Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakcinācijas aptvere atspoguļo cilvēku gribu, kas valsts pārvaldei būtu jāciena. Brīvprātīgi vakcinējušies cilvēki ir mazākumā. Šobrīd ir vakcinējušies 700 000, mazāk nekā puse no 1,9 miljoniem iedzīvotāju.[1] Valsts pārvalde ar piespiedu metodēm mēģina šo samēru mainīt. Tie, kas vakcinēsies pēc paziņojuma, ka valsts noteiktām profesijām prasīs vakcinēties, iespējams, būs to darījuši spaidu kārtā, kas ir nepieņemami. Arodbiedrības ir pret piespiedu vakcināciju.[2]

Likumprojekta izstrādātāji neņem vērā, ka:

- vesels darbinieks nevienu neapdraud,

- inficēt var arī vakcinēts darbinieks, vakcīnas nepasargā no saslimšanas, bezsimptomu slimības izplatīšanas un nāves no covid [3],

- vakcīnām ir neparedzamas nāvīgas blaknes,

- vīrusam mutējot, vakcīnas kļūst neefektīvas,

tāpēc vakcinācija nebūtu pieprasāma. Nevakcinētiem un vakcinētiem darbiniekiem būtu jābūt vienādām prasībām darbā un nevakcinētie nebūtu diskriminējami.

Likumprojekts [5] paredz nevajadzīgus cilvēktiesību ierobežojumus lielākajai sabiedrības daļai.

Likumprojekts

Nepieciešamo aizsardzības līmeni ir iespējams panākt, ja ir vakcinēti darbinieki (amatpersonas), kuru darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai (gados vecākas personas, personas ar hroniskām slimībām u. c.), kā arī situācijās, kurās ir palielinātas iespējas inficēties pašiem, it īpaši kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms. Šie nosacījumi, vadoties no darba specifikas, attiecināmi uz ārstniecības personām, sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām, pedagogiem, mazumtirdzniecībā nodarbinātajiem, pakalpojumu sniedzējiem klātienē, kārtības nodrošināšanas darbiniekiem, darbiniekiem ražotnēs ar lielu skaitu cilvēku u.tml.

Komentārs

Vesels darbinieks, ārsts vai skolotājs, nevienu neapdraud arī infekcijas epidēmijas laikā, neinficē citus un nav drauds sabiedrībai, tāpēc nav likumīga pamata viņu ierobežot.

Tas, ka saslimušais nedrīkst nākt uz darbu, ir samērīgs ierobežojums.

Vesels darbinieks un vakcinēts darbinieks var saslimt ar mutējušu vīrusu un pārnest infekciju, bet valdības izvēlētais pasākums - vakcinācija - negarantē to, ka darbinieks nesaslims vai nebūs infekciozs, tāpēc vakcinētiem un nevakcinētiem darbiniekiem ir jāievēro vienādas prasības darbā. SPKC infogramma apliecina, ka piektdaļa no saslimušajiem ir vakcinētie [3] un to daļa pamazām aug.

Tikai slims cilvēks, vakcinēts vai ne, spēj pārnest infekciju, tāpēc valstij covid epidēmijas tāpat kā gripas epidēmijas laikā ir jārūpējas nevis, kā piespiest vakcinēties pēc iespējas vairāk cilvēku, kuri to nevēlas, bet, lai cilvēks, kas jūtas slims, var viegli saņemt slimības lapu un veikt covid testu un nav spiests nākt uz darbu.

Pēc pārslimošanas viņš nav jāvakcinē, jo pētījumi rāda, ka pārslimošana ir efektīvāka par vakcinēšanos atkārtotas saslimšanas novēršanā. [6]

Likumprojekts

izmantojot modelēšanas prognozes...

Komentārs

Valsts balstās pieņēmumos. Sabiedrībai svarīgi valdības pieņēmumi nav attaisnojušies, piemēram, pieņēmums, ka stingri ierobežojumi vislabāk mazinās iedzīvotāju mirstību. Izrādījās, ka papildu nekovid nāves, kas radās ierobežojumu rezultātā, pārsniedza kovid nāves, kas liecina, ka valsts pārvaldes iepriekš noteiktie pasākumi vairāk kaitēja, nekā glāba dzīvības.[7] Valdībai būtu no kļūdām jāmācās un jāsāk balstīties faktos, citādi cilvēki, kas mira valdības kļūdaino lēmumu dēļ, ir miruši velti.

Likumprojekts

Imunizācijas valsts padome uzsver, ka nedzīvām vakcīnām – kādas tiek lietotas Latvijā – nav citu medicīnisku, klīnisku, zinātnisku iemeslu un situāciju, kad persona tās nevarētu saņemt. Tādēļ nepastāv teorētiskas un praktiskas situācijas, kad medicīnisku vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ persona nevarētu tikt vakcinēta pret Covid-19.

Komentārs

Imunizācijas valsts padome vai nu nezina, vai ciniski neņem vērā faktu, ka vakcīna var vakcīnas saņēmējam neparedzami izraisīt, piemēram, nāvējošu trombozi, anafilaksi vai miokardītu.

Visi, kas vēlas, var vakcinēties, tāpēc nav pamata pieprasīt darbinieku obligātu vakcināciju, lai viņi vakcinējas pakalpojumu saņēmēju vietā. Ja vakcīna ir efektīva, tad nevakcinētie vakcinētos neapdraud.

Likumprojekts

Likumprojekts paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi, kā arī, darba vietās nodrošinot to, ka noteiktos gadījumos atkarībā no darba specifikas pildīt darba (amata, dienesta) pienākumus var tikai tādi darbinieki, kas ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19 infekciju, kā arī klātienē ļaujot pakalpojumus sniegt un saņemt personām, kam ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu (turpmāk – sadarbspējīgs sertifikāts).

