Iesaki rakstu:

To, kas notiek tad, kad nespējnieku ieliek augstā amatā, mums uzskatāmi demonstrē „par radio atbildīgais” Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš: izskatās, ka kādreizējais žurnālists savu pārraudzības nozari spēj „vadīt” tikai ar rakstiņiem internetā.

Nespēdams ne situāciju Latvijas Radio mainīt un uzlabot, toties panācis, ka Latvijas Radio vadība savu „uzraugu” vienkārši pasūta, Āboliņa kungs nule nopublicējis apjomīgu rakstu ar virsrakstu „Situācija Latvijas Radio ir bēdīgāka, nekā varēja likties”.

Stāsts atkal ir tas pats vecais – esot jāmaina Latvijas Radio organizatoriskā struktūra, esot jāizveido taisnīga atalgojuma sistēma, tāds esot bijis „mūsu mērķis kopš paša sākuma, atkal tiek piesaukts veiktais funkciju audits un nu jau arī „mani un Revīzijas komisijas pēdējos mēnešos atklātie fakti”.

Ir nosaukti arī „ļaunie” – šī Āboliņa kunga vēlme modernizēt Latvijas Radio organizatorisko struktūru saskaroties ar „ļoti asu darbinieku neformālo līderu veidotu grupu pretestību” un kādiem „atsevišķiem cilvēkiem”, kuri esot „ļoti nobažījušies par jebkādām pārmaiņām radio menedžmentā vai struktūrā, kas izjauktu ierasto un izloloto sistēmu”.

No nodokļu maksātāju līdzekļiem dāsni apmaksātā „radio uzrauga” (mēnešalga augustā par "smago darbu" - 1685 eiro) jau kārtējiem atmaskojumiem ir tikai viena nelaime – nav nekādu konkrētu faktu. Āboliņa kungs gan min summas, kuras saņemot, piemēram, „kāds mārketinga speciālists”, tad vēl kāds „otrā līmeņa vadītājs”, tad arī „vēl cits” un arī kāds „atsevišķs darbinieks”. Taču netiek nosaukts neviens konkrēts vārds un uzvārds, „radio uzraugs” vien norāda, ka mistisks „likums” (Āboliņa kungs nespēj minēt pat likuma nosaukumu) viņam liedzot atklāt konkrētus vārdus.

Savukārt to, kas liedz Āboliņa kungam nosaukt jebkādus citus konkrētus faktus, viņš pat nepiemin, vien turpina bārstīt bezsatura apgalvojumus – ka esot arī citi „nepatīkamie atklājumu”, ka „ir ļoti daudz jautājumu par reklāmas, maiņas darījumu un sadarbības līgumiem”, ka esot mīklains līgums, „kurā atrunāta Latvijas Radio reģionālo ziņu slejas sižeta satura pārdošana”, ka „sadarbības partneris ticis pie iespējas sponsorēt saturu Latvijas Radio 2 programmā, par to samaksājot vien nedaudz vairāk par 14 eiro” – un tā tālāk. Neviena vārda, neviena nosaukuma, - rodas iespaids, ka pat glumais Lemberga kungs varētu ņemt pie Āboliņa kunga tukšmuldēšanas privātstundas.

Faktiski rodas sajūta, ka konkrētais augstajā amatā kārtējās sarunāšanas rezultātā ieliktais Āboliņš netiek galā ar saviem pienākumiem – kā jau tik bieži gadās, kārtējo reizi amatā ir ielikta kārtējā nulle un impotences iemiesojums. Autoram būtu bijis jābrauc uz radio, lai plašā sanāksmē ar darbiniekiem visu apspriestu. Bet viņš kā mazulis žēlojas vecmāmiņai, ka citi bērni kaut ko dara nepareizi, - jo pašam pie deguna vēl puņķis karājas un iekšēji ir skaidra apziņa, ka neviens taču viņu par pilnu neņem.

Gandrīz vai varētu teikt, ka Āboliņa kungs atgādina kādreizējo slaveno reformatoru Robertu Ķīli, - atšķirība gan tā, ka Ķīlim vismaz bija laba izglītība. Bet citādi tāds pats Visuma valdnieks ar iekšēju kosmisku haosu, kurš nespēj savas vīzijas nokomunicēt citādi, kā rakstot žēlīgus monologus. Ja patiesi radio tiek grauts, tad par to derētu runāt vispirms pašā radio ar tiem darbiniekiem, kas, spriežot pēc šī teksta, ir tik ļoti apbižoti. Bet skaidra un tieša runa acīmredzami nav „NEPLP locekļa” stiprā puse.

Tā jau arī ir - visvieglāk blefu dzīt ir, slēpjoties aiz mistiskiem apgalvojumiem un skaitļiem. Viss ir slikti, līdz atnācu es un visu atrisināšu. Un, protams, vēl ir arī acīmredzama vēlme sarīdīt radio kolektīvu jo nekas tā nenostrādā kā šaubas un aizdomas vienam pret otru. Pačuksti, ka kolēģis noteikti piemaksās saņem vairāk nekā tu, un kašķis ies vaļā. Vājš sabiedriskais medijs – vai tikai tas nav īstenais mērķis šim censonim?

Jebkurā gadījumā šāda „radio uzrauga” diskusija ar savu uzraugāmo caur rakstiņu internetā liekas visai nožēlojama un liek izdarīt bēdīgus secinājumus arī par Āboliņa kunga tik dāsnajiem solījumiem radio darbiniekiem.

„Tāpēc tas, ko NEPLP kā Latvijas Radio kapitāldaļu turētājs var apsolīt sabiedriskā medija darbiniekiem ir: jūsu atalgojuma jautājums ir ne tikai tuvu atrisinājumam, bet tiks atrisināts. Budžeta projektā tam ir paredzēta papildu nauda, un NEPLP sekos, lai pēc piešķiršanas tā tiktu izlietota taisnīgi,” Āboliņa kungs sola savā rakstiņā.

Ņemot vērā visu, ko Āboliņa kungs ir solījis un neizdarījis jau kopš pavasara, interesanti - kā tad šis „radio uzraugs” varēs tam sekot? Ja neskaita kārtējā rakstiņa uzrakstīšanu...

An error has occured