija rīkosies, un teorētiski atstāj iespēju arī sava kandidāta izvirzīšanai, par ko vēl nav pateikts skaidrs „nē”. Kuluāros ik pa laikam uzplaiksnī versijas par Vairas Vīķes-Freibergas iespējamu izvirzīšanu. Urbanovičs nenoliedz, ka ir personiski ticies ar eksprezidenti vēl pirms vēlēšanām, bet nekonkretizē, vai bijusi arī kāda nesenāka saruna, un izslēdz iespēju, ka SC viņu varētu virzīt. Saskaņas politiķi neoficiālos izteikumos jau vismaz kopš ziemas norobežojas no Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vārda, uzsverot, ka viņa ir citu politisko strāvojumu, kas saistīti ar Tautas partiju, „projekts”, bet tie varētu būt tikai taktiski apsvērumi.
Kāda ar augstu reputāciju apveltīta un Vienotības elektorātam tīkama kandidāta izvirzīšana pirmajai vēlēšanu kārtai, par kuru vienlaikus būtu šaubas, ka viņš saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi, varētu būt arī no malas inspirēts solis, lai šķeltu Vienotības 33 balsis, vēl vairāk samazinot Zatlera ievēlēšanas iespējas. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nesen Pietiek pieļāva, ka, kādam pirmajā kārtā izvirzot, piemēram, tieslietu autoritāti Egilu Levitu, vairākums Vienotības frakcijas nobalsotu par viņu, nevis par Zatleru. Lielākā zaudētāja no Zatlera izgāšanas būtu Vienotība, kurai ciestu gan reputācija, ņemot vērā konkurentu pārliecinoši izplatītās šaubas par to, ka visi 33 tās deputāti godprātīgi nobalsos par Zatleru, gan ietekme, jo vienošanās noteikumus otrajai kārtai diktētu citi, pirmkārt jau ZZS. Jau iepriekš izskanējusi pārliecība: ja Zatlers pirmajā vēlēšanu kārtā tiks izgāzts, tas liecinās, ka panākta aizkulišu vienošanās par citu kandidātu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
