Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām nepiekrīt budžeta deficīta samazināšanai par 280 miljoniem latu un uzskata, ka tādējādi tiks panākts krietni mazāks faktiskais budžeta deficīta līmenis nekā 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko prasa starptautiskie aizdevēji.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Pietiek pauda uzskatu, ka, samazinot budžeta deficītu par 280 miljoniem, procentuāli deficīts būs krietni zemāks – pat 5,4%, tādēļ ZZS valde pirmdienas pēcpusdienā vēl lems, vai akceptēt premjera Valda Dombrovska (Vienotība) un finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) panākto vienošanos. Pēc ZZS valdes sēdes vēl gaidāma koalīcijas sadarbības padomes sēde, kurā tiks apspriesti konkrēti budžeta konsolidācijas pasākumi. Nav skaidrs, vai pirmdien tiks panākta galīgā vienošanās.
Iebildes pret dažiem pirmdien valdības ārkārtas sēdē apspriestajiem pasākumiem ir ne tikai ZZS, bet arī arodbiedrībām un pašvaldībām. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns pēc valdības sēdes informēja, ka smagā diskusijā ar premjeru un ministriem panākta vienošanās otrdien valdības ārkārtas sēdē neizlemt, bet tikai konceptuāli vienoties par iespējamiem konsolidācijas pasākumiem, lai varētu pagūt sasaukt un gūt akceptu no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sanāksmes. Padomē apvienoti valdības, darba devēju, darba ņēmēju un pašvaldību organizāciju pārstāvji.
Viens no pirmdien asākās domstarpības izsaukušajiem priekšlikumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana elektrībai no 10% uz 22%. Tas valsts budžetā nākamgad dotu aptuveni 37,5 miljonus latu. Pārējās pazeminātās PVN likmes plānots palielināt mazākā apmērā – no 10% uz 12%. Tiesa, valdības deklarācijā pausta apņemšanās necelt PVN likmi medikamentiem, ko panāca ZZS, piekrītot uzņemties Veselības ministrijas vadīšanu.
ZZS, kuras politiskā pārziņā ir apvienotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nav apmierināta arī ar ieceri pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus par labu valsts budžetam, no kā ciestu pašvaldību ieņēmumi. Uz to uzstājis SVF, kas uzskatot: ja valsts budžetā kopš krīzes sākuma jau veikta ievērojama konsolidācija, tad pašvaldības krīzes laikā atļaujas tērēt naudu „sekundārām lietām”. Šī tēma jau tikusi cilāta arī iepriekšējos gados, un tobrīd piedāvājums, kam iebilda Latvijas Pašvaldību savienība, bija pārdali no 83% pret 17% mainīt uz 80% pret 20%, tā par 3% palielinot valsts budžetam pienākošos daļu.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) pēc valdības sēdes informēja, ka apspriesti arī vairāki kompensējoši pasākumi, kas varētu mazināt sitienu pa iedzīvotāju maciņiem. Tā ierosināts minimālo algu palielināt no 180 uz 200 latiem. Iespējams arī, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekam palielinās par 2%, vienlaikus samazinot darbinieka maksājamo IIN par 2%. Labklājības ministrija šodien valdības slēgtajā sēdē neesot iebildusi pret ideju ģimenes valsts pabalstu, kas pašlaik ir 8 lati, no 2011. gada maksāt tikai trūcīgajām ģimenēm, vienlaikus to palielinot līdz 16 latiem.
Aizdevēji arī akcentējot nepieciešamību veikt pasākumus ar ilgtermiņa efektu. Par tādu SVF neuzskatot atteikšanos no iemaksām otrajā pensiju līmenī, samazinot iemaksu likmes no pašreizējiem 2% uz 0%. Tādā veidā valdība cer ietaupīt teju 90 miljonus latu. Aizdevēji tā vietā sarunās uzstājot uz 4% iemaksu likmes atjaunošanu otrajā pensiju līmenī. Pašlaik notiekot virzīšanās pretī kompromisam, ka iemaksu likme būs 0,5% apmērā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
