Ziņotājs par Stradiņu valdes priekšsēdētājas Valteres fiktīvo līgumu - viņas pašas "bīdītais" jurists Jevdokimovs?
PIETIEK07.01.2014.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
"Acīgais jurists", pateicoties kura ziņojumam pret Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri sākta krimināllieta par fiktīva līguma slēgšanu, visticamākais, bijis pašas Valteres iepriekš "bīdītais" slimnīcas Finanšu un administratīvā departamenta direktors Imants Jevdokimovs, liecina Pietiek rīcībā nonākusī neoficiālā informācija par šī līguma slēgšanas un "atklāšanas" apstākļiem.
Pietiek jau informējis, ka 2012. gada nogalē Valtere atbrīvojās no slimnīcas līdzšinējiem juristiem un Jevdokimovam izveidoja īpašu amatu ar īpašu atalgojumu. Pietiek 2012. gada novembrī publicētā slimnīcas darbinieku atklātā vēstulē šīs norises bija aprakstītas šādi:
"Par no jauna pieņemto darbinieku profesionālajām spējām ir šaubas. Mūsu rīcībā ir valdes lēmums, kas liecina, ka darbinieks tiks pieņemts, pirmkārt, bez konkursa, otrkārt, ar nezināmu atalgojumu, kas spriežot no lēmuma, pārsniegs vienkārša darbinieka atalgojumu. Kā citādi saprast valdes lēmumu - pieņemt 2. līmeņa „Talantu"? Paredzēts, ka šī jaunizveidotā departamenta direktors darbu sāks jau visai drīz un tas būs Imants Jevdokimovs.
Tomēr valdes lēmumā deklamētais, ka atlīdzība tiek noteikta, ņemot vērā „plašās administratīvās, finanšu, juridiskās zināšanas un vadības pieredzi" kritiku neiztur. Diez vai I.Jevdokimova, SIA Latio nekustamā īpašuma daļas jurista ilggadējā pieredze ir tā nepieciešamā pieredze, kas bez konkursa ļauj iecelt amatā slimnīcā. No lēmuma arī redzams, ka lēmuma tapšanas brīdī nemaz vēl nav izveidots šī amata apraksts. Toties algas pamatojums ir!"
Pēc šīm pārmaiņām Valtere ar Jevdokimovu strādājusi ciešā sadarbībā līdz brīdim, kad abi mēģinājuši atbrīvoties no pēdējās slimnīcas juristes, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija: viņa par notiekošo slimnīcā uzrakstīja apjomīgu un diezgan atklātu iesniegumu pašai slimnīcas valdei un slimnīcas arodbiedrībai, gan arī Veselības ministrijas kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim Rinaldam Muciņam.
Neskatoties uz to, ka iesniegumā bijuši atklāti fakti, saistībā ar kuriem ar steigu būtu vajadzējis sākt izmeklēšanu (piemēram, par mahinācijām par slimnīcas apsardzes pakalpojumu saņemšanu, par ko Pietiek jau informējis iepriekš), viss beidzies ar to, ka juristi no darba atbrīvoja, bet Veselības ministrija uz saņemtajiem signāliem nav reaģējusi.
Valtere šajā konfliktā un tā nākšanā atklātībā vainojusi Jevdokimovu un mēģinājusi no viņa atbrīvoties, taču izrādījies, ka Jevdokimovs ir bijis apdomīgāks un jau pagājušā gada vasarā devies uz Veselības ministriju vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) ar ziņojumu par Valteres parakstītu, iespējams, fiktīvu līgumu.
Pietiek zināms, ka līgums noslēgts laikā, kad Jevdokimovs oficiāli slimnīcā vēl nav strādājis, - šis līgums Nr. SKUS 1146/12 slēgts par kombinētās un grafiskās preču zīmes reģistrēšanu Patentu valdē, un tā summa bijusi Ls 1280. Iesniegumā norādīts, ka šis līgums bijis fiktīvs, jo lielāko daļu no saņemtās naudas nācies atdot Valterei.
Kā zināms, neviena no šajā lietā iesaistītajām personām nekādu plašāku informāciju sniegt nevēlas, - Valtere ir tikai paziņojusi, ka neredzot nekādu pamatu slimnīcā sāktajai pārbaudei un nekādu naudu nelikumīgi neesot saņēmusi. Publiski jau informēts, ka pagājušā gada 13.decembrī KNAB darbinieki veikuši kratīšanu Valteres darba kabinetā. Valtere pašlaik ir atstādināta no amata.
Foto no medicine.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