Komentārs

Likumprojekts neņem vērā, ka šāds plāns nav nepieciešams, jo vesels pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs nevienu neapdraud.

Plāns vakcinējot nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi nav izpildāms, jo arī vakcinēts cilvēks var slimot un izplatīt infekciju. Sertifikāts negarantē, ka tā ieguvējs neslimos, neizplatīs,vai nemirs no covid, tāpēc tas ir bezjēdzīgs. [3]

Likumprojekts

Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas faktu vai veiktā testa negatīvu rezultātu. Pakalpojuma saņēmējam ir pienākums uzrādīt pakalpojuma sniedzējam sadarbspējīgu sertifikātu vai veiktā testa rezultātu, un, ja persona to atsakās darīt, pakalpojuma sniedzējam ir pamats uzskatīt, ka personai nav sadarbspējīgs tests vai negatīvs testa rezultāts, kas ļautu klātienē saņemt pakalpojumu (ievērojot izņēmumu, ka pakalpojumus sniedz klātienē tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai).

Komentārs

Valsts pārvalde prasa no veseliem pilsoņiem bezjēdzīgas darbības, jo sertifikāts negarantē epidemioloģisko drošību, arī vakcinētie var slimot. Pārslimošana epidemioloģisko drošību garantē labāk, jo pārslimošana ir efektīvāka par vakcinēšanos atkārtotas saslimšanas novēršanā. [6]

likumprojekts

Nav tiesiska pamata un ir nepieļaujami atstādināt vai atbrīvot no amata sakarā ar vakcinācijas vai pārslimošanas neesamību tiesnesi.

Komentārs

Viena taisnība visiem?

Likumprojekts

Veselības ministrija savā tīmekļvietnē publicē vadlīnijas par epidemioloģiski drošu darba un mācību vidi.

Komentārs

Kopš epidēmijas sākuma rosinu SPKC labot kļūdainos ieteikumus pirmsskolas izglītības iestādēm. Rīcība vai vismaz komentārs neseko.[8]

Likumprojekts

Delta vīrusa paveids ir saistīts ar smagāku slimības gaitu, kā rezultātā pieaug hospitalizēto cilvēku skaits, tai skaitā smaga slimības gaita tiek novērota arī vairāk jaunāka gadagājumā cilvēkiem un arī bērniem. Tā kā bērni pašreiz netiek vakcinēti, bet bērni pieder tai sabiedrības grupai, kur notiek plaša infekcijas izplatība, bērni kļūst par vērā ņemamu infekcijas pārneses faktoru un personu grupu, kurai netiek nodrošināta aizsardzība vakcinācijas veidā. Visu vecumu bērni ir uzņēmīgi pret SARS-CoV-2 vīrusu un var to pārnēsāt. SARS-CoV-2 gadījumi jaunākiem bērniem, šķiet, noved pie tālākas pārnešanas retāk nekā gadījumi vecākiem bērniem un pieaugušajiem.

Tomēr lielākā daļa pētījumu tika veikti pirms Delta varianta parādīšanās un plašas izplatīšanas [ECDC technical report “COVID-19 in children and the role of school settings in transmission - second update”. 8 Jul 2021.]. Delta vīrusa variants daudz vieglāk izplatās neimūno cilvēku vidū, ieskaitot bērnus un jauniešus.

Komentārs

Piekrītu apgalvojumam, ka saslimšana bērnu vidū retāk noved pie tālākas slimības izplatības nekā pieaugušo vidū un bērni slimo viegli. Par to liecina statistika. Pagājušajā gadā neviens bērns Latvijā nemira no covid. Bērniem nebūtu jāliedz apmeklēt izglītības iestādes vai ārpusklases nodarbības, un bērni nebūtu jāvakcinē, jo vakcinācija bērniem tāpat kā pieaugušajiem neparedzami rada smagus veselības riskus, piemēram, sirds muskuļa iekaisumu – miokardītu, kas prasa hospitalizāciju 6 reizes biežāk nekā saslimšana ar covid.[9]

Neesmu novērojis, ka bērnu vidū notiktu plaša infekcijas izplatība. Lūdzu, uzrādiet statistiku, kas apliecina pieņēmumu, ka bērnu vidū notiek plaša infekcijas izplatība un bērni ir nozīmīgs slimības tālākas izplatības iemesls Latvijā.

Likumprojekts

Norma paredz pienākumu darba devējam vērtēt katru gadījumu individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, izņemot 7.3 panta otrajā daļā minētās jomas (veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā saistībā ar riska līmeni Covid-19 infekcijas izplatību šajās jomās.)

Komentārs

Samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības princips paredz, ka gadījumā, ja vakcinēts darbinieks var neparedzami slimot un inficēt tāpat kā nevakcinēts, tad sargājot sabiedrību nav pieprasāma. Šis likumprojekts ir bezjēdzīgs un diskriminē nevakcinētos, kas šobrīd ir lielākā sabiedrības daļa.

Likumprojekts

Par normā ietvertajiem kritērijiem:

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nosaka šādus augsta inficēšanās riska kontakta veidus:

• tuvs (seja pret seju) kontakts ar Covid-19 gadījumu divu metru attālumā ilgāk par 15 minūtēm 24 stundu laikā (t. sk. atkārtoti kontakti, kas kopā (summāri) ilgst vairāk par 15 minūtēm);

• fizisks kontakts ar Covid-19 gadījumu (piemēram, rokasspiediens);

• tieša saskare ar Covid-19 gadījuma izdalījumiem (piemēram, personai klepojot);

• atrašanās slēgtā vidē (piemēram, mājsaimniecībā, klasē, sanāksmju zāle, slimnīcas uzgaidāmā telpa u.tml.) vai braukšana kopā ar Covid-19 gadījumu ilgāk par 15 minūtēm vienā transportlīdzekļa salonā;

• veselības aprūpes darbinieks vai cita persona, kura veic Covid-19 pacienta tiešu aprūpi vai laboratorijas darbinieks, kurš strādājot ar Covid-19 pacientu nav lietojis individuālos aizsardzības līdzekļus vai, iespējams, tos lietoja nepareizi vai neievēroja roku higiēnu.

