Iesaki rakstu: 
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nav apmierināta ar apvienības Vienotība pirmdien izteikto piedāvājumu ieņemt piecus ministru portfeļus jaunajā Valda Dombrovska valdībā. Vienotības piedāvājums neesot īsti tas, kas iepriekšējās sarunās solīts, tāpēc ZZS tagad domāšot, kā rīkoties.
Šovakar vai rīt agri no rīta notikšot paplašināta apvienības valdes sanāksme, kurā ZZS lemšot, kā tālāk rīkoties - iet vai tomēr neiet Dombrovska valdībā, otrdien pirms valdības sēdes Pietiek atzina ZZS valdes priekšsēdis, vides ministrs Raimonds Vējonis.
Pēc viņa sacītā, pašlaik neesot skaidras atbildes uz jautājumu, vai ZZS kopā ar Vienotību veidos jaunu valdības koalīciju. "Tagad mums jālemj, vai piekrist Vienotības piedāvājumam, jo tas jau nav tas, par ko mēs bijām runājuši," teica Vējonis. Viņš izvairījās skaidri atbildēt, vai tas nozīmē, ka ZZS, izsakoties par iespējamo neiešanu koalīcijā, vēlas sev jaunajā vadībā panākt vairāk amatu.
Vējonis apstiprināja, ka Vienotības pirmdien iesniegtajā piedāvājumā ZZS piedāvāti 5 ministru portfeļi. Trīs no tiem esot pašreizējie (vides, zemkopības un labklājības) un vēl divi jauni ministru amati. ZZS līderis izvairījās apstiprināt vai jaunie amati ir satiksmes un apvienotais vides ministra portfelis.
Iepriekš Vienotība saviem koalīcijas partneriem ZZS bija solījusi 6 ministra amatus. Nojaušams, ka ZZS neapmierina arī amatu sadalījums Saeimā.
Vējonis nevarēja pateikt precīzu laiku, kad ZZS lems par Vienotības piedāvājumu un ZZS dalību jaunajā valdībā. Taču viņš atzina, ka lēmums tikšot pieņemts līdz trešdienas rītam, jo 8.30 esot plānotas ZZS un Vienotības sarunas.
Aizvadītajā piektdienā, ZZS tiekoties ar Vienotības līderiem un Dombrovski, no „ventspilniekiem” esot izskanējis, ka viņiem nav iebildumu, ja iekšlietu ministres amatā paliek Linda Mūrniece. Vienlaikus kuluāros izskanēja, ka ZZS vēlas jaunajā valdībā kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām - Aizsardzības vai Iekšlietu -, un uz kādu no šiem posteņiem varētu virzīt bijušo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Aivaru Straumi.
Par Aizsardzības ministriju jau panākts kompromiss, ka to vadīs Artis Pabriks (Vienotība), bet par Iekšlietu ministriju (IeM) pilnīgas skaidrības nav. Neoficiāli kāds ventspilnieku pārstāvis Pietiek atzina, ka ZZS tiešām nav pretenziju uz IeM, bet no Vienotības līderu uzvedības radies iespaids, ka viņi paši šo amatu gatavi izmantot kā maiņas kārti. Otrdienas rītā Dombrovskis intervijā LTV1 atzina, ka Mūrniece varētu palikt IeM vadībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
