Znotiņa jau divas nedēļas klusē par viņas vadītā dienesta nopludināto „ierobežotas pieejamības informāciju”, PIETIEK rīt sāks tās publicēšanu
PIETIEK15.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau divas nedēļas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa nespēj vai nevēlas sniegt skaidrojumu ne par apstākļiem, kādos viņas vadītā iestāde savā mājas lapā publiskoja mācību materiālus, ko pēc tam pati pasludināja par ierobežotas pieejamības informāciju, ne par savu personisko atbildību un citām atbildīgajām amatpersonām.
Kā zināms, iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests novembra sākumā ir nopludinājis ziņas, par kurām pats atzinis – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēstīja Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājas lapā šā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.
Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās bija aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.
Par ko tieši tad tika spriests FID organizētajās mācībās? Uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”
Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.
Taču... šīs pašas mācību prezentācijas novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad laikraksts Diena pieprasīja FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties.
Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”
Savukārt uz detalizētiem jautājumiem par to, kuri tieši FID darbinieki ir atbildīgi par ierobežotas pieejamības informācijas publisku izvietošanu, un par to, kas un kad steidzīgi pieņēma lēmumu par tās „paslēpšanu”, jau divu nedēļu laikā nav atbildējusi ne I. Znotiņa, ne arī Finanšu izlūkošanas dienests.
Pietiek šodien publicē šos „neērtos” jautājumus:
1) iepazīstiniet ar Jūsu iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, kam jābūt sastādītam un apstiprinātam atbilstoši likuma normām,
2) tā kā Jūsu darbinieces vēstulē Nr. 1-10/494 no 24.11.2020 minēts, ka pieprasītā informācija – mācību materiāli – esot ierobežotas pieejamības informācija, par katru no šiem mācību materiāliem miniet datumu, kad attiecīgais mācību materiāls klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija, personu, kas veikusi klasificēšanu, klasificēšanas pamatojumu un termiņu, uz kādu attiecīgais materiāls klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija,
3) ja gadījumā kāds no materiāliem nav likumā noteiktā veidā ticis klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija līdz 13.11.2020 iesnieguma saņemšanai, nosūtiet attiecīgo materiālu,
4) norādu Jūsu iestādei, ka vēlos iepazīties arī ar katru no materiāliem, kas līdz mana 13.11.2020 iesnieguma saņemšanai ir ticis klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija. Šī vēlme pamatota ar nepieciešamību pārliecināties, vai attiecīgajos mācību materiālos ir norādīts uz nepieciešamību stingri ievērot likuma un citu normatīvo aktu normas. Atteikumu par katru no materiāliem pamatojiet atbilstoši likuma prasībām.
5) sniedziet skaidrojumu, vai kāds no šiem materiāliem ir ticis izvietots publiskai pieejamībai Jūsu iestādes interneta lapā vai citā interneta resursā? Ja jā, miniet katra publiskai pieejamībai izvietotā materiāla
a) nosaukumu un sagatavotāju,
b) izvietošanas datumu,
c) izvietošanas vietni un adresi,
d) izvietotāju un personu, kas pieņēma lēmumu par tā izvietošanu,
e) attiecīgā materiāla pieejamības statusu izvietošanas brīdī,
f) publiskās pieejamības slēgšanas datumu,
g) publiskās pieejamības slēgšanas iemeslu un personu, kas pieņēma attiecīgo lēmumu.
Rīt Pietiek sāks publicēt Finanšu izlūkošanas dienesta vispirms publiskotos, pēc tam "paslēptos" mācību materiālus. Publikāciju sāksim ar ģenerālprokurora Jura Stukāna uzstāšanās tekstu.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
