Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūsu portālā esmu vairākkārt lasījis par uzņēmēju Gulamu Gulami un viņa attiecībām ar saviem darbiniekiem, biznesa partneriem un tiesībsargāšanas iestādēm. Tā kā vairākām no šīm norisēm esmu, var teikt, stāvējis klāt, atļaušos izklāstīt arī savu redzējumu uz šiem notikumiem. Protams, tas ir tikai mans personiskais viedoklis un versija.

Līdz 2006.gadam Hansabankā par ierindas darbinieku strādāja kāds Uldis Skudra, kurš bankā iznēsāja dokumentus un korespondenci. 2005.gada beigās - 2006.gada sākumā Hansabankas vadība pieņēma lēmumu par nerezidentu kontu apkalpošanas pārtraukšanu un slēgšanu.

Tieši tajā laikā daudzi nerezidentus apkalpojošās departamenta darbinieki pārgāja darbā uz citiem departamentiem. Nerezidentu departamenta likvidācijas periodā šajā departamentā menedžeru faktiski nepalika. Neviens  no strādājošiem menedžeriem nevēlējās būt iesaistīts departamentā, kurš atradās likvidācijas stadijā.

Tā kā Uldis Skudra saprata, ka citās jomās viņam nav nekādu perspektīvu, viņš ar prieku sāka strādāt likvidācijai paredzētajā departamentā. Arī Hansabankas vadībai principā bija vienalga, kas strādās šajā likvidējamajā departamentā.

2006.gadā Uldis Skudra iekārtojās darbā pie Gulama Gulami – viena no Hansa bankas klientiem. Uldim Skudram nebija nekādu profesionālo iemaņu, neizcēlās ar kādām īpašām spējām uzņēmumu darbībā.

Kā parādīja laiks, Gulams Gulami pārāk tuvu pielaida U.Skudru, un vēlāk bez jebkādiem pārspīlējumiem tas aiz G.Gulami muguras centās izdomāt dažādus stāstus un mahinācijas, lai izpostītu attiecības starp G.Gulami un viņa darījuma partneriem.

Kā vēlāk atzinās pats Skudra, tajā laikā (2007.-2008.gads) viņš ierakstīja diktafonā visas G.Gulami sarunas un nodevas visus ierakstus caur citiem cilvēkiem, kuriem bija pieeja G.Gulami darījuma partneriem Uzbekistānā, jo darījumu partneri Uzbekistānā nepielaida U.Skudru sev tuvumā.

Aizgāja pat tik tālu, ka tad, kad vienreiz G.Gulami kopā ar U.Skudru ieradās Taškentā un mēģināja viņu iekārtot darbā, viens no G.Gulami darījumu partneriem kategoriski atteicās no U.Skudras pakalpojumiem pat par ierindas darbinieku, atsaucoties uz viņa neuzticamību un profesionālo iemaņu trūkumu.

Pēc atgriešanās no šī brauciena Rīgā G.Gulami gribējis iekārtot U.Skudru darbā pie sava darījumu partnera, bet tas nesaskatīja viņā nekādas profesionālas iemaņas vai talantus un atteicās pieņemt par savu pārstāvi Rīgā.

Uz to U.Skudra paziņoja, ka viņam padomā ir kāds Krievijas uzņēmējs un viņš brauks uz Maskavu un pacentīsies pārliecināt pieņemt U.Skudru pie sevis darbā. Aizbraucis uz Maskavu, uzreiz pēc kādām dienām piecām, U.Skudra, gandrīz vai ierāvis asti kājstarpē, staigāja aiz G.Gulami un uzstājīgi gandrīz uz ceļiem lūdzās pieņemt viņu darbā.

Šajā laikā G.Gulami parādījās jauns darījumu partneris un Uzbekistānas – Akbars A, kurš bija daudz jaunāks par G.Gulami un kurš saistībā ar gadu starpību izjuta diskomfortu. Darījumu partneris palūdza G.Gulami ieteikt kādu jaunu cilvēku palīga amatam. G.Gulami rekomendēja U.Skudru. Kā tika norādīts iepriekš, U.Skudra neatkāpās ne soli no Gulami darba atrašanās jautājumā.

