Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdien Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli un ierosināt Saeimas atlaišanu. "Šis ir brīdis, kad Satversme vismazāk vēlētos Saeimas atlaišanu," raksturojot juridiski sarežģīto situāciju, kādu izraisījis Zatlera lēmums, Pietiek teica konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Sagaidāms, ka lielākās debates starp politiķiem un juristiem būs par to, vai šādai Saeimai, kuras atlaišanas procedūra uzsākta, būtu jāvēl jauns prezidents, kura vēlēšanas gaidāmas jau pēc piecām dienām - 2. jūnijā. Juridiski Satversme to ļauj darīt, bet ir risks, ka varētu tikt apšaubīta jaunievēlētā prezidenta leģitimitāte. Zatlers savā runā atzina, ka ar savu lēmumu apdraud savas izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu.

Ja Saeima 2. jūnijā tomēr vēlēs jaunu prezidentu un amatā uz otro termiņu netiks apstiprināts Zatlers, kā arī gadījumā, ja vēlēšanas tomēr tiks atceltas, gaidot referenduma rezultātus, Zatlera pilnvaras amatā beigsies 8. jūlijā.

Tādā gadījumā valsts galvas pienākumus līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai un brīdim, kad tā ievēlēs jaunu prezidentu, pildīs Saeimas priekšsēdētāja. Šajā amatā pašlaik ir Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars Pietiek norāda, ka prezidenta pienākumu izpildītāja pilnvaras nav regulētas, bet šajā gadījumā visticamāk tiktu ievērota tā pati prakse, kāda ir, kad spīkers pilda prezidenta pienākumus, valsts galvai atrodoties ārvalstu vizītēs vai atvaļinājumā. Tomēr prezidenta pienākumu izpildītājs nevar realizēt tādas būtiskas valsts galvas funkcijas kā premjera nominēšana un veto uzlikšana Saeimas pieņemtiem likumiem, uzsver Pastars. Viņš pieļauj, ka šis apstāklis tiks izmantots gaidāmajā diskusijā par to, vai šai Saeimai vēl ir leģitīmas tiesības 2. jūnijā vēlēt jauno prezidentu.

Viens no Vienotības līderiem, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Pietiek uzsvēra, ka šai Saeimai pēc Zatlera lēmuma „vairs nav morāla pamata rīkoties un turpināt Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu”. „Šī Saeima ir morāli sevi izsmēlusi,” Pietiek teica Kristovskis. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek izteicās, ka "nesaskata nekādus šķēršļus" tam, lai Saeima 2. jūnijā sanāktu lai vēlētu Valsts prezidentu. "Es domāju, ka viss iet savu gaitu, kā likumā ir paredzēts," uzskata Brigmanis. Savukārt Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs vēl nebija gatavs ieņemt pozīciju šajā jautājumā - tas būšot visas frakcijas lēmums pēc kopīgas apspriešanās nākamās nedēļas sākumā.

Pēc Urbanoviča domām, Zatlera lēmums ir leģitīms, lai gan "pikantu" to padarot apstāklis, ka Saeima tiek atlaista neilgi pirms viņa pilnvaru beigām. "Tas, ka Zatlers lēmumu atlaist Saeimu pieņēmis pēdējās pilnvaru stundās, var radīt šaubas par tā objektīvu nepieciešamību un piedod tam leģitimitātes šaubas," spriež SC līderis. Brigmanis uzskata, ka Zatleram šādas tiesības ir, tādēļ viņa lēmums jārespektē. Jautāts, vai ZZS ir gatava ārkārtas vēlēšanām, Brigmanis atteica: "Ja esi politikā, jābūt uz visu gatavam." Rodas iespaids, ka SC un ZZS nav nobažījušās par izredzēm gaidāmajās vēlēšanās, kas notiks, ja tauta referendumā piekritīs Zatlera lēmumam par Saeimas atlaišanu. 

Kristovska vadītā Pilsoniskā savienība pilnībā atbalsta Zatlera lēmumu. Viņaprāt, šī situācija jāizmanto, lai „turpinātu cīņu par demokrātiju un cienīgiem tautas priekšstāvjiem”. „Arī citās parlamentārās demokrātijās tas ir noticis, svarīgi, lai viss tiktu izanalizēts un vēlētāji nekļūdītos,” uzsvēra Kristovskis.

