Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus uzņēma no putna lidojuma augstuma. Atceraties, kā tie izskatījās? Graujoša starpība 30 000 un 1-1,5 miljoniem.

Mums vēl tā nav. Mūsu gadījumā mēs runājam par atšķirību 10 reizes. Apmēram vai vismaz, katrs lai pats izvēlas sev tīkamo variantu.  Starp citu, mums nebija atļaujas izmantot dronu. Bet vai tad trūkst materiāla objektīvai apmeklētāju skaita noteikšanai?

Es gaidīju pirmdienu. Domāju, žurnālistu ētika ir stiprāka par rīkojumiem un emocijām. Kļūdījos. Ir pirmdienas rīts, un neviens no ziņu portāliem, neviens TV kanāls, kurš atspoguļoja 10.oktobra notikumus pie Raiņa pieminekļa, nav nācis ar iepriekš publicētās informācijas labojumu.

Ko mums no šī būs secināt? Objektivitāte nav prioritāte. Prioritāte nav arī neatkarība. Divi žurnālistikas vaļi nav prioritāte. Es neuzdošu retorisku jautājumu, es uzdošu tiešu – kas ir mūsu Latvijas žurnālistikas vaļi? Uz kā tā turas, kam kalpo?

Un nobeigumā. Traki tā teikt. Ir tikai 30 gadi pagājuši, un mēs atkal varam citēt Bulgakovu:

- Nelasiet padomju avīzes pirms ēšanas;

- Citu jau nav;

- Tad nekādas nelasiet…

Pārfrāzēt jeb sapratāt?

Man patiesi žēl.

An error has occured