Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr lielas sabiedrības daļas uzmanība fokusēta uz tādiem vērienīgiem objektiem kā Z–Towers, Pārdaugavas iedzīvotāju ievērības lokā nonācis daudzdzīvokļu mājas būvniecības projekts Volguntes ielā, kas tiek realizēts pilnīgi netraucēti, metot šaubu ēnu Ingusa Vircava (attēlā) vadītās Rīgas būvvaldes virzienā.

Šā gada 1. oktobrī iedzīvotāji no blakus esošās daudzdzīvokļu mājas Irlavas ielā 4 nosūtījuši Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam adresētu vēstuli ar lūgumu sniegt skaidrojumu par būvatļaujas izsniegšanas tiesisko pamatu piecu dzīvokļu dzīvojamās mājas būvprojektam blakus esošajā īpašumā Volguntes ielā 29B, Rīgā*.

Pēc kaimiņu domām minētais būvprojekts tiek realizēts, pieļaujot rupjus spēkā esošo tiesību normu pārkāpumus ne vien attiecībā pret kaimiņu īpašumu, bet arī dabas vērtībām jeb konkrēti pret kļavas koku, kurš aug pie abu augstākminēto īpašumu robežas.

Kļavas stumbrs atrodas praktiski blakus žogam Irlavas ielas 4 īpašumā, bet teju puse no koka vainaga un sakņu sistēmas – Volguntes ielā 29B. Kļavas apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir aptuveni 2,75 metri, kas ir vien par aptuveni 25 cm mazāks, lai kokam piešķirtu vietējas nozīmes aizsargājamā koka statusu.

Lielā koka dzīvotspējas jautājumu vietējie iedzīvotāji uztver nopietni un augstu vērtē ne vien kļavas ekoloģisko, bet arī ainavisko vērtību, it īpaši zelta rudens laikā.

Pēc kaimiņu mājas iedzīvotāju domām, būvprojekta ietvaros pieļauti divi acīmredzami normatīvo aktu pārkāpumi. Pirmais no tiem pieļauts jau projekta stadijā, pārkāpjot "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" punktu nr. 220., kurā teikts: "Aizliegts veikt būvniecību saglabājama koka vainaga projekcijas zonā, izņemot, ja būvprojektā paredzētie risinājumi nodrošina koka saglabāšanu un augšanu."

Minētajā situācijā koka vainaga projekcija sniedzās teju līdz projektētās ēkas vidus asij, daļai no 7 metrus augstās mājas sienām un telpām paredzot atrasties tur, kur kuploja kļavas vainags – vismaz 3 metrus tā iekšienē.

Kā informēja būvvaldē, nekādi risinājumi koka saglabāšanas un augšanas nodrošināšanai būvprojektā netika paredzēti. Neraugoties uz to, tas nav kalpojis par šķērsli projekta apstiprināšanai būvvaldē.

Otrs pārkāpums, kas tika pieļauts būvniecības laikā, ir minēto noteikumu punkts nr. 232.: "Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu un stumbru."

Būvniecības laikā tika sabojāta kļavas sakņu sistēma aptuveni 1,5 metra attālumā no stumbra, no vienas puses pilnā garumā zem koka vainaga izrokot tranšeju, kas jau nākamajā dienā steigšus tika aizbērta.

Par minētajiem pārkāpumiem jau š.g. augusta nogalē iedzīvotāji informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijas pārstāvjus, kas solīja veikt nepieciešamos kontroles pasākumus, bet vēlāk paziņoja, ka būvprojekta apsekošana ir veikta, taču nekādi pārkāpumi netika konstatēti.

Inspektors būvobjektu bija apmeklējis dienu vēlāk, kad tranšeja ar pārraktajām kļavas saknēm jau bija aizbērta. Saskaņā ar aculiecinieku teikto, būvvaldes pārstāvja apmeklējums izskatījās pēc formālas vizītes, kuras ietvaros koka apsekošanai tika veltīti daži mirkļi, lai nofotografētu vien neskarto koka stumbru, neizpētot ne sakņu sistēmu ne koka vainagu.