PVO norāda, ka visvairāk smagas Covid-19 infekcijas norise draud cilvēkiem vecumā no 60 gadiem un personām, kurām ir tādas veselības problēmas kā augsts asinsspiediens, hroniskās sirds un asinsvadu slimības un plaušu slimības, diabēts, vēzis vai aptaukošanās (lieks svars). Lieku svaru neuzskata par hronisko slimību, bet tā ir veselības problēma.

Tuvs kontakts ievērojami palielina šo darbinieku (amatpersonu) inficēšanās risku salīdzinājumā ar darbiniekiem (amatpersonām), kuriem citi darba (amata, dienesta) apstākļi.

Pirmie trīs no iepriekšminētajiem Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra noteiktie augsta inficēšanās riska kontakta veidi ir attiecināmi uz minētā panta daļas 1. un 2.punktu.

Satversmes 93.pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tiesības uz dzīvību uzliek valstij pienākumu veikt pasākumus dzīvības saglabāšanai un aizsardzībai

Komentārs

Tā kā vakcinācijai atsevišķos neparedzamos gadījumos ir nāvīgas blaknes, nevienam nevar prasīt, lai citu dēļ vakcinējas.

Valsts var aizsargāt cilvēku dzīvību riska grupā, apmaksājot viņiem vakcīnas, ja viņi vēlas un uzskata, ka vakcinācijas risku atsver ieguvums, bet valsts nedrīkst prasīt, lai darbinieki vakcinējas pakalpojuma saņēmēju vietā. Katram par savu veselību ir jārūpējas pašam.

Likumprojekts

Līdzīgi Latvijas Republikas Satversmes 111. pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību

Tādējādi sabiedrības veselība ir viena no Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuras aizsardzībai valsts var ierobežot citu personu tiesības.

Komentārs

Vesels darbinieks un pakalpojumu saņēmējs nevienu neapdraud. Vakcinācijai ir neparedzamas nāvējošas blaknes. 93. pants prasa valstij ļaut veseliem cilvēkam aizsargāt savu dzīvību atsakoties vakcinēties.

Kurš Satversmes pants ļauj valstij, lai aizsargātu citus pilsoņus no teorētiski iespējamas saslimšanas, likt veselam cilvēkam riskēt ar dzīvību, potējoties ar vakcīnu, kam ir reģistrētas neparedzamas nāvīgas blaknes?

Likumprojekts

Satversmē noteiktās pamattiesības un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos garantētās cilvēktiesības veido savstarpēji līdzsvarotu sistēmu, un tās nav aplūkojamas atrauti cita no citas, līdz ar to atsevišķām personām garantētās tiesības prasa respektēt arī citām personām noteiktās pamattiesības. Pamattiesību ierobežojumu mērķis ir atrast taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp atsevišķas personas pamattiesībām, no vienas puses, un citām konstitucionālajām vērtībām, no otras puses

Komentārs

Vesela cilvēka tiesības uz pieņēmumu pamata nedrīkst ierobežot. Ja cilvēks ir saslimis, viņam pienākas medicīniska palīdzība un viņš uz slimošanas laiku nedrīkst apmeklēt darbu, tas ir samērīgs ierobežojums. Valsts viņam apmaksā slimības lapu. Vakcīnu efektivitāte vīrusa mutāciju dēļ neparedzami mainās. Piemēram, gripas pote dažos gados ir izrādījusies efektīva tikai 10% gadījumu, un ar vakcināciju gripu nav izdevies izskaust. Kārtība, ka darba devējam nav tiesību prasīt vakcinēties pret mainīgu vīrusu, ir labi sevi apliecinājusi, tā nevienu nediskriminē, nespiež bezjēdzīgi vakcinēties, tāpēc ir jāsaglabā.

Likumprojekts

Likumprojekts neparedz personām veikt obligātu vakcināciju. Neviena persona nedrīkst tikt pakļauta piespiedu vakcinācijai pretēji tās gribai neatkarīgi no iemesliem, kas veido šādu gribu. Likumprojektā paredzēti konkrēti kritēriji, ar kuriem darba devējs var prasīt, lai darbinieks būtu vakcinējies, kā arī paredzēts darba devēja pienākums lēmumu pieņemt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu.

Komentārs

Likumprojekta izstrādātāji neņem vērā, ka draudi zaudēt darbu ir piespiešanas veids. Prasība ir neefektīva, nepamatota, jo arī vakcinēti darbinieki var neparedzami saslimt un inficēt citus.

Likumprojekts

Attiecībā uz ārstniecības, ilgstošas sociālās aprūpes un izglītības jomu minētais darba devēja izvērtējums nav attiecināms saistībā riska līmeni Covid-19 infekcijas izplatībai šajās jomās. Gadījumos, kad persona nevēlas veikt vakcināciju, tai ir tiesības izvēlēties tādu nodarbošanos, kas nav saistīta ar tādiem Covid-19 infekcijas izplatības riskiem, kuru dēļ būtu izvirzīta prasība par sadarbspējīga sertifikāta esamību.

Vakcinācija kā priekšnoteikums darba vai amata (dienesta) pildīšanai skar Satversmes 106. pantā paredzētas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arī tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un darbavietu[4]. Satversmes 106.panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos.[5]

Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējam ir rīcības brīvība izvirzīt prasības attiecībā uz konkrētu profesionālo darbību, ciktāl tas nepieciešams sabiedrības interesēs.[6] Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, tostarp tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam.[7]

Komentārs

Ja vakcīna neparedzamos gadījumos izraisa nāvi, tā nedrīkst būt kvalifikācijas prasība, jo Satversmes 93. pants nav atceļams.

