Žurnālists zaudē policistam vārdu spēlē "Nesaki ne jā, ne nē!"
Ritvars Raits04.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā ar elektroniskā pasta starpniecību uzdevu samērā vienkāršu jautājumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa priekšniekam Andrim Kalnaģeidānam (attēlā). Konkrētu atbildi, nerunājot nemaz par iedziļināšanos jautājuma būtībā, tā arī nesaņēmu. Sarakstes laikā man radās iespaids, ka policijas pulkvežleitnants A. Kalnaģeidāns ar mani spēlē mums visiem kopš bērnības zināmo spēli "Nesaki ne jā, ne nē!", kā arī pārliecība, ka no tāda kārtības sargu priekšnieka iedzīvotājiem nav ne jēgas, ne labuma.
Kāda Ogres iedzīvotāja man izstāstīja savu pieredzi saskarsmē ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Operatīvās vadības nodaļas (dežūrdaļas) darbiniekiem. Sievietei nozaga mobilo tālruni. Nav izslēgts, ka viņa to pazaudēja, atstājot publiskā vietā, bet tas lietas būtību nemaina, jo mantas atradējs tā vietā, lai to nogādātu tuvākajā policijas iestādē, ievietoja aparātā savu SIM karti un sāka telefonu lietot kā savējo. Kā varēja redzēt internetā, zaglis ar visu tālruņa aparātu pārvietojās tikai pāris simtu metru attālumā no Ogres policijas ēkas.
30. augustā rītā cietusī sieviete ieradās Ogres policijas iecirkņa dežūrdaļā, lai lūgtu kārtības sargu palīdzību zudušās mantas atgūšanā. Dežūrdaļas darbinieki atteicās no sievietes pieņemt iesniegumu, motivējot savu atteikumu ar to, ka apzagtajai neesot mobilā telefona iegādes dokumentu. Potenciālā iesniedzēja policistiem noticēja un, neko nepanākusi, devās projām.
Man nav juridiskās izglītības, tomēr uzskatu, ka zināšanu šajā jomā ir pietiekami, lai saprastu, ka nav taču tādi laiki pienākuši, lai noziedzniekiem būtu atļauts zagt un laupīt visas mantas, kurām sen vairs nav vai nekad nav bijuši to iegādi apliecinoši dokumenti. Tajā paš laikā es nevarēju izslēgt, ka Valsts policija izplatījusi kādu cirkulāru, kas tiešām ļauj policistiem ar tādu pamatojumu raidīt prom potenciālos iesniedzējus. Lai par to pārliecinātos, elektroniskajā pastā uzrakstīju īsu vēstulīti Ogres iecirkņa priekšniekam Andrim Kalnaģeidānam, kurš šo amatu ieņem jau pusotru gadu. Pirmo atbildi saņēmu pēc divām dienām, lūk, kāda sarakste starp mums izvērsās.
RR: Labdien, Kalnaģeidāna kungs!
Jums raksta žurnālists Ritvars Raits.
Lūk, kāda situācija: ogrēniete vai nu pazaudēja vai viņai nozaga mobilo telefonu. Nav pārāk jauns, dokumentu nav, bet iekšā daudz svarīgas informācijas. Ja telefons būtu nozaudēts, atradējam to vajadzētu nogādāt policijā, bet ar meklēšanas programmu tika konstatēts, ka aparātam nomainīta SIM karte, tas tika lietots, lietotājs visu laiku pārvietojās Grīvas prospekta rajonā. Ogrēniete ieradās Jūsu vadītajā policijas iecirknī, bet dežūrdaļā no viņas atteicās pieņemt iesniegumu, paskaidrojot, ka policija nemeklē mobilos telefonus, ja īpašniekam nav tā iegādes dokumentu.
Vai tiešām tā ir?
AK: Labdien!
Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos.
Ja kāda persona uzskata, ka pret viņu ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai ir tiesības griezties jebkurā Valsts policijas struktūrvienībā ar iesniegumu, kurš tiks izskatīts un kurā tiks pieņemts lēmums Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likums "Par policiju" neparedz tiesības vai pienākumus Valsts policijas darbiniekiem veikt privātpersonu nozaudēto mantu meklēšanu un, atbilstoši likumā "Par policiju" noteiktajam, aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri tai nav noteikti Latvijas Republikas likumos.
Atbilstoši Civillikuma trešās daļas trešajā nodaļā "Īpašums" noteiktajam īpašuma tiesības ir jāpierāda prasītājam – personai, kura apgalvo, ka kāda lieta ir viņa īpašums, pretējā gadījumā lietas valdījums ir uzskatāms par tiesisku.
RR: Labdien vēlreiz, Kalnaģeidāna kungs!
