Zemnieks: „,Manu zemi atņēma Bērziņa vadītā banka, tālāk to nopirka pats Bērziņš...”
PIETIEK30.05.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, bijušā baņķiera, tagadējā Valsts prezidenta posteņa kandidāta Andra Bērziņa 37 nekustamie īpašumi viņa rokās nonākuši dažādā ceļā, - kā Pietiek stāsta 1948. gadā dzimušais zemnieks Arnis Matrozis, viņam piederējušos 23 hektārus zemes ar ēkām Līgatnes pagastā 90. gadu sākumā par parādiem atņēmusi Bērziņa vadītā Unibanka, un nu tie nonākuši paša Bērziņa īpašumā.
„Nedaudz no manas necilās dzīves vēstures (t.i., salīdzinot ar baņķieru dzīvi). 90. gadu sākumā paņēmu 2000 latu kredītu A. Bērziņa vadītās Unibankas Cēsu filiālē, ieķīlājot Cēsu rajona Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības "Ennes" dzīvojamo māju. Tajā laikā kredīta procenti bija 40, savos plānos biju kļūdījies un to nevarēju pavilkt. Parāds pieauga līdz 3,5 tūkstošiem latu,” teikts vēstulē, ko Matrozis nosūtījis „ZZS frakcijas prezidenta kandidāta Andra Bērziņa virzītājiem”.
Savukārt pēc tam „pie darba ķērās Unibankas parādu piedzinējs, izbijušais prokurors Aleksandrs Bimbirulis. Mani tā nospieda, ka zaudēju ne tikai māju, pie kā pats vien biju vainīgs, bet arī jaunuzcelto kūtiņu, 23 ha zemes ar mežu. Rakstīju žēlabu vēstuli bijušā prokurora, tagad parādu piedzinēja A. Bimbiruļa priekšniekam Andrim Bērziņam. Atbildi, protams, nesagaidīju”.
Pēc tam Matrozis devies pie Cēsu rajona prokurores sūdzēties par atņemto zemi un kūtiņu: „Nekā! Amatpersona man populāri paskaidroja, ka abi augstāk minētie kungi dzīvo Cēsīs kaimiņos un lai neloloju veltas cerības. A. Bimbirulis labi tika galā ar šādiem darbiem un kļuva Cēsu filiāles vadītājs, bet Dievs ar viņu, viņš bija tikai saimnieka gribas izpildītājs. Prezidenta kandidāts Andris Bērziņš manu bijušo īpašumu Ennes ir tagad iegādājies. Vieta ir skaista, piesaulē, un Zvārtas iezis tikai 10 minūšu gājiena attālumā no mājas...”
Bērziņš kopš piektdienas kategoriski nav vēlējies atbildēt ne uz konkrētiem Pietiek jautājumiem saistībā ar viņa ģimenes saņemto 178 tūkstošu latu ES finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksam”, kas „sapārots” ar viņa paša privātmāju un nav veicis nekādas vērā ņemamas aktivitātes plānotajai viesu piesaistīšanai, ne arī uz jautājumu saistībā ar Matroža apgalvojumiem. Savukārt no zemesgrāmatas redzams tikai tas, ka Matrozis no īpašuma šķīries 1998. gadā, bet Bērziņš to iegādājies desmit gadus vēlāk par 55 tūkstošiem latu.
Atsevišķi Pietiek uzrunātie ZZS Saeimas frakcijas deputāti noliedza, ka būtu saņēmuši šādu vēstuli vai ka tā apspriesta frakcijā. Ingmārs Līdaka pieļāva, ka tā, iespējams, adresēta visai frakcijai, jo individuāli adresētas iedzīvotāju vēstules viņš saņemot regulāri un ar tām iepazīstoties. „Kas ir nācis uz visas frakcijas vārda, to es varu arī nezināt,” pieļāva Līdaka. Arī Oskars Zīds neatceras, ka frakcijā būtu saņemta un apspriesta vēstule par Līgatnes zemi. Arī Didzim Zemmeram tāda neesot atmiņā. „Es tā kā nepieminu vēstuli par tādu tēmu,” teica ZZS frakcijas deputāts.
Tikmēr Matrozis vēstulē Zemnieku un zaļo savienības Saeimas frakcijas deputātiem piebildis, ka „jautājums nav šoreiz par mani, tas jau ir pārsāpējis. Vai tāds cilvēks var būt par prezidentu, vai viņš jutīs tautas bēdas? Diez vai! Tādam acīs spīd tikai lati, varbūt iebāzīs roku, cerams, ka savā, kabatā un izvilks mutautiņu, lai noslaucītu līdzjūtības asaru. Gan jau tādi kā es ir daudzi”.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