116. pantā uzskaitītu mērķu vārdā veiktajiem cilvēktiesību ierobežojumiem ir jābūt pirmkārt efektīviem. Ja vakcinētie sastāda piektdaļu no saslimušajiem, tad šī prasība netiek izpildīta, vakcinācija nepasargā no saslimšanas, 116. panta piemērošanas prasības nav izpildītas.

Likumprojekts

Likumprojektā ietverto prasību mērķis ir nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu un drošas darba vietas nodrošināšanu, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās riskus, saņemot valsts institūciju un privātpersonu sniegtos pakalpojumus, kā arī pildot darba un amata (dienesta) pienākumus, attiecīgi apturot vai ierobežojot infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, kas rodas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas rezultātā vai arī savstarpējā saskarsmē darba vietā.

Likumprojektā paredzētais regulējums izstrādāts, lai aizsargātu cilvēku veselību, pasargājot no inficēšanās ar Covid-19 infekciju dažādu valsts un privātpersonu sniegto pakalpojumu saņemšanas brīdī, kā arī pildot savus darba pienākumus. Regulējums vērsts arī uz to, lai apturētu vai ierobežotu infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, tādējādi radot priekšnoteikumu personu brīvas pārvietošanās iespējām, kā arī dažādu sabiedrībai būtisku pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu un izglītības pieejamībai. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums izstrādāts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības.

Komentārs

Kā jau valsts prezidents pareizi norādīja, vienu cilvēku tiesības nedrīkst ierobežot citu cilvēku tiesības. Veselu skolotāju un ārstu tiesības atteikties no vakcinācijas un turpināt strādāt profesijā, kura prasa lielu darbu, lai to apgūtu un pierādītu kvalifikāciju, tāpat kā tiesnešu darbu, nav samērīgi ierobežot, jo viņi pilda svarīgas funkcijas sabiedrībā, turklāt ārstu un skolotāju trūkst. Vesels ārsts un skolotājs nevienu neapdraud, neviena tiesības neaizskar. Ja valsts vēlas, lai vesels cilvēks katru nedēļu pierāda veselību, valstij tas ir jāapmaksā.

Likumprojekts

Pandēmijas apstākļos, kad pastāv būtisks apdraudējums sabiedrības veselībai, valsts īstenotie pasākumi veselības aizsardzības jomā var tikt vērtēti arī kā tādi, kas nepieciešami sabiedrības drošības aizsardzībai. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums izstrādāts tādu mērķu sasniegšanai, kas atbilst Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem.

Komentārs

Kā jau minēju iepriekš, pieņemtajiem pasākumiem ir jāsasniedz mērķis. Pieņemtie ierobežojumi nedrīkst būt bezjēdzīgi. Vakcinācija mērķi nesasniedz, piektdaļa vakcinēto slimo, vakcīnai ir neparedzamas nāvējošas blaknes.

Likumprojekts

Likumprojektā ietvertais regulējums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, ievērojot to, ka vakcinētām personām risks saslimt ar Covid-19 infekciju, vai saslimt ar to smagā formā, vai to pārnēsāt ir ievērojami zemāks, nekā nevakcinētām personām. Attiecīgi secināms, ka vakcinētas personas rada būtiski mazākus riskus infekcijas pārnesei citām personām pakalpojuma sniegšanas ietvaros vai darba vietā. Turklāt sniegtā pakalpojuma epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas pienākums gulstas uz pakalpojuma sniedzēju, savukārt valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošu tiesisko ietvaru, lai pakalpojuma sniedzējs varētu realizēt savus pienākumus.

Ņemot vērā, ka vakcinētām personām ir būtiski zemāka inficēšanās iespēja un būtiski zemāka infekcijas pārnese, tad nosacījumi pakalpojumu sniegšanas sfērā un darba vietās, noteikt nodarbinātajām personām prasību būt vakcinētām pret Covid-19 infekciju (izņēmuma gadījums, ja persona ir pārslimojusi) ir piemērotākais epidemioloģiskās drošības pasākums.

Komentārs

Nevakcinēts bērns un vesels pieaugušais ar kovid slimos ievērojami retāk un vieglāk, kā nevakcinēts cilvēks ar smagām blakusslimībām. Vakcinēts vesels pieaugušais ar kovid slimos ievērojami retāk un vieglāk, kā vakcinēts cilvēks ar smagām blakusslimībām.

Kāpēc robeža tiek vilkta starp vakcinētu un nevakcinētu un netiek vilkta arī starp veselu cilvēku un cilvēku ar smagām blakusslimībām, un vakcinētu veselu cilvēku un vakcinētu cilvēku ar smagām blakusslimībām? Visos minētajos gadījumos riski saslimt un slimot smagā formā, kā arī pārnēsāt infekciju būtiski atšķiras. Te nav ievērots samērīgums, tiesiskums un vienlīdzība, bet ir jūtama vēlēšanās panākt iedzīvotāju masveidīgu vakcināciju, kaut arī tā nepalīdzēs sasniegt mērķi, jo, kā rāda pieredze, arī vakcinēti cilvēki slimo smagi, pārnēsā infekciju un mirst. Mutējošu vīrusu, piemēram, gripu, izskaust ar vakcināciju nav izdevies, kas parāda, ka vakcinācija nav piemērotākais epidemioloģiskās drošības pasākums šādu vīrusu gadījumā.

Likumprojekts

Covid-19 tests nav alternatīva vakcinācijai, bet tas var tikt izmantos tikai kā papildu piesardzības pasākums Covid-19 izplatības risku mazināšanai.

Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka testētā persona var atrasties tā saucamajā inkubācijas periodā (kad testa rezultāts vēl ir negatīvs; arī šādi gadījumi ir nereti), kas rada viltus drošības sajūtu attiecīgajai personai sniedzot pakalpojumu/apkalpojot klientu. Rezultātā brīdī, kad testētais cilvēks kļūst infekciozs, viņš jau var būt paspējis inficēt ievērojamu skaitu citu cilvēku.

Komentārs

Uhaņas un Singapūras pētījumi neapstiprina pieņēmumu, ka bezsimptomu vīrusa nēsātāji inficē lielu skaitu citu cilvēku.

Bezsimptomu nēsātāji ir neliela ar vīrusu inficēto daļa, viņi vīrusu tālāk nodod reti, tāpēc viņi nav sabiedrībai īpaši bīstami. [10]

Likumprojekts

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, salīdzinot Covid-19 infekcijas sastopamības biežumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un vakcinētām personām, pilnīgi vakcinēto personu vidū Covid-19 infekcija tika konstatēta 93,6 reizes retāk

Komentārs

Kāpēc tiek salīdzināti visi Latvijas iedzīvotāji un vakcinētie? Tas rada maldīgu priekšstatu par vakcinācijas efektivitāti. SPKC infogramma, kas salīdzina saslimstību vakcinēto un nevakcinēto iedzīvotāju vidū parāda, ka viens no pieciem saslimušajiem ir vakcinētais, kas rada daudz saprotamāku priekšstatu par vakcinācijas efektivitāti. [11]

Likumprojekts

Tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos ierobežojumu, kas izpaužas ar likumprojektā noteiktu pienākumu konkrētās jomās un apstākļos iegūt sadarbspējīgu sertifikātu, vakcinējoties pret sabiedrību apdraudošu infekciju slimību, atsver sabiedrības ieguvums epidemioloģiskās drošības jomā, jo būtiski tiek samazināts citu sabiedrības locekļu risks inficēties, saņemot nepieciešamos pakalpojumus vai vienkārši veicot ikdienas darbu (amata, pienākumus) darba vietā.

Komentārs

Sabiedrības lielākā daļa nav vakcinējusies, kaut tika aicināta to darīt, un plāns paredz to vakcinēt piespiedu kārtā, jo kāds no nevakcinētajiem būs ārsts, cits vēlēsies iet pie friziera vai uz koncertu. Likumprojekts paredz lielāko sabiedrības daļu iekļaut kontroles shēmā, kas ir neērta, izmaksā dārgi, lobē vakcināciju, kura būs jāatkārto, bet risks inficēties mazināsies niecīgi, jo, kā rādīja pagājušā gada pieredze, visvairāk cilvēku inficējās mājsaimniecībās. Vakcinācijas esamība un veselības stāvoklis ir aizsargājami personas dati, bet valsts plāno prasīt tos uzrādīt darba dēvējam un, ja persona nebūs pēc valsts domām pareizi vakcinējusies, diskriminēt viņu. Tā kā vakcīnai ir iespējamas nāvīgas blaknes un vakcinācija visus vakcinētos nepasargā no slimošanas, tad tāds plāns ir nepieņemams.

Likumprojekts

Iepriekš izslimota Covid-19 slimība nav iemesls pēc tam neveikt personas vakcināciju.

Komentārs

Novērojumi apliecina pretējo. Pārslimošana rada labāku aizsardzību pret reinfekciju nekā vakcinācija. [6]

Likumprojekts

Uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata (dienesta) pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai. Ņemot vērā, ka šādu situāciju iespējamība ir ļoti zema un šādu, iespējamo, gadījumu skaits nav nosakāms, bet statistiski iespējamība norāda, ka tie varētu būt ne vairāk kā daži atsevišķi gadījumi uz visu iedzīvotāju skaitu, tad atsevišķa atlīdzības mehānisma izstrāde šādiem gadījumiem nav nepieciešama, bet būtu piemērojami principi un noteiktie atlīdzības apmēri, kas jau normatīvi ir noteikti, t.i. Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principi un noteiktie atlīdzības apmēri. Ņemot vērā, ka vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) izvērtēšana ietilpst Zāļu valsts aģentūras kompetencē, tad arī kompensācijas noteikšana būtu piekritīgi šai institūcijai. Šādu kompensāciju izmaksu apmēri nav prognozējami, attiecīgi tiem nav veicami finanšu līdzekļu uzkrājumi, bet izmaksa veicama no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.Paredzēts, ka Likuma 7.2 panta pirmās daļas 2.punkts, trešā, ceturtā un piektā daļa, 7.3 panta otrā daļa un 7.4 panta pirmā, trešā, ceturtā, piektā, sestā, septītā, astotā, devītā un desmitā daļa stājas spēkā 2021.gada 1. oktobrī. Šis termiņš noteikts, ņemot vērā personas iespējas iziet pilnu vakcinācijas kursu.

Komentārs

Šis ir satriecoši cinisks punkts. Ieceļot ZVA par atbildīgo, ir skaidrs, ka valsts pārvalde negrasās neko kompensēt. ZVA apgalvojumiem, ka Latvijā vakcinēto pāragrās nāves iemesls nav vakcinācija, nevar ticēt, jo ZVA vadītājs ir vai nu nekompetents, vai korumpēts. [4] Vakcinācijas izraisītu pāragru nāvi var pierādīt tikai tad, ja šo saistību meklē. Vācu patologanatomu asociācija pareizi norāda, ka, ja autopsija netiek veikta, nāves saistību ar vakcināciju var nepierādīt. Heidelbergas universitātes galvenais patologs Pīters Širmahers mudina veikt daudz vairāk vakcinēto cilvēku autopsijas. Problēma no viņa viedokļa: vakcinēti cilvēki parasti nemirst klīniskā novērošanā. "Ārsts, kas pārbauda līķi, nedomā par saistību ar vakcināciju un apliecina dabisku nāvi, un pacients tiek apglabāts," ziņo Širmmahers. "Vai arī viņš apliecina neskaidru nāves cēloni, un prokurors neredz trešās puses vainu un atbrīvo līķi apbedīšanai." [14]

