Iesaki rakstu:

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.

Arī Latvijas Dabas fonds pievienojas VKP pozīcijai. Līdz šim nav izdevies saskatīt neko no oficiāli minētajiem reformas iemesliem nevienā procesa laikā izstrādātajā formālajā vai neformālajā dokumentā. Tāpat nav skaidrs, kā reforma varētu stiprināt dabas aizsardzību, it īpaši laikā, kad Eiropas Savienības līmenī īstenojam Zaļo Kursu un ieviešam Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.

Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas OECD ekspertu 2019. gada ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā “dabiskās vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties. Tikai 10% biotopu ir labvēlīgs aizsardzības statuss. Visvairāk apdraudētie ir mežu, pļavu un kūdrāju biotopi”, atzīstot, ka vislielāko apdraudējumu rada intensīva zemju un resursu izmantošana saimnieciskām vajadzībām. Ziņojumā norādīts, ka Latvijai vēl arvien nav valsts Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas. Latvijā aizsargājamo dabas teritoriju NATURA 2000 kopplatība ir tikai 11,53% no valsts teritorijas un tas ir 2. viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Vides konsultatīvā padome uzskata, ka šāds dabas stāvoklis ir līdzšinējās politikas rezultāts un resursu ekspluatācijā balstītā saimniekošanas sistēma, ko veicināja izplatītie maldi par Latviju kā īpaši “zaļu valsti”, lai tāpēc padzīvotu uz dabas rēķina ar “gāzi grīdā”. Lai šo saimniekošanu mainītu un saglabātu dabu nākamajām paaudzēm, Vides konsultatīvā padome uzskata, ka valsts politikas veidotājiem dabas ekspertus un profesionāļus vajadzētu uzklausīt, nevis ignorēt.

Mums, Latvijai, ir nepieciešams spēcīgs dabas aizsardzības kompetences centrs, ko īstenotu līdzšinējā Dabas aizsardzības pārvalde, un tā ir jāstiprina, nevis jāvājina, sadrumstalojot tās funkcijas citām iestādēm - atstājot DAP tikai aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un sabiedrības izglītošanu. Ar “pliku” sabiedrības izglītošanu nepietiek. Tai jābalstās uz dabas datiem, ekspertu zināšanām - tikai tā var veidot stipru un tālredzīgu dabas aizsardzības politiku, kas spēj novērtēt esošo situāciju un to uzlabot.

Vides konsultatīvā padome nav guvusi ne pierādījumus, ne pārliecību, kā tieši VARAM paredzētā reforma to nodrošinās. Pēc Vides konsultatīvās padomes pirmajiem iebildumiem par reformu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iekļāva reformas darba grupā Vides konsultatīvās padomes pārstāvi Leldi Enģeli. Kā atzīst Lelde Eņģele, darba grupas apspriedēs viņa neguva atbildes, kā tiks novērsti riski par dabas ekspertīzes un pārvaldības vājināšanu, kas satrauc Vides konsultatīvo padomi: “Ieguvumi nav saskatāmi, bet zaudējumi acīmredzami.”

An error has occured