Iesaki rakstu:

Tikai šonedēļ nostabilizējās pēdējais kandidātu četrnieks Latvijas Bankas prezidenta amatam, vienam no augstākajiem un vislabāk apmaksātajiem posteņiem mūsu valstī. Process attīstās nedaudz atšķirīgi no tā, kādas ir bijušas ņemšanās ap VID vadības izvēli un raibu sarakstu citu vakanču aizpildīšanu, un rodas dabisks jautājums, kādēļ viss notiek tieši šādi un nevis citādi. Te nu būs mazišs izpalīgs ziņu labākai saprašanai un varbūt pat pašu procesu vērtēšanai.

Iesākumam svarīgs fona jautājums, kas var paslīdēt neakcentēts.

Kandidāta izvēle notiek bez atlases komisijas

Mūsu valdošās spices ierastā metode savas politiskās impotences piesegšanai bija pašu atlases un izvēles procesu deleģēt it kā neatkarīgai un it kā profesionālai atlases komisijai, kura savukārt daļu savu funkciju nodeva privātajam sektoram.

Protams, ka tā ir bezgaumīga un tizla māžošanās. Tā VID vadītājam tika virzīts (no kādiem 30 vai cikneztur kandidātiem) mazkvalificēts personāžs ar blēdību izraibinātu pagātni, toties ar odiozu biznesa darboņu protekciju.

Šī pati metode deva iespēju FKTK vadībā ielikt neko nenozīmējošu cacu. Arī ņemšanās ap NEPL amatiem regulāri tikusi nokanalizēta zemāk, – komisijām, atlases firmām etc. Rezultātā par TV šefu tika atrasts kāds mārketinga nodaļas priekšnieciņš bez jelkādas pieredzes masu mēdiju vadībā.

Piemēru netrūkst visā valsts pārvaldes spektrā. Svaigākais šai žanrā ir (jaunkomunista) juridiskās domas giganta Bordāna kga priekšlikums arī ģenerālprokurora izvēli novirzīt uz kolektīvu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Šoreiz, LB prezidenta kandidāta izvēlē šī nu jau gandrīz vai neizbēgami vienīgā un pareizā kolektīvās atkrustīšanās metode ir pēkšņi aizmirsta un netiek pat pieminēta. Šo paturēsim prātā, pašus kandidātus apskatot tuvāk.

Kas tad pēc būtības izvirza kandidātus

Atšķirībā no dučiem lielo pretendentu skaita uz citiem amatiem uz LB nez kādēļ pretendē tikai daži. Skaits nesakrīt ne ar frakciju daudzumu Saeimā, ne ar kādu citu vienkārši uztveramu lielumu. Pie kam kandidāti saka, ka ir nevis sevišķi uzrunāti, aicināti un lūgti, bet pieteikušies paši. Cik vienkārši un skaisti. Laipni lūgtum uz frakcijām, LR rīta radio intervijām un LTV tiešraides šovu. Kaut kas te nešķiet tā, kā tas tiek atturīgi pasniegts.

Acīmredzot izvirzītāji grupējas pēc kādām citām pazīmēm, un tam pamatā ir lielas un nopietnas intereses. Un ļoti svarīgs moments ir jau iepriekš minētās FKTK vadības izvēle. Proti, banku uzraudzību nodot atpakaļ LB ir pilnīgi reāls plāns, un tādēļ jo vājāks FKTK vadītājs, jo lielāka nozīme ir nākošā LB prezidenta personībai, jo viņš/viņa būs kungs un pavēlnieks mūsu valsts komercbanku sektorā. Un šai jomā interešu grupas ir jau sen iezīmējušās, atlika tikai gaidīt kandidātus.

Pirmie izskanēja Šteinbukas un Kazāka vārdi, un kvalificēts vērotājs bez šaubām identificēja attiecīgās interešu grupas: rietumčikbanka kā sevišķas attparistu simpātijas objekts un vecais LB istablišments ar attiecīgajām astēm kopēju biznesu bluķos.

Raksturīgi, ka jenotība vēl pašā sākumā paziņoja, ka savu kandidātu nevirzīs, bet vērtēs citu piedāvātos. Tulkosim latviski: pārdosimies par augstāko cenu, pie viena nosacījuma. Proti, jaunā vadība nedrīkst izsmirdināt slaveno “3.a” kredītportfeli, kurā iekapsulēta eirokomisārējošā lāčuka kristāltīrā neuzpērkamība.

Būtu savādi, ja savu interesi stratēģiski svarīgajā nominācijā neizrādītu divi citi, nozīmīgāka līmeņi steikholderi. Kā jau rakstīju iepriekš, Vallenberga kgs bija ap Jāņu laiku ieradies neafišētā vizītē pie mūsu premjera, un negribas ticēt, ka sprieduši tikai par tobrīd aktuāliem sīkumiem. Joprojām uzturu spēkā savu atbalstu cienījamu speciālistu vērtējumam, ka SEB aprīs SwedB un tātad bija jāgaida attiecīgs amata kandidāts.