Cilvēka apmierinātība ar dzīvi un dzīves ilguma pagarinājums virs vidējā vecuma ir rādītāji, kas liecina, ka medicīniska un sociāla politika valstī ir pareiza. Tā kā nav datu, kas liecinātu, ka Latvijas iedzīvotāji ģenētiski nelabvēlīgi atšķiras no citiem Eiropas iedzīvotājiem, tad ikviens vakcinēts vīrietis Latvijā, kas nesasniedz 79 gadus, un ikviena vakcinēta sieviete, kas nesasniedz 84 gadus, mirst pāragri. Ja saistību ar vakcināciju nemeklēs, to pierādīt nebūs iespējams, bet tas nenozīmē, ka saistības nav.

Ņemot vērā dažādos ārstēšanas rezultātus valsts pārvaldītajās slimnīcās [13], cik pacientiem un viņu radiem ārstniecības riska fonds pagājušajā gadā ir veicis kompensējošas izmaksas un par kādām summām?

Cik % mirušo pēc vakcinācijas ir veikta autopsija? Kā bez autopsijas var noteikt, ka vakcinācija nav nāves cēlonis?

Likumprojekts

Likumprojekta 7.2 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā epidemioloģiski drošā pakalpojuma sniegšanā un saņemšanā līdz 2021.gada 31.decembrim pieļaujama sadarbspējīga sertifikāta aizstāšana ar negatīva Covid-19 infekcijas testa esamību, kas apliecina, ka personai veikts Covid-19 tests, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, vai ātrais antigēna tests, kas iekļauts Eiropas Padomes rekomendācijās 2021/C 24/01, un apstiprināts negatīvs rezultāts. Testa veikšanu personas apmaksā no personīgajiem līdzekļiem. Norma vērsta uz to, lai jaunais regulējums neradītu pārāk lielu slogu iestādēm, ja ir liels darbinieku (amatpersonu) skaits, kuriem nav iegūts sadarbspējīgs sertifikāts.

Komentārs

Jūs plānojat ierobežot lielas sabiedrības daļas tiesības un aizstāvot iestādes, nevis pilsoņus, liekat pašiem par to maksāt!

Likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/2DE0627779AB8404C2258727005E798B?OpenDocument balsojums

Piezīmes

Draudi atbrīvot no darba ir piespiedu metode.

Ja cilvēks vakcinējas aiz bailēm zaudēt darbu vai tikt sociāli diskriminēts, tad lēmums vakcinēties ir pieņemts spaidu kārtā, kas ir pretlikumīgi.

Par to, vai covid vakcinācijai ir valsts mēroga medicīniska izmēģinājuma pazīmes, uz ko attiecas Helsinku deklarācija, lasiet [15]

Helsinku deklarācijas 26. punkts nosaka pētījuma dalībniekam tiesības izstāties no izmēģinājuma jebkurā laikā, nebaidoties par nevēlamām sekām, piemēram, zaudēt darbu.

Covid vakcīnām ir reģistrētas nāvējošas blaknes.

Vakcīnu pētījumi nav pabeigti, vakcīnām ir reģistrētas neparedzamas nāvējošas blaknes, par ko lasāms zāļu aprakstā.

Vesels cilvēks nevienu neapdraud.

Viņa tiesības uz pieņēmuma pamata, ka viņš varētu kādreiz ar kaut ko saslimt, vai nebūt likumpaklausīgs, kamēr tas nav noticis, nedrīkst ierobežot.

Valsts nedrīkst plānot un prasīt, lai veseli valsts apmaksātajos darbos nodarbinātie vakcinējoties riskētu zaudēt dzīvību.

Valstij ir jāaizstāv katra cilvēka neatņemamas tiesības rūpējoties par savu veselību atteikties no ietekmes, kam ir iespējamas nāvējošas blaknes.

Šī iemesla dēļ valsts, darba devējs, nedrīkst pieprasīt, lai vesels darbinieks pierāda veselību ar kaitīgu izmeklējumu [http://www.bernuarsts.lv/rentgens-skolotajiem/] vai uz pieņēmuma pamata, ka darbinieks kādreiz varētu saslimt, vakcinējas ar vakcīnu, kam ir apstiprinātas nāvējošas blaknes un kuras pētīšana nav pabeigta.

Veseliem pieaugušajiem darbspējīgā vecumā un bērniem Covid nav bīstamāks par gripu.

Pagājušajā gadā bērni no covid Latvijā nemira [http://www.bernuarsts.lv/veseliem-pieaugusajiem-un-veseliem-berniem-covid-viruss-nav-ipasi-bistams/].

Covid ir strauji mutējošs vīruss tāpat kā gripa. Vīrusa mutāciju dēļ ar vakcināciju gripu nav izdevies izskaust. Dažus gadus gripas vakcīna novērsa saslimšanu tikai 10 % vakcīnas saņēmēju. [http://www.bernuarsts.lv/par-gripas-vakcinas-efektivitati-un-lietderibu/]

Covid vakcīnas efektivitāte pret jaunajām vīrusu mutācijām nav zināma, valsts statistika neuzrāda, cik % vakcinēto ir saslimuši ar kuru vīrusa paveidu. Pret paveidiem, kas pamazām pārņem valstis, vakcīnas efektivitāte arvien pazeminās, bet vakcīnu no jauna atklāto dzīvībai bīstamo blakņu skaits arvien pieaug.

Bezsimptomu nēsātāji ir neliela ar vīrusu inficēto daļa, viņi vīrusu tālāk nodod reti, tāpēc viņi nav sabiedrībai īpaši bīstami[10].

