Iesaki rakstu:

Ikviena biedrība un nodibinājums Latvijā ir pakļauts riskam, ka veikli darboņi var piesavināties tā rīcībā esošos naudas līdzekļus un mantu, jo Uzņēmumu reģistram nav pienākums uzturēt nevalstisko organizāciju biedru sarakstus, tādējādi ļaujot ikvienam uzdoties par organizācijas biedru un reģistrēt dokumentus par paraksta tiesīgo personu maiņu. Kāda biedrība tikai laimīgas nejaušības un pazīšanās dēļ izglābusies no situācijas, kurā veikli krāpnieki būtu iztukšojuši tās bankas kontus.

Biedrībai Anberlat bija divi biedri – Beatrise un Andris Vozkovi, kuri par valdes loceklēm bija iecēluši Dinu Blūmu un Elizabeti Vizgunovu. Kādā dienā abi biedri saņēmuši zvanu no bankas, kuras darbinieki, būdami labi pazīstami ar abiem biedriem, informējuši, ka bankā ieradušās divas citas personas, lai izņemtu naudu no biedrības bankas konta, turklāt bankas darbinieki Uzņēmumu reģistrā (UR) pārliecinājušies, ka šīs abas personas ir ieceltas par biedrības valdes locekļiem.

Abi biedrības dibinātāji nekavējoties devušies uz Uzņēmumu reģistru, kur noskaidrojies, ka UR ieradušās divas personas, kas atnesušas biedrības biedru kopsapulces lēmumu, ar kuru nomainītas abas valdes locekles. Tā kā UR nav pienākums glabāt un iesniegt biedrību biedru sarakstus, tad UR darbinieki, balstoties uz atnesto biedrības biedru kopsapulces lēmumu, arī izdarījuši izmaiņas biedrības valdes locekļu sastāvā.

Par viltus biedru uzrašanos abi biedrības dibinātāji vērsušies policijā, ziņojot par krāpniecību, un no policistu sarunām bijis noprotams, ka šis nav pirmais šāds gadījums, turklāt viņiem paveicies, ka bankas darbinieki nav krāpniekiem izmaksājuši naudu, bet gan ziņojuši par aizdomīgajām darbībām.

Beatrise un Andris Vozkovi arī vērsušies UR ar jaunu biedrības biedru sapulces protokolu, ar kuru par krāpšanos un viltus uzdošanos par biedrības biedriem un patvaļīgu pašiecelšanu izpildinstitūcijā abus krāpniekus – 1988.gadā dzimušos Alekseju Šaļāvinu un 1991.gadā dzimušo Ņikitu Zaginalo izslēguši no biedrības un atcēluši no valdes locekļu amatiem. Arī šo dokumentu UR iegrāmatojis, paskaidrojot, ka UR nav pienākuma pārliecināties par biedrības biedru autentiskumu un biedrības biedru patieso sastāvu.

Policija ierosinājusi kriminālprocesu par krāpšanu un pēc tās biedrības „atdošanas” patiesajiem īpašniekiem uzlikusi liegumu šai biedrībai reģistrēt izmaiņas izpildinstitūcijās.

“Mēs labprāt iesniegtu Uzņēmumu reģistrā biedru sarakstu, lai reģistrs var pārliecināties, vai personas, kas par tādām uzdodas, tiešām tādas ir, taču likums to neparedz. Līdz ar to no šādas krāpniecības nav pasargāta neviena biedrība. Mums paveicās, ka bankā esam labi pazīstami un bankas darbinieki nevis akli izmaksāja prasīto naudu, bet gan ziņoja mums par aizdomīgajām personām,” saka biedrības biedrs Andris Vozkovs.

Uzņēmumu reģistrs par šo konkrēto gadījumu nekādus skaidrojumus nesniedz, vien citē likumu normas, kas regulē UR darbības saistībā ar biedrībām un nodibinājumiem.

“Biedrību un nodibinājumu likuma 15.pantā noteikts ziņu apjoms, kas par biedrībām tiek ierakstīts biedrību un nodibinājumu reģistrā un saskaņā ar šī panta noteikumiem ziņas par biedrības biedriem biedrību un nodibinājumu reģistrā netiek ierakstītas. Atbilstoši Likuma 28.panta otrajai daļai ikviena biedrība ved savu biedru reģistru, informācija par biedrības biedriem ir pieejama tikai attiecīgās biedrības biedriem, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām. Tādējādi likumdevējs skaidri un nepārprotami ir noteicis, ka ziņas par biedrības biedriem un izmaiņas tajās Uzņēmumu reģistrā netiek iesniegtas. Saskaņā ar Likuma 45.panta sesto daļu, piesakot reģistrācijai izmaiņas biedrības izpildinstitūcijas (valdes) sastāvā,  Biedrībai Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz biedru sapulces protokola izraksts ar lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu vai atsaukšanu. Prasības, kādām jāatbilst biedru sapulces protokolam, noteiktas Likuma 37.panta  ceturtajā prim daļā un atbilstoši tai biedru sapulces protokolā cita starpā norāda kopējo biedru skaitu biedrībā un cik no tiem piedalās sapulcē. Tādējādi Likums neparedz biedru sapulces protokolā norādīt ziņas par biedrības biedriem, tikai par to skaitu. Biedru sapulces protokolu jāparaksta sapulces vadītājam un protokolistam, tādējādi apliecinot dokumentā ietverto ziņu patiesumu. Strīdus gadījumā to pārbauda un vērtē tiesa,” ar likuma skaidrojumu aprobežojas UR.

Turklāt UR sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Idra norāda, ka valsts notārs nevērtē, kas ir iesniedzis dokumentus Uzņēmumu reģistrā, bet vērtē dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Valsts notāra kompetence noteikta likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 181.panta pirmajā daļā un atbilstoši tai, izskatot iesniegtos dokumentus valsts notārs pārbauda, vai iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem.

“Ne likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ne Biedrību un nodibinājumu likums nepiešķir Uzņēmumu reģistram tiesības veikt biedrību lēmumu pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaudi. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Uzņēmumu reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti. Valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā,” uzsver UR.

Tieslietu ministrija (TM), kura atbildīga par tiesisko regulējumu biedrībām, pagaidām nav sniegusi atbildi uz jautājumu, kā tā skaidro faktu, ka UR nav reģistrēts biedrību biedru saraksts, līdz ar to var izveidoties situācija, kad personas, kas nav biedrības biedri, iesniedz UR iesniegumu par biedrības amatpersonu maiņu. Tāpat TM nav atbildējusi, kāds ir paredzēts mehānisms, lai nepieļautu, ka viltus biedru iesniegto izmaiņu valdes sastāvā rezultātā var tikt nozagta biedrības manta. TM tika arī vaicāts, vai tā ir iniciējusi izmaiņas likumā, lai novērstu situācijas, kad viltus biedri iesniedz iesniegumu par biedrības valdes maiņu, tādā veidā iegūstot piekļuvi biedrības bankas kontiem un mantai.

An error has occured