Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Azerbaidžānas militārais konflikts ar Armēniju par Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģiona nākotni slēpj ne vienu vien biedējošu norādi: ko mēs varam secināt no dažādām informācijas drumslām?

Informācijas drupačas, kas pie mums nonāk no šī — diemžēl jau kārtējā — militārā konflikta Kaukāzā, šoreiz ir minimālas, jo koronavīrusa dēļ cilvēku kustība pāri robežām ir kļuvusi tikpat kā neiespējama, arī aviosatiksme gandrīz nekursē, tāpēc pat pieredzējuši žurnālisti nespēj nokļūt notikumu vietās. Tad nu nākas vērot dažādas pastarpinātas zīmes, ko ar vērīgu aci var izlobīt no citu safilmētiem materiāliem.

Vispirms jāatzīmē Kalnu Karabahas (kā to sauc Azerbaidžānā) un Arcahas (armēniski) raksturs: padomju laikā šādas “autonomās republikas” un “autonomos apgabalus” ar dažādiem statusiem veidoja visās etniski daudzveidīgajās PSRS sastāvdaļās, jo PSKP galvenais ideologs Mihails Suslovs savulaik bija izdomājis shēmu: ja, piemēram, puse no Osetijas skaitīsies zem KPFSR un otra puse zem Gruzijas PSR, vai ja armēņu apdzīvoto Arcahu nosauks par Nagorno-Karabahu un pakļaus Azerbaidžānai, tad iedzīvotāji šajās teritorijās naidosies, stiprinot savstarpējo vēsturisko pāridarījuma sajūtu, nevis viens otru pabalstīs pret rusifikācijas pasākumiem. (To pašu okupanti darīja arī Latvijā, tikai mazāk brutāli: latgalisko Varakļānu atdalīšana no Latgales un ieshēmošana Vidzemē vai Krustpils un Jēkabpils piespiedu apvienošana notika pēc tā paša principa.)

Kaukāzā šī shēma ielika milzīgu, gigantisku spridzekli, kas gāja vaļā vēl pirms PSRS sabrukuma — masveida rasistiski uzbrukumi armēņiem sākās Sumgaitā un citās Azerbaidžānas pilsētās kopš 1988. gada. Ukrainas prezidents Kravčuks līdz ar Krievijas un Baltkrievijas līderiem vēl nebija parakstījuši dokumentus par PSRS likvidāciju, kad kaukāzieši viens otru dūra un šāva, līdz gandrīz pusmiljons armēņu dabūja bēgt no Azerbaidžānas. Ar naftu bagātā, desmit miljonu apdzīvotā Azerbaidžāna karoja pret kalnu valstiņu Armēniju ar trim miljoniem iedzīvotāju bez naftas. Četrus gadus ilgajā karā Armēnija uzvarēja.

Norobežojoties no neatrisināmā jautājuma, kurai pusei tur “varētu būt taisnība” vai “nevarētu būt taisnība”, varam saskatīt: pašreizējās militārās sadursmes liecina par to, ka Azerbaidžāna klusībā plānojusi revanšu. Tā apgādājusies ar sabiedroto — Turciju, kas sava varaskārā prezidenta Erdogana vadībā alkst kļūt par reģionālu lielvaru, varbūt pat vēl vairāk, un kur gan vēl labāka lielvaras ambīciju izrādīšana kā svešu karu atbalstīšana? Pašiem asinis nav jālej, ja uz to var uzkurināt citus!

Armēnijas un Azerbaidžānas kopējā kaimiņvalsts Irāna klusē, kas kopumā nāk par labu Azerbaidžānai. Turcija piegādā bezpilotniekus un citu militāro tehniku Azerbaidžānai, turklāt naftas nauda pēdējai ļauj iepirkt visu, ko tā grib.

Armēnija vienmēr ģeopolitiski orientējusies uz Rietumiem, jo īpaši pašreizējā prezidenta Pašinjana laikā, tomēr vienlaikus tā spiesta sadarboties arī ar Krieviju, pie kam ne aiz savas vēlmes, bet bezizejas dēļ — tuvumā gluži vienkārši nav nevienas citas lielākas valsts, ar ko sadarboties, un vismazāk jau nu Turcija, kura 1915. gadā noslepkavoja pusotru miljonu armēņu un vēl līdz pat šim laikam neatzīst genocīda veikšanu, kaut arī pašu terminu “genocīds” poļu prokurors Rafals Lemkins ieviesa, domājot par etnisko tīrīšanu pret armēņiem. No Kaukāza netālajai Ukrainai ir dziļa asinsbrālība ar Gruziju, taču ne Armēniju, turklāt ukraiņus steidzami sākuši aplidot turku diplomāti, izdarot mājienus par kopīgo ienaidnieku — Kremli.

Kā tad uz šo (te ļoti vienkāršoti izklāstīto) nelaimi reaģē paši vienkāršie iedzīvotāji? Azerbaidžānas armija izlikusi tīmeklī videoierakstus no Kalnu Karabahas — Arcahas ciemiem, kuros notiekošo viena puse sauc par “atbrīvošanu”, otra puse par “sagrābšanu”, kā tas diemžēl notiek gandrīz visos tādos gadījumos.

Video redzamas tukšas, pamestas saimniecības, sašautas mājas, ložu trāpītas automašīnas. Daža ēka sagrauta, citām iebrukuši jumti. Nekur neredz nevienu iedzīvotāju. Gar kameras objektīvu džinkst mušas. Ja “Sukovušanas un Daškasanas ciemu apspiestie iedzīvotāji” būtu prasījuši Azerbaidžānas armijai viņus “atbrīvot”, tad viņi “brašos atbrīvotājus” apbērtu ar puķēm un šašlikiem — turpretī te redzams, kā “atbrīvošanas” gaitā visi “atbrīvojamie” devušies bēgļu gaitās, pat lopus nav paspējuši paķert līdzi. Cūkas un vistas izlaistas ārā, lai turpmāk pašas meklē iztiku. Suns palicis piesiets. Tālumā joprojām dzirdami šāvieni.

https://www.youtube.com/watch?v=mPwU_QwIls4

Arī šodien Azerbaidžāna paziņojusi par 13 ciemu ieņemšanu. Kopumā slikta iezīme ir tā, ka mēs — ar to domājot tuvāku un tālāku pasaules sabiedrību — zinām, ko par šīm apšaudēm domā Ankara, Maskava, pat Vašingtona un Eiropas Savienība. Mēs atceramies, ka Francijas prezidents Makrons savas vizītes laikā Latvijā pauda apņēmību iesaistīties situācijas risinājumā (lai arī ir aizdomas, ka tādā veidā tiks piespēlēts Krievijai). Vienīgais, ko mēs nekur nedzirdam, — ko par to domā paši apšaudes zonā esošie iedzīvotāji?

Tomēr, kā redzams no augšminētā video, pat viņu klusēšana var beigās izrādīties skaļi saprotama.

Vairāk video no “atbrīvotajiem” ciemiem:

https://news.liga.net/world/video/nagornyy-karabah-azerbaydjan-pokazal-otvoevannye-sela-lyudey-net-na-ulitsah-svini-video

Iepriekš par tēmu — Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

https://www.pietiek.com/raksti/makrona_neparliecinosa_spele_ar_krieviju_ieradies_nomierinat_baltiju,_vins_to_it_nemaz_neizdarija

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...