Arī vēlāk, pēc iepazīšanās ar iedzīvotāju uzņemtajiem fotoattēliem, kur skaidri redzami būvniecības rezultātā radītie kļavas sakņu bojājumi un koka vainaga projekcija pāri būves ārsienas asij, būvvaldes pārstāvji neveica nekādas darbības.

Acīmredzot, nesaskatīja nepieciešamību ne pēc jebkādām ekspertīzēm kā Z–Towers lietā, ne pēc tranšejas ierīkošanas darbu dokumentācijas, savukārt teju līdz būvlaukuma vidusdaļai augošā koka vainaga klātbūtni vienkārši nepamanīja?

Taču par notikušajām nelikumībām uzskatāmi liecina iedzīvotāju uzņemtie fotoattēli dažādās būvniecības stadijās, kas vēlāk tika nosūtīti arī Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam. Kā norādīts iestādes vadītāja parakstītajā atbildes vēstulē, "būvniecības ietekme uz koka dzīvotspēju vērtējama kā maznozīmīga". Š

is jautājums, protams, ir diskutabls, un, kā patiesībā jūtas koks pēc sakņu amputācijas, laikam varētu izstāstīt tikai tas pats, ja vien spētu runāt. Savukārt būvniecību koka vainaga projekcijas zonā būvvalde nekomentē. Vien, neminot kontekstu, pievienojot atsauci uz Civillikuma 1099. pantu, kurš nosaka, ka, ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad kaimiņš var apcirst zarus līdz 4,5 metru augstumam no zemes.

Pēc kaimiņu mājas iedzīvotāju domām, šāda norāde ir nevietā un nekādi neatspēko aizliegumu veikt būvniecību koka vainaga projekcijas zonā, jo fotoattēlos skaidri redzams, ka sākotnēji kļavas vainaga telpa atradās vismaz divreiz augstāk par 4,5 metriem virs jaunbūves kontūras, tādēļ nekādi nebūtu iespējams 7 metrus augsto māju "pabāzt" zem koka, nenocērtot zarus augstāk par normatīvos pieļaujamo.

Lai arī būvvalde atzīst, ka būvprojektā nav paredzēti nekādi pasākumi koka aizsardzībai, kā arī sola izvērtēt būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un būvatļaujas adresātam nepieciešamības gadījumā uzlikt par pienākumu novērst nepilnības, iedzīvotāju ticība likuma varai ar katru dienu sarūk.

Mēnesis, kamēr iedzīvotāji gaidīja būvvaldes vadītāja atbildi, bija pilnīgi pietiekams laiks, lai būvnieki netraucēti turpinātu kļavas izkropļošanu atbilstoši savām vajadzībām, liekot kokam lielu daļu vainaga upurēt jaunbūves labā un apcērtot zarus krietni augstāk par 4,5 metriem, tādējādi "piedzenot" koka formu atbilstoši jaunbūves parametriem un normatīviem.

Prātā nāk teiciens: "Ir cilvēks – ir problēma, nav cilvēks – ...". Patlaban jaunbūvei jau tapis pirmā stāva karkass, un, spriežot pēc būvdarbu raitās gaitas, nekas neliecina par to, ka jaunceltnes īpašnieks šaubītos sava projekta netraucētā realizēšanā.

Iedzīvotāji joprojām ir neizpratnē par notiekošo un cer no kompetentajām iestādēm sagaidīt atbildi uz jautājumu, vai šāda veida noziegumi pret dabu mūsu valstī ir ierasta lieta, vai arī būvprojektu neatbilstību normatīvajiem aktiem ierēdņiem gadās nepamanīt tikai atsevišķos gadījumos, kad objekta īpašnieks atbilst kādiem īpašiem kritērijiem, kā tas, iespējams, ir šoreiz, kad projekta autors ir SIA "Jūrmalas arhitektu birojs" bet pasūtītāja vārds un uzvārds Maksims Sidorovs – tāds pats kā SIA ''Jūrmalas ūdens'' valdes loceklim?

* Būvatļauja nr. BV-17-645-abv/Ze piecu dzīvokļu dzīvojamās mājas būvprojektam 820 m² lielā zemes vienībā, kas atrodas Volguntes ielā 29B, Rīgā, kadastra numurs 01000760368.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

An error has occured