Sākot no 2007.gada, U.Skudra sāka strādāt par kurjeru dažiem dokumentiem un citiem sūtījumiem no G.Gulami līdz Rīgas lidostai, kuri tālāk ceļoja uz Uzbekistānu. Ar to viņš nodarbojās, kad G.Gulami darījumu partneris nebija Latvijā.

Kad Akbars A. bija Latvijā, viņš nekad neļāva sēdēt U.Skudram blakus pusdienu, vakariņu vai vienkārši sarunas laikā, kad Akbars A. sēdēja kopā ar G.Gulami vai ar viņa ģimenes locekļiem. U.Skudra vienmēr sēdēja atsevišķi. Tas bija saistīts ar to, ka pie galda bija daudz konfidenciālu sarunu, kur tika apspriesti lieli projekti ne tikai Latvijā, bet arī Uzbekistānas Republikas teritorijā.

Kad G.Gulami ieteica U.Skudru savam darījumu partnerim, pēc austrumu mentalitātes, Akbars A. saņēma rekomendācijas no cilvēka, kas bija vecāks par viņu, un bez jebkādām šaubām sāka uzticēties U.Skudram. Piemēram, kad Akbars A.brauca prom no Latvijas, viņš atstāja U.Skudram savas mājas atslēgas, mašīnas atslēgas un citas vērtīgas lietas.

Kamēr Akbars A. nebija Latvijā, U.Skudra lietoja visu Akbara A. kustamo un nekustamo īpašumu kā savējo. Turklāt lietoja ne tikai U.Skudra, bet arī viņa sieva. Pat rīkoja lielas ballītes citiem saviem paziņām lielajā mājā Kāpu ielā, Jūrmalā. Tāpat arī izmantoja automašīnu Mercedes Benz un Bentley, kā arī dzīvokli Rīgā, Kuģu ielā.

U.Skudra sāka "ķert kaifu" no tik glauna dzīves veida, kurš viņam parādījās, arī pateicoties G.Gulami, un jau vairs negribēja atgriezties savā iepriekšējā dzīvē.

Kādā brīdī U.Skudra aptvēra, ka var pazaudēt šo skaisto dzīvi, kuru viņš nebija nopelnījis un nebija saņēmis mantojumā no saviem radiniekiem.  Tāpēc viņam nekas cits neatlika kā sākt savu netīro spēli, un 2011.gadā viņš imitēja slepkavības uzbrukumu sev.

Šis stāsts tika izdomāts tādēļ, lai U.Skudra varētu novākt no ceļa Akbara A. šoferi Normundu Ž., kurš arī bija iekārtojies darbā pie Akbara A. pēc G.Gulami rekomendācijas.

Tiklīdz Normunds Ž. tika ievietots izolatorā, Skudra vispirmām kārtām kopā ar savu paziņu atskrēja pie Normunda Ž. sievas un ar draudiem sievietei, kura bija palikusi viena Kauguru dzīvoklī ar trīs mēnešus vecu bērnu, pieprasīja visu glabāšanai uzticēto dokumentu oriģinālus, kas piederēja Akbara A. kompānijai, uz kuru bija noformēts viens vērtīgs objekts Rīgā un uz kuru Normundam bija pilnvara uz viņa vārda.

U.Skudra ne vienu reizi vien nomelnoja Normundu Ž. Borisa Raimičera acīs, kurš nodeva šo informāciju par uzbrukumu Akbaram A.

Galu galā laikā, kad Normunds Ž. bija izolatorā, viņa sievai izdevās sazvanīties ar Borisu Raimičeru ar līgumu palīdzēt jautājumā par palīdzību ar naudu, lai uzturētu jaundzimušo meitu un advokātus Normundam, bet B.Raimičers rupjā formā atbildēja, lai Normunda Ž.  sieva vairs nezvana, jo viņš jau ir atlaists no darba.

