Iesaki rakstu:

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu cilvēku pazinēju - psihoterapeiti. Šoreiz ministre ir izcēlusies ar paziņojumu par savu grūtniecību. Lai gan tā, cik var noprast, ir pašā sākuma stadijā, jo priecīgais notikums ir gaidāms tikai nākamajā gadā, A. Čakša, jau tērpusies brīva griezuma halātiņā, neslēpj savu topošās mātes prieku.

Jauko notikumu aizēno fakts par nesakārtoto nozari, gadu bezdarbību, un, kaut amats nav pamests, jau tiek domāti un izvērtēti veidi, kā to saglabāt, lai A.Čakšai būtu iespējas atgriezties. Juristi gan laikam nav pamanījuši, ka valdības darba devējs ir Saeima un ka tomēr pastāv arī tāds dokuments kā Satversme!

Pēc gada ir gaidāmas vēlēšanas, un esošais Ministru kabinets (esošā A.Čakšas darbavieta pēc būtības) būs pārstājis strādāt, t.i. A.Čakšas esošās darbavietas (esošā Ministru kabineta) vairs nebūs (bet būs jauns MK, kas ir jau cita "darbavieta").

Pēc līdzīgiem gadījumiem tiek meklēts citu valstu pieredzē, aizmirstot, kādas raudzes, cik augsti ētikas un morāles principi ir citu valstu ministriem, kā tur tiek vērtēts darbs, politiskā atbildība un ambīcijas amatus saglabāt...

Amati tiek atstāti gan par neskaidriem norēķiniem ar privātiem darbiniekiem, gan dienesta transporta līdzekļa izmantošanu, gan nopietniem korupcijas ēnu un sīkiem meliem. Vēl jo vairāk, amati tiek atstāti pat tad, lai saglabātu labo tēlu, ja ir tikai aizdomas par kādiem pārkāpumiem (nevis kā šajā valstī, kur līdz pēdējam pieprasa neskaitāmus pierādījumus un tad vēl pierādījumus par to, ka pierādījumi ir pierādījumi)!

Šķiet, ka to sauca par cīņu starp nevainīguma prezumpciju un likuma (arī tikuma) prerogatīvu, kurā nedrīkst būt pat šaubas par amatpersonas godprātību... Nu, bet mums jau spēkā ir padomju laika - "neesi noķerts, neesi vainīgs", "atzīsies, sods būs mazāks, neatzīsies, soda var nebūt vispār"...

Par meliem un meliņiem jau nu gan A. Čakšai nāktos sarkt katru mēnesi, un amats būtu jāatstāj reizes desmit. Arī šobrīd A.Čakša sabiedrībai melo par ģimenes ārstu streiku, sakot, ka viss ir kārtība un primārā veselības aprūpe atsākusi darbu, pasniedzot to tā, ka tas ir viņas personīgais nopelns streika nonivelēšanā, nevis streika turpinājums, kurā ģimenes ārsti nāk pretī pacientiem.

Ir panākta vienošanās ar lauku ģimenes ārstu asociāciju. Bet īstenībā jau tikai vienpersoniski ar Līgu Kozlovsku, kura, starp citu, ir ZZS Saeimas deputāte. Šī vienošanās nezin kāpēc pēkšņi kļuvusi saistoša visiem ārstiem par kvalitātes naudas piešķiršanu 150 eiro apmērā. Jāatgādina, ka streiku uzsāka un to turpina Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢAA), nevis Kozlovskas k-dzes privātasociācija...

Veselības ministrija (VM) uzskata un nebeidz deklarēt, ka streiks nekādu īpašu iespaidu uz nozari neesot atstājis un faktiski esot beidzies. Izskatās, ka VM vēlamo pasniedz par esošo un no savām spēka pozīcijām demonstrē, ka visu darba apjomu ģimenes ārstiem uzspiedīs tāpat. Sanāk kāzusi, piemēram, premjeru Māri Kučinski uztrauc E-veselības ieviešana, līdz 1. augustam ģimenes ārstiem būtu jānoslēdz līgumi par E-veselības ieviešanu. Bet šī punkta pārskatīšana ir ietverta streika prasībās un slēgt līgumus ārsti nemaz netaisās. Tad streiks notiek... vai arī VM ierušina strausa (lasi – A.Čakšas) galvu smiltīs un saka -nē, viss ir kārtībā (ak, brīnišķīgā k-dze)?

Pilnīgi pretēju viedokli pauž nozarē reāli strādājošie mediķi - gan pieauga darba apjoms, gan apstājās vesela rinda speciālistu un diagnostisko kabinetu darbība. Skaidrojums vienkāršs - kā var darboties sekundārā veselības aprūpe (šaurie jomas speciālisti), ja nedarbojas pilnībā primārā veselības aprūpe (ģimenes ārsti)? Netika saņemti nosūtījumi, un pacientu plūsma apstājās.

