Znotiņas izpļāpāšanās var dārgi maksāt gan viņai, gan viņas brālēnam - advokātam
PIETIEK28.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviens nu jau bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu aiz mēles neraustīja, - pati viņa tik ļoti aizrāvās, sevi intervijā žurnālam Ieva visvisādi slavējot un pat nodēvējot par Žannas d’Arkas reinkarnāciju, ka izpļāpāja lieku. Ļoti iespējams, ka šī izpļāpāšanās gan nenovedīs pie kriminālprocesa, taču nevainojamo reputāciju un no tās izrietošās ieceres pēc augsta un izcili apmaksāta amata kādā starptautiskā struktūrā gan var sagraut.
Pašslavinošā intervijā aizvadītās nedēļas žurnāla Ieva numurā, atbildot uz intervētājas pieglaimīgajiem jautājumiem, I. Znotiņa aizrāvās tik ļoti, ka citu pašslavinošu tēžu vidū paziņoja, ka, sākot darbu dienesta vadītājas amatā, viņai esot piedāvāts kukulis.
„Pirmajā mēnesī FID amatā man tika piedāvāts kukulis, un mana rīcība bija vienīgā un pareizā tādā situācijā - kukuļa piedāvātājs ātri un skaidri saņēma rezultātu par šo piedāvājumu, un pēc tam nekad man vairs kukulis nav ticis piedāvāts,” paziņoja I. Znotiņa.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reakcijas, šai sakarā sākot resorisko pārbaudi, nepārprotami izriet, ka šajā iestādē nekas par šādu kukuļa piedāvājumu augstajai amatpersonai nav bijis zināms, kas savukārt nozīmē, ka I. Znotiņa par to nav likumā noteiktā kārtībā ziņojusi, kas ir nopietns likuma pārkāpums.
Par to, ka I. Znotiņa izmelosies, šaubu nav, taču Pietiek darīs visu iespējamo, lai sabiedrību iepazīstinātu ar viņas KNAB sniegtajiem paskaidrojumiem. Tikmēr jau ir parādījusies versija, kas izskaidro, kāpēc parasti tik principiālā I. Znotiņa kukuļa piedāvāšanas gadījumā nav nekavējoties vērsusies tiesībsargāšanas iestādēs.
Sakarā ar šo versiju kukuļa piedāvātājs varētu būt bijis neviens cits kā viņas brālēns – individuāli praktizējošs advokāts Artis Mežgailis. Pietiek ir zināms, ka, I. Znotiņai stājoties amatā, juristu aprindās ir mēļots par brālēna lielajām iecerēm šajā sakarā.
Protams, tagad A. Mežgailis Pietiek apgalvo, ka vispār nesaprotot, par ko varētu būt runa. Līdz ar to atklāts paliek jautājums gan par to, kādu tieši versiju I. Znotiņa cels priekšā KNAB, gan par to, vai tā būs saskaņota ar viņas iepriekš pasaudzēto radagabalu.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.