Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izteikt viedokli mani pamudināja kāda fotogrāfija, kas jau labu brīdi klīst pa sociālajiem tīkliem. Liels dzīvnieks – alnis ir gājis bojā, sapinoties dzeloņdrātīs. Kurā vietā notikusi nelaime, nav zināms, bet izskatās pēc Slovēnijas Latvijas dāvinātajām armijas dzeloņdrātīm.

Pat tad, ja dzīvnieks gājis bojā citur, lietas būtība jau nemainās, dzīvnieki arī turpmāk sapīsies dzeloņdrātīs un mirs. Vēl nepatīkamākus skatus jau tagad iesūtītajās fotogrāfijās un video var ieraudzīt, piemēram, žurnāla “Medības” Facebook kontā: https://www.facebook.com/zurnalsmedibas.

Uz robežas ar Baltkrieviju bija paredzēts normāls žogs – aptuveni 2 metrus augsts ar dzeloņdrātīm tā augšdaļā. Tādam dzīvnieki nemēģinātu tikt pāri, bet žogs atturētu vai vismaz krietni aizkavētu nelegālos migrantus šķērsot robežu, kas arī ir šādu šēršļu būvēšanas mērķis. Protams, ar speciālo aprīkojumu žogā var izveidot ejas, bet tādām darbībām nepieciešams gan aprīkojums, gan laiks, kurā var ierasties robežsargi.

Šīs dzeloņdrātis ir domātas karam, un to mērķis ir nevis tikai atturēt, bet sakropļot un ļaut viegli iznīcināt robežas šķērsotājus. Tāpēc nav jābrīnās, ka arī turpmāk ies bojā muļķa dzīvnieki, un te droši viens savs skaļš vārds būtu sakāms dzīvnieku draugiem.

Taču tas vēl nav viss. Nedod, Dievs, ja dzeloņdrātīs ies bojā vai gūs smagas traumas cilvēki, tajā skaitā sievietes vai bērni! Vēlreiz atgādināšu – nelegālie robežšķērsotāji, kas ir instruments Baltkrievijas režīma rokās, Latvijā nav gaidīti, taču humānas, nevis barbariskas sabiedrības mērķis ir viņus neielaist, nevis iznīcināt.

Skumjākais, ka uz robežas jau varēja būt normāls žogs un cita nepieciešamā infrastruktūra, taču būvniecību jau pirms trim gadiem apturēja, saskatot dažādus pārkāpumus gan robežsargu, gan būvnieku darbībās. Sliktākais, ka nekas, burtiski nekas netika darīts, lai problēmu risinātu. Neko nebūvēja, līdz Lukašenko kungs aktivizēja nelegālos robežpārkāpējus.

Normālā valstī kādam būtu jāatbild par šādu bezdarbību, kas atgādina sabotāžu, taču bijusī Iekšlietu ministrijas politiskā vadība un citi bremzētāji, neizlēmīgo eksministru Ģirģenu ieskaitot, var turpināt gulēt mierīgi. Nekas viņiem par to nebūs, bet “peramā zēna” kandidatūrai visdrīzāk kvalificēsies Iekšejās drošības biroja šefs Mūrnieks.

Taču arī jaunā Iekšlietu ministrijas vadība vēl vasarā varēja situāciju vērst par labu. Visa valsts tolaik bija neizpratnē, kāpēc politiķi sparīgi vaimanā par hibrīdkaru, bet viņiem nav vajadzīgi pat tie trīs desmiti kilometru žoga, kas glabājas robežas būvnieka “Igate” noliktavā.

Tāpat skaidrs, ka būvnieks, ja tam dotu uzdevumu, būtu spiests pabeigt arī citus darbus par to cenu, kuru bija nosolījis pirms vairākiem gadiem un kas ir krietni zemāka nekā pašreizējās būvniecības buma cenas.

Taču jaunā ministre Golubeva izvēlējās dārgāku un neracionālāku risinājumu – vispirms ieklāt iepriekš aprakstītās dzīvniekus un agri vai vēlu arī cilvēkus kropļojošās un potenciāli iznīcinošās dzeloņdrātis, bet tad tās kaut kad nomainīt ar pastāvīgu žogu, tā celtniecību izstiepjot vairāku gadu garumā un sadārdzinot teju līdz kosmosam.

Pieļauju, ka sastopamies ar gadījumu, kad ministrei “pareizas” procedūras vienu vai citu motīvu dēļ ir svarīgākas nekā zemāka cena. Naudas, kā zināms, pašlaik ir tik daudz kā nekad, to vēl brīvi var arī aizņemties, un tā ir valsts, nevis ministres pašas nauda.

Piezīmēšu, ka prasība būvniekam pabeigt robežas infrastruktūras izbūvi nekādi netraucētu ierosinātās lietas virzību. Tādā veidā tiktu atrisināta vēl kāda problēma – tad valstij nebūtu nekādu seku gadījumā, ja izrādīsies, ka lieta, kā tas Latvijā bieži notiek, ir bijusi nepamatota un tiesa nesaskata pārkāpumus vai tā nemaz nenonāk līdz tiesai.

Viss taču sākās ar skaļu stāstu par izzagtiem kokiem, kas attiecībā pret būvnieku jau ir izčākstējis. Izskatās, ka tas gan ir aizvietots ar kaut ko citu, par ko nav zināms vērotājiem no malas. Iespējams, ka tiks darīts viss, lai beigās būtu “pareizs” spriedums, taču tik un tā jārēķinās, ka valstij var nākties vērt vaļā maciņu un atlīdzināt uzņēmumam nepamatotus zaudējumus gluži tāpat, kā nāksies atlīdzināt par nodarīto kaitējumu nepatiesi apvainotajiem robežsargu vadītājiem.

Taču par būvēšanas turpināšanu kādam jāpieņem lēmums un jāuzņemas atbildība. Tādai rīcībai mūsu politiķi izrādījās par gļēviem un vārgiem – vieglāk taču peldēt pa straumi un cerēt, ka viss atrisināsies pats no sevis. Jāpiekrīt bijušajam premjeram Gailim, kurš kādā televīzijas raidījumā secināja, ka kara laikā šī publika nespētu pat patronas iepirkt, jo sapītos procedūrās.

Žoga epopeja nodemonstrēja vadības mazspēju, bailes uzņemties atbildību, neizpratni par situācijas nopietnību, intereses trūkumu par valsts naudas taupīšanu un daudz ko citu. Bail pat iedomāsies, kas notiks, ja būs daudz nopietnāki pārbaudījumi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...