Iesaki rakstu:

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017. gada 21. decembra aicinājumu komentēt Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas (turpmāk - Inspekcijas) 2017. gada 12. decembra dokumentu Nr. 2-4.3/1380-N (turpmāk - Dokuments), kas reģistrēts Latvijas Universitātē 2017. gada 15. decembrī ar Nr. LU-A-A18/623, paužam šādu viedokli.

Atbilstoši 2015. gada 11. septembra iepirkuma līgumam Nr. 01-28/118 starp Latvijas Universitāti un Izglītības un zinātnes ministriju komisiju administrē Latvijas Universitāte, kuras pienākumi noteikti šajā līgumā, piemēram, šā līguma 2.2. apakšpunkts paredz, ka informācijas ievietošanu tīmeklī un uztur komisijas lietvedību, ievērojot regulējumu par fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, uztur komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes.

Savukārt atbilstoši 2015. gada 22. septembra un 2017. gada 23. novembra komisijas reglamentiem un darba līgumam komisijas informācijas ievietošanu tīmekļa vietnē veic komisijas administratīvais sekretārs. Kopš 2016. gada komisijas sekretāre ir doktorante Marta Starostina, kura arī faktiski ievieto informāciju tīmekļa vietnē. Komisijas administratīvā sekretāre komisijas interneta vietnē ievieto pabeigtus zinātniskos pētījumus un aprobācijas stadijā esošus zinātniskos pētījumus. Citas ziņas ar vārdiem skar tikai komisijas personālu - tās locekļus, ekspertus un stipendiātus.

Paskaidrojam, ka Satversmes ievadā ir ietverts totalitāro režīmu nosodījums. Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā ar lēmumu Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā ir atzinis bijušo LPSR Valsts drošības komiteju par noziedzīgu. Ar 1991. gada 23. augusta lēmumu „Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā” parlaments ir aizliedzis Latvijas komunistisko partiju, atzīstot, ka tā ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu, izmantojot pašas radītās priekšrocības, un ir piesavinājusies Latvijas tautai piederošo īpašumu.

Komisija ir izveidota, pamatojoties uz likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 18. panta pirmo sekunda daļu un Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 ar uzdevumu veikt zinātnisko pētniecību. Satversme aizsargā zinātniskās jaunrades brīvību. Latvijas Nacionālais arhīvs glabā gan Valsts drošības komitejas, gan Komunistiskās partijas dokumentus, savukārt komisija pēta starpdisciplinārus un daudzpusējus totalitārā režīma īstenošanas aspektus, no kā personāliju, personības ģenēze ir neatņemama daļa.

Satversme paredz, ka cenzūra ir aizliegta. Uzskatu, ka Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes. Inspekcijas normatīvajos aktos noteiktais pārvaldes uzdevums nav zinātniskās jaunrades izvērtēšana, kā arī spriešana, vai zinātnieka izvēlētās metodes ir atbilstošas izvirzītā uzdevuma sasniegšanai. Atbilstoši normatīvajiem aktiem zinātnisko darbību regulējošo normatīvo aktu izpildi kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests, piemēram, Izglītības likuma 20. pants paredz, ka tieši šī iestāde, nevis inspekcija, kontrolē Augstskolu likuma ievērošanu.

Uzskatu, ka inspekcija pārsniedz pilnvaras veidā, kas tēlaini salīdzinot Glavļita - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padomes Galvenajai pārvaldei valsts un kara noslēpumu aizsardzībai presē funkcijām. Satversmes aizsardzības birojs pārmet komisijai rakstveida saziņu, tāpēc saziņā ar Inspekciju komisija neiesaistīsies un rosina neveikt neproduktīvu saraksti, ko varētu dēvēt par destruktīvu. Rosinu vērsties Tieslietu ministrijā, lai tā kā augstāka iestāde izvērtētu inspekcijas veikto pilnvaru pārsniegšanu un cenzūras mēģinājumu, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 regula, kurai gan ir zemāks juridiskais spēks nekā Latvijas Republikas Satversmei, pieļauj vēstures izpēti kā leģitīmu izņēmumu – „zinātnes vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu jāuzskata par saderīgām likumīgām apstrādes darbībām”. Radīt apstākļus, lai zinātnieki Latvijas Republikā varētu, pamatojoties uz Satversmes 113. pantā nostiprināto zinātniskās jaunrades brīvību, netraucēti pētīt Latvijas vēsturi ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums, saņemot atbilstoši intelektuālu atbalstu no augstākās izglītības un zinātnes institūciju administrācijas.

Vēlos paust, ka viena no stipras demokrātiskās sabiedrības iezīmēm ir amatpersonu nelokāma un solidāra iestāšanās par pamatlikumā nostiprināto brīvību respektēšanu.

An error has occured