Iesaki rakstu:

Kaut gan neviens likums to neparedz, pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs ir iedomājies sevi par jauno galveno valsts pārvaldes uzraugošo iestādi – pat „galvenāku” nekā Valsts kanceleja – un bez jebkāda likumīga pamata sācis gan uzraudzīt Valsts kancelejas direktora un ministriju valsts sekretāru darbības uzraudzību. Varat iepazīties ar kādu Kariņa biroja vadītāja vēstuli, kas kalpo par spilgtu ilustrāciju šai jaunā „bezkompromisu tiesiskuma” izpausmei.

„Rīgā 18.07.2019. Nr. 6.2.2./2019-FIZ-578-1240 Uz 26.06.2019.        

Par atbildes sniegšanu

Godājamais kungs!

Valsts kancelejā 2019. gada 26. jūnijā saņemts Ministru prezidentam A. K. Kariņam adresēts Jūsu iesniegums par Valsts kancelejas rīcību, neierosinot disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru. Ministru prezidenta birojā ir izvērtēts Jūsu iesniegumā minētais un visa Valsts kancelejas rīcībā esošā sarakste.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. pants vērtējams kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes amatpersonas atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs un ir pakļauts ministram.

Spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē jautājumus par dienesta pārbaudes un disciplinārlietas ierosināšanu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, paredz šo uzdevumu veikt pašām tiešās valsts pārvaldes iestādēm vai personai, kuras padotībā tās atrodas. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta pirmās daļas pirmajam punktam Ministru prezidentam ir dotas pilnvaras ierosināt disciplinārlietu, kuras, ņemot vērā likumā minēto amatpersonu hierarhiju, izmantojamas gadījumā, ja būtu objektīvs pamats ierosināt disciplinārlietu, bet ministrs, kura tiešā pakļautībā atrodas valsts sekretārs, to atteiktos darīt.

Tā kā no Valsts kancelejā pieejamās informācijas redzams, ka Tieslietu ministrija ir sniegusi izsmeļošu atbildi uz Jūsu iesniegumu par kriminālprocesā Nr. 11390055618 lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzību, ierosināt disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vispār nav nekāda pamata.

Vēršam uzmanību, ka sarakstē ar valsts pārvaldes iestādēm ir jāievēro saprātīguma, lietderības un pilsoniskās apziņas princips. Personas tiesības uz atbildes saņemšanu nav jāsaprot tā, ka personai sniegtā atbilde būs atbilstoša viņas priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozīmē, ka iestādes rīcība ir prettiesiska, atbilstoša atbilde nav sniegta vai jāierosina disciplinārlieta pret kādu amatpersonu.

Papildus norādām, ka gadījumā, ja būtu pamats izmantot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta pirmās daļas pirmā punkta pilnvaras, Ministru prezidents to darītu personīgi un šī kompetence ar Ministru prezidenta 2019. gada 31. janvāra rezolūciju Nr. 2019-1.1.1/5-5 Valsts kancelejas direktoram nav deleģēta.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Ministru prezidenta birojs uzskata, ka Jūsu sūdzība par Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu nav pamatota. Turpmākā sarakstē ar Jums Valsts kanceleja piemēros Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktu – iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

Cieņā Ministru prezidenta biroja vadītājs (paraksts*) Jānis Patmalnieks

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.”

An error has occured