Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja tikai savam „štata ēdinātājam” – mazpazīstamajam uzņēmumam SIA Kuso šogad samaksājusi gandrīz 60 tūkstošus latu vai vidēji vairāk nekā 5000 latu mēnesī. Turklāt šajā summā, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie kancelejas grāmatvedības dati, vēl neietilpst dažādi „gadījuma” ēdinātāji un dzirdinātāji.
„Manam uzņēmumam ir kafejnīca prezidenta pilī. Slēgta tipa kafejnīca, kura paredzēta kancelejas darbiniekiem. Mēs reizēm arī apkalpojām nelielus banketus, piemēram, kad pie prezidentes [Vairas Vīķes-Freibergas] nāca skolēni, tad mēs taisījām kādas uzkodas. Lielos banketus apkalpoja lielākas firmas,” – tā par SIA Kuso darbību tās īpašniece Daina Stelcere izteikusies grāmatā Va(i)ras virtuve.
Vīķes-Freibergas „treknajos gados” par uzņēmuma pakalpojumiem Valsts prezidenta kanceleja 2003. gadā samaksāja 35 tūkstošus latu, 2004. gadā – 27 tūkstošus latu, 2005. gadā – 36 tūkstošus latu.
Savukārt Zatlera kanceleja, kā rāda tās tēriņu dati, Vīķes-Freibergas laiku tēriņu līmeni, neraugoties uz krīzes apstākļiem, ēšanas un dzeršanas ziņā ir nevis samazinājusi, bet pat palielinājusi.
Jau līdz šā gada novembra sākumam Zatlera kanceleja kopumā SIA Kuso apmaksājusi rēķinus par 59 328 latiem. Spriežot pēc kancelejas grāmatvedības datiem, ik mēnesi Kuso saņem fiksētu maksājumu aptuveni 5500 latu apmērā, kam klāt vēl nāk atsevišķi papildu tēriņi.
Šogad Zatlera kanceleja SIA Kuso ir apmaksājusi šādus ēšanas un dzeršanas pakalpojumu rēķinus:
20.01.2010 - Ls 143.39,
05.02.2010 - Ls 5700,
12.02.2010 - Ls 253.19,
01.03.2010 - Ls 5700,
31.03.2010 - Ls 118.8,
07.04.2010 - Ls 5700,
10.05.2010 - Ls 5500,
02.06.2010 - Ls 5500,
11.06.2010 - Ls 516.05,
17.06.2010 - Ls 294.51,
01.07.2010 - Ls 5500,
09.07.2010 - Ls 1393.36,
04.08.2010 – Ls 5575.38,
03.09.2010 – Ls 6210.26,
01.10.2010 – Ls 5726.14,
02.11.2010 – Ls 5500.
Faktiski šis ēšanas un dzeršanas līmenis sāk tuvoties tam, kādu prezidenta kanceleja par normālu uzskatīja Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, bet attiecībā uz ēdinātāju Kuso to pat pārspēj.
Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā restorānā Vincents četrarpus gados tika atstāti 163 tūkstoši latu. Par Nomedas – Salas garšīgo produkciju pa gadiem tika iztērēts 41 tūkstotis latu (2003. gadā), nepilni 20 tūkstoši (2004. gadā), 36 tūkstoši (2005.gadā), 29 tūkstoši (2006. gadā) un iespaidīgais 91 tūkstotis (2007. gada pirmajā pusē) – kopā tātad 218 tūkstoši latu. Kuso ēdināšanas izmaksas pa šiem pašiem gadiem bija aptuveni 35, 27, 36, 56 un 42 tūkstoši – kopā savi 200 tūkstoši latu.
„Tikai Vīķes-Freibergas prezidentūras pēdējos četrarpus gados viņa kopā ar svītu un viesiem noēda kopumā vairāk nekā 580 tūkstošus latu. Un tas – neskaitot daudzu tūkstošu rēķinus sabiedriskās ēdināšanas un dzirdināšanas uzņēmumiem vēl citviet Latvijā, kur bija uzturējusies „kundze ar nopelniem”...” – tā šie tēriņi bija raksturoti grāmatā Va(i)ras virtuve.
Savukārt Zatlera kanceleja pamatojumu un skaidrojumu par saviem šīgada tēriņiem gatavo jau divas nedēļas, taču saskaņā ar kancelejas pārstāvju skaidrojumu vēl tas nav gatavs.
Tuvākajā laikā Pietiek publiskos vēl citus Zatlera kancelejas tēriņus pēdējo trīs gadu laikā, parādot, kā vispārējās taupības un ekonomiskās krīzes apstākļos valsts līdzekļus ir taupījusi valsts augstākās amatpersonas kanceleja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.