Katra vakcīna ir jāvērtē individuāli

Nevar pieņemt, ka jauna vakcīna ir nepieciešama un droša tikai tāpēc, ka līdz šim vakcinācijas programma kopumā ir tikusi uzskatīta par salīdzinoši drošu.

Dažu bērniem paredzēto vakcīnu ietekme uz bērnu mirstību diemžēl nav zināma. Bērnu vakcinācijai būtu jāmazina vakcīnu saņēmušo bērnu mirstība, citādi tai nav jēgas.

Viens no veidiem, kā pārliecināties par vakcīnas ietekmi uz veselību, ir salīdzināt saslimstību un mirstību vakcinēto un nevakcinēto grupās.

Piespiedu kārtā vakcinējot visus, nebūs iespējams salīdzināt un pierādīt vakcīnas ietekmi uz kopējo mirstību.

Ir godprātīgu pētnieku novērojumi, ka vakcinācija ar difterijas, stinguma krampju un garā klepus kombinēto vakcīnu mazina saslimstību ar šīm slimībām, bet palielina vakcinēto bērnu, īpaši meiteņu, kopējo mirstību, tātad vairāk kaitē nekā palīdz.[12] Pētījumi ir veikti nabadzīgās Āfrikas valstīs, kur vēl ir daudz nevakcinētu bērnu,un, taupot naudu, vakcināciju veic ar atsevišķām vakcīnām, tāpēc var salīdzināt nāves gadījumu skaitu vakcinēto un nevakcinēto bērnu grupās.

Zāļu ražotāji cenšas apvienot vakcīnas kompleksos. Tas neļauj vērtēt katras atsevišķas vakcīnas sastāvdaļas ietekmi uz bērnu mirstību.

Pētnieku apgalvojumi, ka atsevišķas vakcīnas, kas ir kompleksās vakcīnas sastāvā, veicina bērnu mirstību, būtu jāpārbauda.

Vecāki pirms vakcinācijas par riskiem jāinformē.

Vecākiem būtu jābūt iespējai atteikties no tām vakcīnām, kuras veicina mirstību, neatsakoties no tām vakcīnām, kas pēc labas klīniskās prakses pētījumu datiem mazina gan saslimstību, gan mirstību.

Vakcīnām, kuras šobrīd ir apvienotas kompleksā vakcīnā, būtu jābūt pieejamām arī atsevišķi. Vakcīnu zāļu aprakstos būtu jāuzrāda pētījumi par vakcīnas ietekmi uz kopējo mirstību, vai jābrīdina, ka šādi pētījumi nav veikti.

Paldies domubiedriem par atsaucību, morālu atbalstu un saitēm.

[1]https://covid19.gov.lv/covid-19/covid-19-statistika/covid-19-vakcinacijas-statistika 8.08.2021

[2] https://www.facebook.com/watch/?v=645238759768444&extid=NS-UNK-UNK-UNK-IOS_GK0T-GK1C

Es pievienojos arodbiedrības vadītāja teiktajam, aicinu argumentēti un ar cieņu diskutēt tīmeklī un nepievienojos aicinājumam saziņai ar valsti izmantot grafiti.

[3] [https://www.bbc.com/news/health-57610998

Of the 117 people who died with the Delta variant, first identified in India, 50 (43%) had been fully vaccinated.

SPKC infogramma liecina, ka katrs piektais saslimušais ir vakcinēts.

https://infogram.com/saslimstibas-ar-c19-vakcinetie-un-nevakcinetiec19-1h7k230dxvyjv2x

[4] https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/341039-oi-jezin-kas-ir-muldets-karina-valdiba

[2020. gada 17. decembra valdības ārkārtas sēdē Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens ilgi un detalizēti prezentē vakcinācijas pasākumu stratēģiju, kas ir interesanti. Taču pats interesantākais ir tas, ka viņš saka šādus vārdus: “Ir blakusparādību ziņošanas sistēma, kur elektroniski ārstniecības personas un pacienti var ievadīt jebkurā brīdī ziņojumu par neparedzētām blaknēm vai arī paredzētām, bet tur vajag būt droši, ka to nav vairāk kā sākumā tika prognozēts.”

Kas izriet no ZVA vadītāja sacītā? Gadījumā, ja blakņu izrādīsies vairāk, nekā prognozēts, informācija par tām, visticamāk, tiks slēpta.

ZVA misija ir uzraudzīt, lai pacienti saņemtu drošas zāles un vakcīnas, nevis noliegt blakusefektu esamību. Direktors, kurš tīši maldina sabiedrību nav piemērots šim amatam. ZVA apgalvojumiem, ka novērotās blaknes nav cēloniski saistītas ar vakcināciju, vairs nevar ticēt.

[5]https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/4FE9635F6603F24FC2258714002D683B?OpenDocument#C

[6] https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.06.01.21258176v3

Results Among the 52238 included employees, 1359 (53%) of 2579 previously infected subjects remained unvaccinated, compared with 20804 (42%) of 49659 not previously infected. The cumulative incidence of SARS-CoV-2 infection remained almost zero among previously infected unvaccinated subjects, previously infected subjects who were vaccinated, and previously uninfected subjects who were vaccinated, compared with a steady increase in cumulative incidence among previously uninfected subjects who remained unvaccinated. Not one of the 1359 previously infected subjects who remained unvaccinated had a SARS-CoV-2 infection over the duration of the study.

https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(21)00675-9/fulltext

This study shows that previous infection with SARS-CoV-2 induces effective immunity to future infections in most individuals.