PS esot gatava ārkārtas vēlēšanām. Jautāts, vai tas nozīmē, ka PS varētu tajās startēt atsevišķi, nevis vienā sarakstā ar Vienotību, kuras apvienošanās vēl nav pabeigta, Kristovskis atbildēja: „Es pagaidām to ne pieļauju, ne noliedzu." Zatlers savā runā, argumentējot lēmumu par Saeimas atlaišanu, minēja pārmetumus, kurus var attiecināt arī uz Vienotības rīcību pēc vēlēšanām, piemēram „savējo likšanu amatos”. Kristovskis neuzskata, ka situācijā, kāda izveidojusies, vainojama Vienotība, lai gan „atsevišķi Vienotības politiķi varbūt ir rīkojušies tuvredzīgi un daļēji veicinājuši šo situāciju”, ko apliecinot PS nepiedalīšanās „tā saucamā Jaunā laika otrā biroja atklāšanā”. Bet kopumā Kristovskis uzskatot, ka Vienotībai nav bijis pietiekami daudz spēka, pārstāvniecības, lai varētu strādāt demokrātiskiem līdzekļiem mērķtiecīgi un sasniegt programmatiskos mērķus. Sadarbība gan koalīcijā, gan Saeimā esot bijusi ļoti sarežģīta. 

Satversmes 48. pants Valsts prezidentam dod tiesības rosināt atlaist Saeimu, bet šis lēmums jāapstiprina tautai referendumā. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Referenduma procedūra, ja tā iznākums būtu pozitīvs, prasīs aptuveni divus mēnešus. Būtiski, ka uz referendumu par prezidenta lēmumu par Saeimas atlaišanu neattiecas prasība sasniegt noteiktu kvorumu. Līdz ar to referendums būs noticis neatkarīgi no tā, cik daudz balsstiesīgo tajā piedalīsies.  

Sestdien pirms pulksten 21 gaidāmās uzrunas tautai par situāciju valstī Zatlers pie sevis uz konsultācijām bija uzaicinājis Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un LR ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. 

Pietiek noskaidroja, ka Zatlers pirms runas nebija konsultējies ar citu Saeimā pārstāvēto politisko spēku līderiem - ne ar Saskaņas centra frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, ne Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, ne Par labu Latviju frakcijas vadītāju Edgaru Zalānu. 

Kā no Dombrovska pārstāvjiem noskaidroja Pietiek, ar prezidentu pārspriesta izveidojusies situācija, ņemot vērā, ka Zatlers pēdējās dienās, kad strauji attīstījās notikumi pēc KNAB veiktajām kratīšanām ar Lembergu, Šķēli un Šleseru saistītos objektos, atradās vizītē Polijā. 

Līdzās Saeimas atlaišanai, kas draudētu ar ilgstošu politisko nestabilitāti un konstitucionālo krīzi, kā reālākais variants pirms tam tika pieļauts, ka Zatlers sestdien nāks klajā ar ultimātiem, kuru neizpildīšanas gadījumā viņš varētu atsaukt savu kandidatūru 2. jūnija vēlēšanām. Zatlera izredzes tikt atkārtoti ievēlētam prezidenta amatā tiek vērtētas kā apšaubāmas. 

Pietiek jau rakstīja - ja Valdis Zatlers pašlaik izmantotu Satversmes dotās tiesības atlaist Saeimu, tā reaģējot uz parlamenta vakardienas balsojumu nedot atļauju kratīšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, varas autoritātes krīze draudētu pārvērsties konstitucionālajā krīzē un valstij draudētu varas vakuums.

Pašlaik sanāk, ka nākamo prezidentu vēlēs Saeima, kuras atlaišanas procedūra jau iedarbināta. Tas ļautu apšaubīt gan ievēlētā prezidenta leģitimitāti, gan Saeimas leģitimitāti vēlēt valsts augstāko amatpersonu.

Var arī rasties situācija, ka Zatlers izlemj par Saeimas atlaišanu, bet Saeima laikā līdz tautas nobalsošanai par tās atlaišanu Valsts prezidenta amatā ievēl personu, kas nav Zatlers, un tauta referendumā atbalsta nu jau aizejošā prezidenta lēmumu. Tādā gadījumā amatā vairs neesošajam prezidentam būtu spēcīgāks mandāts nekā jaunievēlētajam prezidentam, jo pirmo referendumā būtu atbalstījis tautas vairākums, bet otro amatā būtu ievēlējusi tautas uzticību zaudējusi Saeima.

Zatleram pēc sešām nedēļām beidzas četru gadu termiņš Valsts prezidenta amatā, viņa pēdējā pilnvaru diena ir 7. jūlijs. Jau pēc nedēļas, 2. jūnijā Saeima sanāks, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu, un uz šo amatu pretendē gan Zatlers, gan Zaļo un zemnieku savienības deputātu virzītais Andris Bērziņš. Nav zināms, vai Saeimai jau pirmajā vēlēšanu piegājienā izdosies ievēlēt prezidentu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...