Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Uldis Augulis uz vakanto Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu virzīs Citadeles bankas padomes priekšsēdētāja vietnieku Juri Vaskānu, kurš savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) intereses pārstāvējis arī Privatizācijas aģentūrā. Savukārt uz vakanto Ventspils brīvostas valdes locekļa amatu tiks virzīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, vides ministra Raimonda Vējoņa padomnieks Artis Stucka (attēlā), kurš kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, bet netika ievēlēts.
Nākampirmdien abas kandidatūras plānots saskaņot koalīcijā un jau otrdien virzīt apstiprināšanai valdībā, Pietiek apstiprināja satiksmes ministrs.
Vakances abu brīvostu valdēs radās pēc tam, kad pēc vēlēšanām nomainījās Satiksmes ministrijas (SM) politiskā vadība. Amatu Ventspils brīvostā pameta iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) izraudzītais partijas biedrs Emīls Jakrins, bet Rīgas brīvostā amatu bija jāatstāj citam tēvzemietim – Jānim Straumem. Abus amatos savulaik bija virzījusi SM.
Augulis jau nedēļu pēc stāšanās satiksmes ministra amatā intervijā LNT ziņu raidījumam 900 sekundes paziņoja, ka Straumem Rīgas brīvostas valde būs jāpamet, jo viņš ir zaudējis politisko uzticību. Savukārt Jakrins atlūgumu no Ventspils brīvostas valdes bija uzrakstījis jau iepriekš, to Pietiek pamatodams ar nespēju savienot šo amatu ar darbu Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdē.
Ar ZZS ietekmi saistītais Vaskāns no 2007. gada janvāra līdz 2009. gada septembrim darbojās Privatizācijas aģentūras padomē. 2010. gada aprīlī Parex bankas akcionāru sapulce Vaskānu ievēlēja bankas padomē, kur viņa atalgojums ir 2000 lati pirms nodokļu nomaksas. 2005. gadā Vaskāns ticis ievēlēts ar Aivara Lemberga interesēm saistītās a/s Ventbunkers valdē.
Vēl iepriekš viņš bijis a/s Venttopaz izpilddirektors – šis uzņēmums pirms aptuveni desmit gadiem neveiksmīgi centās realizēt apavu ražošanu Ventspils brīvostas teritorijā, bet biznesu, iespējams, izjauca Kanādas partnera finansiālās problēmas. A/s Venttopaz dalībnieki bija arī Ventspils pašvaldība (6,52%) un tādi ar Lemberga interesēm saistīti uzņēmumi kā a/s Ventbunkers (10,87%) un a/s Kālija parks (19,56%).
Saskaņā ar likumu par ostām brīvostas valdē darbojas astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, par kuru iecelšanu vai atbrīvošanu lemj pašvaldības dome, un četri Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus virza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides ministri. Rīgas brīvostas valdē darbojas finanšu ministra virzītais pārstāvis Ēriks Škapars (Jaunais laiks), vides ministra virzītais Viesturs Silenieks (ZZS) un ekonomikas ministra virzītais Olafs Pulks (Jaunais laiks).
Savukārt Ventspils brīvostā kā pašvaldības pārstāvji darbojas Ventspils mērs Aivars Lembergs, kā arī trīs viņa vietnieki domē, no partijas Latvijai un Ventspilij ievēlētie Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks. Ministru kabinets darbam Ventspils brīvostā iepriekš ir apstiprinājis Vides ministrijas virzīto Vili Avotiņu, Ekonomikas ministrijas virzīto Antonu Vjateru un Finanšu ministrijas virzīto Sandru Bukani.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