Kā noskaidrojās vēlāk, saņēmis dokumentu oriģinālus, U.Skudra noformēja pilnvaru no šīs kompānijas uz savu vārdu. Tādā veidā U.Skudra ar imitēto uzbrukumu sev pirmām kārtām novāca konkurentu Normunda Ž. personā, kuram Akbars A. uzticējās vairāk nekā U.Skudram. Viņš juta, ka Normunds Ž. var ziņot Akbaram A., ka U.Skudra rīkojas ar viņa īpašumu savās interesēs Akbara A. prombūtnes laikā.

Kad U.Skudra redzēja, ka viņa shēma ļoti veiksmīgi nostrādāja, viņš nolēma novākt vēl vienu konkurentu – G.Gulami. U.Skudra sāka izdomāt visvisādus stāstus pret G.Gulami un viņa sievu, kuriem bija ciešas attiecības ne tikai ar Akbaru A., bet arī ar viņa ģimeni.

2012.gadā Akbaram A. sākās politiskas problēmas, par ko informācija nonāca arī līdz U.Skudram. U.Skudra nolēma, ka tā ir viņa zvaigžņu stunda, un sāka pret G.Gulami lielu kampaņu caur tiesībsargājošām iestādēm un tiesu instancēm Latvijas teritorijā attiecībā uz objektiem, kas piederēja G.Gulami un Akbaram A., uzrādot pilnvaras, kuras jau no paša sākuma tika sagatavotas uz U.Skudram pazīstamu cilvēku vārdiem, kā arī uz viņa advokātu vārdiem. Sākotnēji U.Skudra baidījās taisīt pilnvaras uz sava vārda, viņš gribēja pamēģināt, vai vispār viņiem kas sanāks.

No sākuma viņš Latvijas teritorijā cieta fiasko. U.Skudra un viņa advokāti mainīja taktiku un mēģināja realizēt savus shēmas valsts teritorijā, kur bija reģistrēta kompānija, kurai piederēja uzņēmums, kas bija reģistrēts Latvijā.

Kā norādīts augstāk, pārrunās un darījumu tikšanās reizēs laikā starp G.Gulami un Akbaru A. neviens cits, izņemot G.Gulami sievu, nepiedalījās. Tādas personas kā U.Skudra, Boriss Raimičers u.c. savos uzbrukumos G.Gulami neņēma vērā konfidenciālo sarunu saturu, kas notika starp G.Gulami un Akbaru A.

Krāpnieku grupa, kas sastāvēja no U.Skudras un viņa advokātiem, visās tiesu lietās ar G.Gulami, ko organizēja U.Skudra, kā Latvijas, tā arī Skotijas teritorijā, piedzīvoja atteikumus un izgāzās. Tā rezultātā U.Skudra vairs neredzēja nekādas tiesiskas un civilizētas iespējas atņemt biznesu G.Gulami un atgriezties pie savas skaistās dzīves.

Tādēļ viņš ar savas sievas palīdzību un viņas sakariem un kolēģiem sāka netīru informatīvu kampaņu televīzijā un plašsaziņas līdzekļos. No sākuma valsts kanāla ēterā tika izlaistas pārraides De Facto, kuru mērķis bija nomelnot G.Gulami. Kā vēlāk izrādījās, De Facto Linda Bagone (Sloka) ir tuva U.Skudras sievai Ilzei, kura arī strādā Latvijas Televīzijā.

G.Gulami cēla prasību pret De Facto un LTV par apmelojumiem un reputācijas nomelnošanu. Tāpat ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu personīgi pret Lindu Bagoni, kura bez jebkādas kautrēšanās par savu statusu izmanto nodokļu maksātāju naudu kopā ar savu draudzeni (Ilze Skudra), lietojot valsts televīziju kā instrumentu G.Gulami nomelnošanai.