Jūs neatbildēju uz manu jautājumu! Tas ir šāds: ogrēniete ieradās Jūsu vadītajā policijas iecirknī, bet dežūrdaļā no viņas atteicās pieņemt iesniegumu, paskaidrojot, ka policija nemeklē mobilos telefonus, ja īpašniekam nav tā iegādes dokumentu.
Vai tiešām tā ir?
AK: Labdien vēlreiz!
Uz Jūsu jautājumu tika atbildēts, kā arī papildus informēju, ka policija pieņem iesniegumus, kuros ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Tāpat personai ir iespējas iesniegt iesniegumu, ievietojot to policijas ēkas foajē esošajā pastkastītē, darba laikā iesniegt iecirkņa sekretariātā, kā arī nosūtīt pa pastu vai e-pastu parakstītu likumā noteiktajā kārtībā.
Gadījumos, kad privātpersonas vēršas pie policijas darbinieka ar lūgumu par mutisku konsultāciju, tā pārsvarā tiek sniegta lūguma saņemšanas brīdī atbilstoši informācijai, kas ir konkrētā darbinieka rīcībā.
Gadījumi, kad policijas darbinieki atsakās pieņemt no personām pieteikumus vai iesniegumus par noziedzīgiem nodarījumiem vai citiem likumpārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, nav pieļaujami un šādā gadījumā personai, no kuras iesniegums nav pieņemts, ir jāgriežas ar sūdzību VP RRP Disciplinārās uzraudzības nodaļā Gaujas ielā 15, Rīgā, kas veiks pārbaudi par iespējamo faktu.
RR: Vai es no Jūsu atbildes drīkstu secināt, ka Valsts policijai jāizmeklē zādzība, kuras rezultātā noziedznieks ieguvis mobilo telefonu, bet apzagtajai personai nav šī aparāta iegādes dokumentu?
Šoreiz es savu jautājumu noformulēju jau tik vienkāršu, ka atbildē pilnīgi pietiks ar JĀ vai NĒ.
AK: Valsts policija pieņem lēmumu KPL kārtībā par jebkuru tās kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu. Var tikt uzsākts kriminālprocess vai, konstatējot kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļus, var tikt atteikts uzsākt kriminālprocesu, kā arī izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums.
RR: Redzu, ka Jums patīk spēlēt spēli "Nesaki ne jā, ne nē!".
Paldies, neapgrūtināšu Jūs vairs, ja Jums pietrūkst godaprāta atbildēt, ka tāda situācija nebija pieļaujama. Jūs esat savu padoto cienīgs. Vai arī otrādi...
Kad uzsāku saraksti ar policijas pulkvežleitnantu A. Kalnaģeidānu, man tiešām ne prātā nebija sūdzēties vai gatavot publikāciju par šo gadījumu. Protams, ja policijas iecirkņa priekšnieks būtu sava amata cienīgs, es neizslēdzu iespēju, ka viņš manis uzdotajā jautājumā iedziļinātos, noskaidrotu vairāk par konkrēto gadījumu un, iespējams, pat darītu kaut ko, lai palīdzētu Ogres iedzīvotājai, no kuras nodokļiem, starp citu, tiek maksāts viņa samērā konkurētspējīgais atalgojums.
Diemžēl, bet man nākas secināt, ka nekas jau nemainās – zivs joprojām pūst no galvas, turklāt ne jau galva būs tā, kas tīrīs pati savu asti… Ogres iecirknis pēdējā laikā ir kļuvis par vietu, uz kurieni Valsts policijas vadība rotē tos augsta līmeņa kadrus, kuri nav nonākuši uz apsūdzēto sola, lai tie te vienā mierā sagaidītu savu samērā iespaidīgo izdienas pensiju. Atļaušos secināt, ka noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušo Ogres novada iedzīvotāju problēmas nemaz neinteresē iecirkņa priekšnieku A. Kalnaģeidānu, turklāt šo tendenci ļoti labi sajutuši viņa padotie, kuri sekmīgi nodarbojas ar to, ko kārtības sargu slengā dēvē par "futbolu".
Vēl viena lieta, kas mani tagad uztrauc, ir tā, ka Andris Kalnaģeidāns jau kādu laiku lasa lekcijas Valsts policijas koledžā. Ko tāds pasniedzējs, kurš pats nav spējīgs baltu nosaukt par baltu vai melnu – par melnu, var iemācīt topošajiem policistiem? Vai nebūs tā, ka mēs viena "robokopa" vietā saņemsim veselu paaudzi ar nekam nederīgiem kārtības sargiem, kas tik vien spēs, kā atrakstīties ar likumu nosaukumiem un neko neizsakošām frāzēm?
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
