Zemkopības ministrija vēlas mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība23.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dabas aizsardzības organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Dabas fonds – uzskata, ka meža īpašniekiem jāsaņem atbilstošas kompensācijas par dabas aizsardzības prasību radītajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un papildus ir nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi. Šobrīd kompensāciju sistēmas sakārtošanu apdraud Zemkopības ministrijas plāni finansējuma sadalīšanai nākošajā plānošanas periodā.
Līdz šim finansējuma avots kompensāciju izmaksai ir ES Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļi, ko Latvijā pārvalda Zemkopības ministrija. Taču, neskatoties uz meža īpašnieku neapmierinātību un vides organizāciju atkārtotu jautājuma aktualizēšanu, nākošajā plānošanas periodā (2023.–2027. gadā) Zemkopības ministrija uz pusi samazinājusi šim mērķim paredzēto finansējumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trīs gadus.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Mežu saglabāšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ļaujot tiem tuvoties dabiskam stāvoklim, ir būtisks pasākums ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanai, bet arī oglekļa piesaistes veicināšanai. Ir pilnīgi nepieņemami, ka Zemkopības ministrija plāno samazināt finansējumu, kuru par svarīgu atzinuši gan mežu īpašnieki, gan vides organizācijas. Šo soli varu vērtēt tikai kā vēlmi mākslīgi noskaņot meža īpašniekus pret dabas aizsardzību.”
Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, norāda: “Divas trešdaļas no Latvijas mazo ērgļu populācijas ligzdo privātos mežos, līdz ar to šīs sugas aizsardzību nav iespējams nodrošināt, neskarot privāto meža īpašnieku intereses. Aptuveni desmito daļu no neaizsargātajām ligzdām katru gadu ietekmē mežsaimnieciskā darbība. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir nepilnības pastāvošajā kompensāciju sistēmā, kura neveicina godīgu un veselīgu attieksmi pret dabas vērtību saglabāšanu mežos.
Ar nolūku meklēt risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2019. gadā izveidoja darba grupu, kas nāca klajā ar ieteikumiem esošās kompensāciju sistēmas uzlabošanai, cita starpā paredzot arī iespēju īpašniekiem vairāku gadu laikā izmaksāt pilnu koksnes tirgus cenu. Ir kritiski svarīgi, lai šie ieteikumi tiktu ieviesti dzīvē, tomēr šobrīd paredzētā ievērojamā līdzekļu samazināšana plānoto uzlabojumu ieviešanu padarīs ievērojami grūtāku vai pat neiespējamu.”
Latvijas Republikas Satversme paredz, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, līdz ar to tiesības uz privāto īpašumu nav neierobežotas. Normatīvajos aktos noteikti zemes īpašnieku pienākumi saistībā ar dabas vērtību saglabāšanu, tajā skaitā paredzot mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus. Lai meža īpašniekiem, rūpējoties par dabu, nebūtu jācieš nesamērīgi zaudējumi, valstī ir izveidots kompensāciju mehānisms. Atkarībā no noteikto ierobežojumu stingrības meža īpašnieks ir tiesīgs saņemt ikgadējo kompensāciju 45–160 euro/ha apmērā. Kompensācijas pamatā tiek segtas no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Šobrīd kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem atsver meža aprites ciklā zaudēto peļņu, taču tas neapmierina daļu no īpašniekiem, jo viņi rēķinājušies ar lielākiem ienākumiem uzreiz, koksni pārdodot.
Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzskata, ka ikgadējiem kompensāciju maksājumiem vajadzētu būt lielākiem un būtu nepieciešami arī alternatīvi kompensāciju mehānismi – vienreizējs maksājums vai zemes atpirkšana.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.