Iesaki rakstu:

Reaģējot uz būvniecības nozares izteikto satraukumu par valdošo haosu nozarē, šī gada 9. jūlijā vērsos pie Ekonomikas ministrijas, lai norādītu uz vienu no aktuālajām problēmām, proti: ar Būvniecības likuma spēkā stāšanos pašvaldību būvvaldēm uzlikts par pienākumu nodrošināt visu ēku ekspluatācijas uzraudzību - kontrolēt ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu.

No 2015.gada 1.janvāra daļai ēku (publiskas ēkas, kurās vienlaikus uzturas ne vairāk kā 100 cilvēki) ekspluatācijas uzraudzība pārgāja Būvniecības valsts kontroles biroja pārraudzībā, savukārt no 2015.gada 1.jūlija Birojs veic arī būvdarbu kontroli publiskām ēkām, kurās vienlaicīgi uzturas vairāk kā 100 cilvēki.

Tā kā nevienai no institūcijām, kam ir jāizpilda  šo normatīvo aktu prasību, nav skaidrs, kā reāli noteikt savu atbildības robežu (kuras ēkas kurai institūcijai ir jākontrolē),  Ekonomikas ministrijai tika lūgts  norādīt informāciju par normatīvo aktu esamību, kas reglamentētu aprēķina metodiku par plānoto cilvēku skaitu, kuri uzturēsies sabiedriski nozīmīgā ēkā pēc tās nodošanas ekspluatācijā, lai atbildīgās izpildinstitūcijas, vadoties pēc tās, varētu noteikt, kura no tām ir atbildīga par šīs ēkas pārbaudi.

Paredzot, ka tiks  sniegta izvairīga  nekonkrēta atbilde, lai izvairītos atzīt savu esošo neizdarību un iespējamo nekompetenci, Ekonomikas ministrijai tika pieprasīts iesniegt arī konkrēto būvju sarakstu, kuras būtu jāpārbauda Būvniecības valsts kontroles birojam.

2015.gada 6.augustā tika saņemta Ekonomikas ministrijas atbildes vēstule, kas nesniedz informāciju par normatīvo aktu esamību, kuri reglamentētu aprēķina metodiku par plānoto cilvēku skaitu, kas uzturēsies sabiedriski nozīmīgā ēkā pēc tās nodošanas ekspluatācijā, un to, kā tiek nodalītas sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības uzraudzības atbildības robežas. Ekonomikas ministrija arī nav spējusi iesniegt to būvju sarakstu, kuras būtu jāpārbauda Būvniecības valsts kontroles birojam.

Tas savukārt apstiprina būvniecības nozares uzraugošo institūciju paustās bažas, ka nav skaidri nodalīta atbildības robeža starp institūcijām, un tas var radīt nākotnē nopietnus riskus, ka daudzas sabiedriski nozīmīgas ēkas netiks atbilstoši uzraudzītas vai nemaz netiks uzraudzītas, jo neviena no pārraugošajām institūcijām to neuzskatīs par savu atbildības sfēru.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas neizdarības dēļ pašlaik ir izveidojusies situācija, ka, uzraugošajām institūcijām nespējot skaidri noteikt savas atbildības robežas, vairākas sabiedriski nozīmīgas ēkas var palikt bez atbilstošas uzraudzības, kas savukārt rada reālus riskus un augsni jaunām „Zolitūdes traģēdijām” nākotnē.

Lūdzu Jūsu izlēmīgu rīcību, lai novērstu šo situāciju.

Savulaik, apmēram pusgadu pirms “Zolitūdes traģēdijas” notikumiem, apspriežot topošo Būvniecības likumu, no Saeimas tribīnes brīdināju, ka pārāk liberāls būvniecības nozares regulējums var novest pie šādas traģēdijas.

Toreiz tas netika uzklausīts, un pēc traģiskajiem notikumiem bija atkal jāatgriežas pie Būvniecības likuma grozījumiem, kuri joprojām Ekonomikas ministrijas nolaidības vai nekompetences dēļ netiek atbilstoši īstenoti, tāpēc aicinu Jūs ar vislielāko atbildību izvērtēt iepriekš aprakstīto problēmu un veikt visu iespējamo, lai šādu traģēdiju iespējamību nākotnē novērstu.

Lūdzu Jūs sniegt atbildi, cik liela atbildība un kuram tā būs jāuzņemas par šādu traģēdiju iespējamo atkārtošanos, ja netiks nodrošināti nepieciešamie normatīvie akti, kas nepieciešami, lai īstenotu sabiedriski nozīmīgu ēku uzraudzību gan to būvniecības, gan to ekspluatācijas procesā.

An error has occured