Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Bet ko tas nozīmē?
Alfrēds Buls, atvaļināts NBS pulkvedis23.08.2016.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas. Divdesmit piecus gadus Latvija ir formāli brīva un neatkarīga valsts, kurā valsts pārvaldes degradācija straujāk un straujāk strauji uzņem apgriezienus.
Daudzu bijušo un pašreizējo Saeimas un pašvaldību deputātu un izpildvaras amatpersonu darbu raksturo nebeidzamas intrigas, neiedomājama, drīzāk ciniska augstprātība pret Latvijas iedzīvotājiem, personīgo interešu risināšana uz nodokļu maksātāju rēķina, nemitīgie korupcijas skandāli, neremdināma alkatība, morālā degradācija, politiskā prostitūcija, visatļautība un valsts (precīzāk būtu teikt - tautas) apzagšana (mūsdienās funkcionāri to gan sauc par neracionālu izlietošanu).
Šajos 25 gados tautas varas uzurpatori ir veiksmīgi izveidojuši savu valsts pārvaldes modeli, kurā amatos tiek iecelti tikai „savējie”, kam piemīt visas iepriekšminētās raksturiezīmes, ka arī egoisms un nespēja domāt valstiski.
Manī pārdomas raisīja vienas „savējo” ieceltās amatpersonas teiktais. „Valsts prezidents: Zemessargi stāv mūsu vērtību sardzē.” Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi.
Skaidrojumam būtu jāizanalizē vārds „Mūsu”. Visdrīzāk ar vārdu „Mūsu” ir domāta izlepušā un degradētā valsts pārvaldes (likumdošanas un izpildvaras) ierēdņu un Latvijas izzadzēju/izsaimniekotāju armija.
Cilvēki Latvijā vairs netic valsts varas pārstāvjiem, ir degradēta valsts apbalvojumu piešķiršanas sistēma (režisors Alvis Hermanis atteicās saņemt apbalvojumu no „dažu cilvēku” rokām, cilvēktiesību aizstāve un disidente Lidija Doroņina-Lasmane 1995. gadā atteicās no apbalvojuma, jo kopā ar viņu šo ordeni saņemšot arī vairāki bijušie VDK aģenti),
Un šī valsts pārvalde plānveidīgi veicina sabiedrības demoralizāciju un neveicina personību veidošanos, tā veiksmīgi turpina PSRS laikos izveidotās cilvēku pelēkās masas atražošanu - masas, kura nesaprot savas tiesības un pienākumus valsts pārvaldes veidošanā un tās darbības kontrolē.
Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Un tagad stāv likumīgas Latvijas valdības (tas nekas ka to veido „savējie”, kuriem ir svešas tautas intereses un kuri pamatos aizstāv savas un zināmu aprindu intereses) sardzē.
Visiem ir skaidrs, ka Zemessardze ir neatņemama tautas daļa un tai būtu jāaizstāv tautas intereses, nevis tautas kalpu iegribas.
Š.g. 20.augustā Kara muzejā notika svinīgs pasākums, kas bija veltīts Zemessardzes 25.gadadienai kā goda un cieņas izrādīšana zemessargiem. Par to pateicības vārdi ir jāizsaka iesaistītajam Zemessardzes (ZS) štāba personālam un ZS komandierim, brigādes ģenerālim Leonīds Kalniņam.
Diemžēl šīs gaišās sajūtas aizēnoja Zemessardzes nīdētāju un reorganizētāju NBS bijušo un esošo augsta ranga virsnieku (arī bijušo Zemessardzes štāba) klātesamība šajā svinīgajā pasākumā. Viņi sekmīgi realizēja daudzu Zemessardzes bataljonu likvidāciju (formāli viņi to devēja par reorganizāciju). Šī Zemessardzes bataljonu likvidācija no militāri politiskā redzējuma sevišķi smagi skāra Latgali, kura robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Vai tas vairoja Latvijas aizsardzības spējas. Nē. Bet tas toties krietni vairoja Latgales iedzīvotāju nedrošības sajūtu.
Visdrīzāk šos militāros karjeristfunkcionārus (Graube, Zeibots, Zemessardzes štāba funkcionāri – Kiukucāns, Bezzubovs, Hartmanis, sarakstu varētu turpināt, bet tam jēgas nav, galvenie ir nosaukti) var saukt par Latvijas Zemessardzes (tātad arī tautas, jo Zemessardze ir neatņemama tautas daļa) interešu nodevējiem, jo viņi ar savām darbībām vai bezdarbību palīdzēja Latvijas Zemessardzes nīdējiem ietriekt dunci Zemessardzes mugurā.
Secinājums.
Pašos pamatos Latvijas valsts pārvaldi veido morāli degradēto cilvēku kopums, kuru mērķis ir savas un zināmu valsts izzadzēju labklājības vairošana.
Vai tauta var kaut ko mainīt? Var, ja to gribētu un aktīvi iekļautos valsts pārvaldes veidošanā un tās darbības kontrolē.
Domāju, ka tautas lielākā daļa to grib, bet nezina, kā panākt izmaiņas. Tauta joprojām cer, ka politiķi beigs nodarboties ar politisko prostitūciju un sāks risināt samilzušās valstiskās problēmas. Var droši teikt, ka viņi to sāks darīt tikai tad, kad tauta viņus piespiedīs to darīt.
Faktiski tautai ir jādod skaidri definētu uzdevumu saraksts politiķiem un valsts pārvaldei, nosakot to izpildes termiņus. Un vienīgais veids, kā tauta to var izdarīt, ir pilsoņu vēlētas pilsoņu pārstāvju sapulces (jaunas Satversmes sapulces vai Pilsoņu kongresa) sasaukšana, kuras dalībnieku (pilsoņu kopas vēlētie pārstāvji) pieņemtie lēmumi un definētie uzdevumi būtu juridiski saistoši gan Saeimas deputātiem, gan valsts pārvaldes amatpersonām.
Vēlu Latvijas ārrindas zemessargiem un pārējiem Latvijas patriotiem būt stipriem garā, būt veseliem, godīgiem, gudriem. Mīliet savu Tēvzemi un tautu, palīdziet līdzcilvēkiem pārvarēt grūtības un atcerieties vienu – Cīņa nav galā un nebeigsies!
Sargāt savu Tēvzemi un tautu no ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem ir katra latviešu tautas dēla un meitas pienākums. Pildiet to, lai vienmēr Tēvu zemē skan latviešu/latgaliešu valoda un mūžu mūžiem cilvēki lepni saka – Tev mūžam dzīvot, Latvija!
Jaunas Satversmes sapulces/Pilsoņu kongresa sasaukšanai ir nepieciešams izveidot plānošanas un realizācijas koordinācijas sadarbības padomi. Ja kādam ir konstruktīvi priekšlikumi par tās sastāvu (cilvēku skaits, iespējamie kandidātu kontaktinformācija (nepieciešama lai veiktu pārrunas), utt.) vai ir drosme iekļauties tās darbā, lūdzu sūtīt informāciju uz e-pasta adresi – [email protected].
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
