Iesaki rakstu:

„Es nepazīstu šādu cilvēku, neesmu saticis ne reizi, un Iekšlietu ministrijā [viņš] nestrādās,” – šādi iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pirmdienas vakarā komentēja izskanējušos pieņēmumus, ka darbu viņa vadītajā ministrijā varētu atrast skandalozais Jura Juraša „kompanjons”, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, „lietu kārtotāja” slavu ieguvušais Aigars Sparāns.

Šā gada janvāra vidū Pietiek pavēstīja, ka pagājušā gada beigās darbu SAB ir nācies pamest biroja visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Sparānam: viņš 28. decembrī „brīvprātīgā piespiedu kārtā” bija devies izdienas pensijā un tagad, cik zināms, mēģināja iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktūrās.

Raidījumam Nekā personīga, kuru specdienestu darbinieki iepriekš regulāri izmantojuši informācijas noplūdināšanai, Sparāns februāra beigās apliecināja, ka viņš „priecāsies, ja mana pieredze un darba novērtējums varētu tikt izmantots Latvijas tiesiskuma stiprināšanā, neatkarīgi no politiskās piederības”.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Sparāns visvairāk bija cerējis uz vietu Iekšlietu ministrijā un savu ilggadējo „draugu”, Šveices advokātu un KPV LV pārstāvja Artusa Kaimiņa paslepeno finansētāju Rūdolfu Meroni un tā ietekmi.

Meroni un Sparāna „sadarbība” ilgst jau vairākus gadus – vismaz kopš 2013. gada, kad atklājās, ka SAB darbinieks Sparāns ir pavadījis advokātu Meroni uz biznesa tikšanos ar citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcionāriem viesnīcā Elizabete.

„Aptaujātie uzņēmēji atturējās runāt par to, kādā statusā uz šīm sarunām bija ieradies Sparāns. Vieni atbildēja, ka vispār nezina, kas tas Sparāns tāds ir; citi atzina, ka uzņēmēji un viņu pārstāvji, pirms sākt sarunas, parasti iepazīstina ar sevi un paziņo, kādus uzņēmumus un to kapitāla daļas viņi pārstāv. Tomēr Sparāns neesot nedz iepazīstināts ar pārējiem, nedz arī atklāts, kādā statusā viņš piedalās sarunās,” – tā Meroni un Sparāna „draudzību” toreiz aprakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.

SAB direktors Jānis Maizītis, kurš līdz pat pagājušā gada beigām bija izlicies nemanām Sparānu diskreditējošo informāciju, Neatkarīgajai toreiz uz visiem jautājumiem saistībā ar Sparāna un Meroni „draudzību” bija atbildējis īsi - Satversmes aizsardzības birojs uzdotos jautājumus nekomentēs.

Meroni un Sparāna saistība ir bijusi pietiekami cieša arī nākamajos gados, kad Meroni īstenoto Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas shēmu piesegšanai bija nepieciešami ne tikai SAB, bet arī Ģenerālprokuratūras kontakti.

Sparāns pēdējos piecpadsmit gados ir pieminēts saistībā ar veselu virkni publiski skandālu, taču visslavenākā ir viņa „nejaušā atgadīšanās” toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā.

„Zinu, ka ir noteikts personu loks, kas apzināti izplata melīgu informāciju, jo baidās, ka varētu tikt saukts pie atbildības vai nepārvēlēts savā amatā," – tā visus šos faktus publiski ir mēģinājis pasniegt pats Sparāns.

Taču nu izrādījies, ka vismaz Iekšlietu ministrijā Meroni ietekme ir vismaz krietni pārspīlēta, ja ne pilnībā izdomāta. „Partijā nav Meroni vai viņa cilvēku ziedojumu. Ja kāds partijas pārstāvis kaut ko dara slēpti aiz sētas, par ko es neko nezinu, tad viņam par to personiski jāatbild,” Pietiek pirmdien apliecināja iekšlietu ministrs.

„Es vienmēr saku, ja žurnālistam vai jebkuram subjektam nav pierādījumu, vismaz uzzvaniet un pajautājiet. Tad nevajadzēs publicēt vienveidīgu pieņēmumu,” piebilda Ģirģens.

An error has occured