Pēc šiem uzbrukumiem G.Gulami kopā ar saviem advokātiem un juristiem iesniedza vērienīgas sūdzības visās instancēs, kas veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību valsts televīzijā un citos portālos, par nepamatotiem uzbrukumiem un netīro kampaņu, kuru masveidīgi pret G.Gulami izvērsa U.Skudra un Ilze Skudra.

Kas zīmīgi, pēc ilgas G.Gulami sarunas un debatēm ar žurnālisti, kura pēc U.Skudras pasūtījuma grib sagatavot kārtējo sižetu pret G.Gulami, kā arī pēc tam, kad G.Gulami smalki izstāstīja savu iepazīšanās stāstu ar U.Skudru, žurnāliste izteica U.Skudras iepriekš teikto frāzi, ka U.Skudra neko nevēlas atņemt G.Gulami pašam sev, vienkārši U.Skudram skauž, ka kaut kāds iebraucējs atņēmis visu īpašumu...

Tiesa, kad G.Gulami sākotnēji vēl 1980.gadu sākumā likumīgā ceļā atbrauca uz Latviju, Skudra bija piecgadīgs bērns. Otrkārt,  šis iebraucējs G.Gulami uzaicināja pie sevis Akbaru A., kurš pēc Skudras izpratnes arī ir iebraucējs. Treškārt, G.Gulami sāka investēt Latvijas ekonomikā jau 1990.gados. Šajā laikā mazais U.Skudra vēl brauc ar bērnu velosipēdu.

Ceturtkārt, ja viņš par kaut ko ir saskumis, G.Gulami var palīdzēt U.Skudram viņa tīrajā un humānajā aizvainojumā – ir reāli un nopietni objekti, kuri aizgājuši nesaprotamos virzienos, un šo objektu zaudējums skar katru Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā arī G.Gulami, kurš ir Latvijas pilsonis un attiecīgi arī Eiropas Savienības pilsonis, nevis vakar iebraucis Latvijā, kā žurnālistiem apgalvo Skudra.

Gribas citēt gudru sakāmvārdu – sauli ar diviem pirkstiem neaizklāsi. Ar to ir viss pateikts. U.Skudra vēlējās sabojāt G.Gulami reputāciju, bet viņam tas neizdevās. Tā ir taisnība. Ar diviem, trim pasūtījuma raidījumiem un rakstiem ir par maz...

Ja Skudra grib būt pirmais puisis ciemā, tad par laimi tagad ir 21.gadsimts. Latvijā ir radīti visi nosacījumi biznesam un tā attīstībai. Kāpēc viņš kopš 2007.gada nav spējis organizēt nevienu biznesu bez G.Gulami un viņa darījumu partneriem? Viņš taču grib skaisti dzīvot un braukt ar dārgām mašīnām.

Lai viņš parāda, ko izdarījis Latvijas un tās iedzīvotāju labā, valsts budžetam, cik viņam ir darījumu partneru un kādās darījuma aprindās viņš ir. Bet nē. Viņam gribas eksistēt kā parazītam, lai nebūtu jāstrādā un viss būtu par velti. Kā saka, par velti arī etiķis salds.

Skudra saņēma dzīves ceļazīmi, tikai pateicoties G.Gulami, un viņš līdz pat šai dienai dzīvo, braukā un apģērbjas tikai par tiem līdzekļiem, kurus ieguva ar G.Gulami palīdzību. Tieši tāds cilvēks kā U.Skudra nekādi nevar visiem piepūderēt smadzenes, sakot, ka viņam skauž taisnīgums.

U.Skudra ir afērists ar lielo burtu. Ja viņš ir tāds lielais cīnītājs par taisnību, tad kāpēc viņam nav kauns par saviem gājieniem pret G.Gulami, kurš viņam ļoti palīdzēja dzīvē?

Cilvēki, kuriem ir gan sirdsapziņa, gan loģika, ir izdarījuši savus secinājumus par to, ka U.Skudra gribēja bez darba un ieguldījumiem iegūt lielo džekpotu. Taču nekas nesanāca - tas arī ir loģiski nullei bez vieninieka.

An error has occured