Iesaki rakstu:

Facebook ir brīnišķīga vieta ar milzīgām izziņas iespējām: tā, piemēram, mēs varam uzzināt, ka laikā, kad Šveices advokāta Rūdolfa Meroni it kā Latvijas valsts labā „glabātie” uzņēmumi pārliecinoši virzās uz kraha pusi, vēl atlikušie līdzekļi dāsni tiek izmantoti viņa „draudzenes” luksus atpūtai Apvienotajos Arābu Emirātos – Dubajā.

Kā zināms, gados salīdzinoši jaunā un glītā ukrainiete Lidija Hitričenko, kura ar Aivara Lemberga arestētās mantas „apsaimniekotāja” Rūdolfa Meroni svētību ir tikusi ne tikai pie virknes amatu viņa „apsaimniekotajos” un saistītajos uzņēmumos, bet pat pie tāpat Meroni un kompanjonu „apsaimniekotā” uzņēmuma Ventbunkers kredītkartes.

Tikmēr pašu „apsaimniekoto” un „glabāto” uzņēmumu darbības rādītāji un nodokļu maksājumi Latvijas valstij tikai sarūk. Tā, piemēram, ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs šis pats Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona.

Pagājušajā gadā, kā rāda Lursoft dati, nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonus tonnu.

AS Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) no kādreizējiem 240 strādniekiem darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.

Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.

Totāla bēdu ieleja novērojama AS Kālija Parks datos — šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā.

Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija Parka devums valsts budžetā, saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku, ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.

Visfantastiskākie negatīvie miljoni redzami R. Meroni kontrolētās privātās dzelzceļa sabiedrības AS Baltijas Ekspresis statistikā — te darbinieku sociālās iemaksas no 2016. līdz 2018. gandrīz dubultojušās no miljona līdz 1,9 miljoniem eiro, taču kopējā negatīvā nodokļu nomaksa šajā periodā pieaugusi no mīnus 615 tūkstošiem līdz četriem miljoniem (!) aizpagājušajā gadā, lai pagājušogad apstātos pie 3,8 miljoniem mīnusā.

Taču tas, ka no „apsaimniekotajiem” uzņēmumiem Latvijas valstij vairs netiek pat nodokļu maksājumi un krasi samazinājies arī darbavietu skaits, nenozīmē, ka ir izdevumu pozīcijas, kurām naudas vēl pietiek: to uzskatāmi apliecina „jaunās speciālistes” Lidijas Hitričenko fotogrāfijas no Dubajas kūrorta.

An error has occured