Te uz līdakas pavēli no arābu tuksneša smiltīm mūsu pelēkajā ikdienā pēkšņi ierodas neapšaubāmi ļoti kvalificēts kandidāts, bijušais Latvijas un Zviedrijas (!) banku uzraudzības visaugstākā līmeņa specs Uldis Cērps. Ar pirmo eļektričku no arābiem attraucies un kandidēt pats pieteicies, jo šāds esot katra kvalificēta pilsoņa pienākums. Jauki, tiešām jauki, ka arī jautājums par Vallenbergu kandidātu ir noskaidrojies.

Atliek viens neatbildēts jautājums: ko tad mūsu galvenais, globālais stratēģiskais partneris? Kurš ir viņu kandidāts? Vai tiešām tikai šonedēļ tā īsti procesos iesaistījušais Reinis Bērziņš? Neizskatās ticami, teikšu atklāti.

Manuprāt, šai ziņā atbilde jāmeklē premjera atkārtoti paustajā viedoklī, ka izvēle esot no četriem ļoti labiem kandidātiem. Tulkošu latviski: visas kandidatūras ir saskaņotas principā, un ne pret vienu stratēģiskajiem partneriem iebildumu nav. Arī labi.

Spēki izkārtojušies, sākas ierastā ņemšanās

Koalīcija šoreiz uzrāda zināmas politiska prāta pazīmes, cenšoties izvirzīt vienu kopīgu kandidātu, lai ievēlēšanu nedotu izšķirt opozīcijai. Tātad jāvienojas pašiem.

Te nu sākas ierastā ņemšanās. Attparistiem mīļākā ir Šteinbukas kdze, un jenotiem viņa arī der (skat. iepriekš par “3.a”). Ķeza: nacionāļiem viņa kaut kā nepatīk, un viss.

Kazāka kgs galu galā atparistiem arī tīri labi der, un tas taču bija plāniņš no paša sākuma – ja reiz neizdodas iebraukt ar pirmo vagonu, tad iestūrēs ar otro. Te nu būtu vietā piezīmēt, ka tieši Kazāka kga kandidatūra ir viens (varbūt ne izšķirošs, bet tomēr) no faktoriem, kādēļ šoreiz nenotika māžošanās ar atlases komisijām. Lieta tāda, ka Kazāka kgs nekad dzīvē nav vadījis ne lielu iestādi, ne uzņēmumu, vispār neko. Šāda kandidatūra izkristu jebkuras komisijas stūrētas atlases pirmajā kārtā.

Šķiet, ka Cērpa kgs gan kvalifikācijas, gan prezentēšanās spēju ziņā bija TV diskusijā neapšaubāms pirmais numurs. Šteinbukas kdze savu pieredzi nespēja kapitalizēt pārliecinošā iespaidā, bet Kazāka kga teorētiskās makroekonomiskās zināšanas uz vairumu vērotāju iedarbojas drīzāk aizmidzinoši.

Bērziņa kga vēlīnais iznāciens var būt gan neveiksme, gan veiksme, kas to zina. Kvalifikācijas ziņā izskatās gandrīz tikpat labs kā Cērpa kgs, ir uz vietas un tādēļ var konkrētāk iesaistīties procesos. Tiesa, abiem šiem personāžiem ir pa pleķim vēsturē: Cērpa kgs nosvīda no šiem krastiem tieši Parex kraha priekšvakarā, bet, uzgūglojot “Reinis Bērziņš”, atradīsies jaunības dienu saistība ar oranžo krāsu.

VBTA (Vecrīgas bezdrāts telegrāfa aģentūra) ziņo, ka Bērziņu kā savu pirmo nummuru virza JKP ar skaidru NA atbalstu. Pie šī jau KPV balsis varētu pielasīties klāt itin viegli, jo šamajiem nekas daudz vairāk par palikšanu Saeimā, nevis sēdēšanu kaut kur citur, pārāk neinteresē.

VBTA (Vecrīgas bezdrāts telegrāfa aģentūra) ziņo, ka Bērziņu kā savu pirmo nummuru virza JKP, ar skaidru NA atbalstu. Pie šī jau KPV balsis varētu pielasīties klāt itin viegli, jo šamajiem nekas daudz vairāk par palikšanu Saeimā, nevis sēdēšanu kaut kur citur, pārāk neinteresē.

Secinājumu vietā

Kā jau pēdējā laikā ierasts, prognozēšana arī šai jomā ir tik slidena, ka pat lielākie avantūristi publiski vairīsies no krasiem vērtējumiem. Varu tikai ieteikt apgādāties ar kaut ko piegraužamu un sekot ziņām. Izmantojot šai replikā piedāvātos skaidrojumus, protams.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

An error has occured