Tā vietā, lai nodrošinātu pacientu plūsmu tiešās pieejamības veidā (bez primārās aprūpes līmeņa), VM nolēma rīkoties savādāk, no aizkulišu spēka pozīcijām (kāds tur pacients, ja vajag mērīties, "kuram garāks"). Lai atgādinātu par sevi, VM deva rīkojumus Veselības inspekcijai pastiprināti "apciemot" ģimenes ārstu prakses, fiksējot situāciju un pratinot par dalību streikā, piekasīgi vērtējot veikto darbu.

Arī Nacionālais veselības dienests (NVD) regulāri apzvanīja ārstus, biedējoši izsakot dažādus vienpusējus apgalvojumus, dažādā veidā "brīdinoši mudinot" ārstus pārtraukt streiku (lasi - klasisks bosings). Fantastisks VM administratīvo resursu sakopojums un patēriņš šim streikam, kuram, kā Čakša saka, nav nekādas ietekmes...

Vai patiešām? Varbūt ir vērts paskatīties, cik NVD, Veselības inspekcijas (VI) ierēdņu biji spiesti pārtraukt ikgadējo atvaļinājumu, lai atgrieztos savā darbā un dotos sparīgā cīņā ar ģimenes ārstiem? Jeb ir jēga aplūkot datu plūsmas un tālruņu rēķinus, lai redzētu, cik ļoti plaši un intensīvi ir "komunicēts" ar katru ģimenes ārstu Latvijā vienas nedēļas laikā?

Jebkurā civilizētā valstī ar šādu attieksmi, veselu medicīnas nozari novedot līdz streikam, kura laikā ar administratīvām metodēm cenšas dažādi iebiedēt un iespaidot protestētājus (uzskatot to par normālu demokrātijas izpausmes formu), ministrs būtu atkāpies! Nemaz nerunājot par apšaubāmiem amata konkursiem, padomnieku izvēli, iepirkumiem valsts kapitālsabiedrībās... pārkāpumiem bez paskaidrojumiem, kas ir mērāmi ar divciparu skaitli vismaz...

Papildus tam A.Čakša nekautrējoties mēģina sarīdīt ārstus ar pacientiem un nozari savā starpā, metot kaulu, kam iedot un kam atņemt naudu (bet aizmirstot iezīmēt savu kā resora finansēšanas organizētāja atbildību). Netiek respektēts VM Stratēģiskās padomes lēmums par kapitācijas naudas palielināšanu (pareizāk sakot, tas tiek publiski pausts ļoti maldinoši sagrozītā veidā). Nevienā plānā vai stratēģijā netiek ņemti vērā Valsts kontroles ieteikumi, Pasaules bankas pētījuma rezultāti, tikai daļēji izmantoti (pēc vajadzības) dati no SPKC, VI un NVD, kas bieži pat būtiski atšķiras savā starpā.

Ir pagājis gads A. Čakšai ministres amatā, un nav brīnums, ka ministrei nu jau kā glābiņš ir nākusi palīgā plānotā vai neplānotā grūtniecība (vai varbūt tas ir kārtējais krīzes menedžmenta rīks/metode?) Šis ačgārno nejēdzību un bezdarbības gads ir sakaitējis situāciju nozarē līdz revolucionārai. Lai izvairītos no sekām, gan šādu metodi/rīku, gan ilgstošu slimošanu plaši pielieto praksē tie, kuri juridiski korekti vēlas mīkstināt spriedumu, novilcināt laiku un arī, lai atvairītu nelabvēlīgus lēmumus un spriedumus.

Lai jau šī procesa norise formāli vientuļai, neprecētai sievietei 40+ gadu vecumā paliek uz viņas sirdsapziņas. Nav jau pirmā augstā amatpersona, kas savas attiecības nokārto sabiedrības attieksmes dēļ - piemēram, Valsts prezidents Andris Bērziņš, vai tagadējais labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš ar savu no sievām pamanījās ārlaulībā radīt pat divus bērnus. Nesakārtoto attiecību dēļ par apsmieklu ar skapja pārvešanu sevi padarīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Dienesta romāni ministriem jau ir ierasta lieta, daži pat vēlāk apprecas kā, piemēram, Ivars Godmanis ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri...

Tiesa, šur tur rietumu demokrātijās ministri nezin kāpēc atkāpjas par šādu morāles stāju, bet mūsu saspīlētās demogrāfiskās situācijas apstākļos šāda ministru rīcība būtu pat uzteicama un apbalvojama.

Bet šāds oriģināls demisijas veids ar grūtniecību Latvijas Republikas vēsturē nu gan ir pirmo reizi. Turklāt gluži kā filmās par Terminatoru A. Čakša vēl cenšas pateikt: "I will be back..."

An error has occured