[7] http://www.bernuarsts.lv/ka-stingri-pilsonu-brivibas-ierobezojumi-ietekme-mirstibu-no-covid-19/

[8] http://www.bernuarsts.lv/slimibu-profilakses-un-kontroles-centra-ieteikumi-bernudarziem-ir-kludaini/

[9] https://www.medscape.com/viewarticle/954038?src=mkm_ret_210729_mscpmrk_eumonthly_int&uac=280175PT&impID=3532397&faf=1

Pret bērnu un pusaudžu piespiedu vakcināciju pret covid liecina statistika par komplikāciju biežumu vakcinēto bērnu vidū.

Amerikā bērniem, saslimušiem ar covid ir nepieciešama hospitalizācija retāk nekā vienā gadījumā no 100 000 saslimšanas gadījumu, bet miokardīta risks pēc otrās vakcīnas ir 6 no 100 000.

the risk for hospitalization in a young person in the last 3 months from COVID-19 as less than 1 in 100,000. The other comes from slide 27 of the Shimabukuro talk, which shows the rate of myocarditis in 12- to 17-year-old boys after the second dose of mRNA as 132/2,039,871, or about 6/100,000.

[10]Bezsimptomu gadījumi slimību vai nu nepārnes, par ko liecina pētījums Uhaņā, vai pārnes nelielā skaitā gadījumu, par ko ziņo neliels pētījums Singapūrā, kas atzīst, ka daļa no gadījumiem, kurus vērtē kā inficējušos no bezsimptomu vīrusa nēsātājiem, iespējams, varēja inficēties kur citur. [https://www.nature.com/articles/s41467-020-19802-w

Estimates of the prevalence of infection following the release of restrictions could inform post-lockdown pandemic management. Here, we describe a city-wide SARS-CoV-2 nucleic acid screening programme between May 14 and June 1, 2020 in Wuhan. All city residents aged six years or older were eligible and 9,899,828 (92.9%) participated. No new symptomatic cases and 300 asymptomatic cases (detection rate 0.303/10,000, 95% CI 0.270–0.339/10,000) were identified. There were no positive tests amongst 1,174 close contacts of asymptomatic cases.], [https://www.cdc.gov/mmwr/volumes/69/wr/pdfs/mm6914e1-H.pdf

Presymptomatic transmission was defined as the transmission of SARS-CoV-2 from an infected person (source patient) to a secondary patient before the source patient developed symptoms, as ascertained by exposure and symptom onset dates, with no evidence that the secondary patient had been exposed to anyone else with COVID-19. Seven COVID-19 epidemiologic clusters in which presymptomatic transmission likely occurred were identified, and 10 such cases within these clusters accounted for 6.4% of the 157 locally acquired cases.

[11] https://infogram.com/saslimstibas-ar-c19-vakcinetie-un-nevakcinetiec19-1h7k230dxvyjv2x

[12]

Difterijas, stinguma krampju un garā klepus kombinētā vakcīna veicina vakcīnu saņēmušo bērnu mirstību.

https://bmjopen.bmj.com/content/2/3/e000707 Results In the first study, DTP had negative effects on survival in contrast to the beneficial effects of BCG and MV. This pattern was repeated in the six other studies available. Second, the two ‘natural experiments’ found significantly higher mortality for DTP-vaccinated compared with DTP-unvaccinated children. Third, the female–male mortality ratio was increased after DTP in all nine studies; in contrast, the ratio was decreased after BCG and MV in all studies. Fourth, the increased female mortality associated with high-titre measles vaccine was found only among children who had received DTP after high-titre measles vaccine. Fifth, in six randomised trials of early MV, female but not male mortality was increased if DTP was likely to be given after MV. Sixth, the mortality rate declined markedly for girls but not for boys when DTP-vaccinated children received MV. The authors reduced exposure to DTP as most recent vaccination by administering a live vaccine (MV and BCG) shortly after DTP. Both trials reduced child mortality.

2002 gadā PVO, nenorādot saiti, ziņoja, ka viņu veiktā analīze hipotēzi neapstiprina. https://www.who.int/vaccine_safety/committee/topics/dtp/statement112002/en/

Jauni dati 2004 un 2016 gadā liecina par labu sākotnējai hipotēzei - difterijas, tetānusa, garā klepus kombinētā vakcīna palielina vakcīnu saņēmušo bērnu mirstību.

https://academic.oup.com/ije/article/33/2/374/715842 Conclusions In low-income countries with high mortality, DTP as the last vaccine received may be associated with slightly increased mortality. Since the pattern was inversed for BCG, the effect is unlikely to be due to higher-risk children having received vaccination. The role of DTP in high mortality areas needs to be clarified.

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5063034/ To evaluate the effects on non-specific and all cause mortality, in children under 5, of Bacillus Calmette-Guérin (BCG), diphtheria-tetanus-pertussis (DTP), and standard titre measles containing vaccines (MCV).

Conclusions. Evidence suggests that receipt of BCG and MCV reduce overall mortality by more than would be expected through their effects on the diseases they prevent, and receipt of DTP may be associated with an increase in all cause mortality. Although efforts should be made to ensure that all children are immunised on schedule with BCG, DTP, and MCV, randomised trials are needed to compare the effects of different sequences.

Pošu ražotāji cenšas likt vairākas vakcīnas kopā un veidot aizvien jaunas kombinācijas, kas neļauj salīdzināt katras vakcīnas ietekmi uz mirstību atsevišķi. Jaunai kombinācijai - jaunai vakcīnai - blakusefektu reģistrācija sākas no jauna, kas apgrūtina nelabvēlīgu efektu pierādīšanu, jo paiet gadi, līdz uzkrājas dati, kas ļautu izdarīt secinājums. Ja vakcīnas sastāvu maina bieži, nelabvēlīgu ietekmi pierādīt ir grūti, reizēm neiespējami, bet tas nenozīmē, ka nelabvēlīgas ietekmes nav.

Vakcīnu drošību pēta īsos, salīdzinot ar pasaulē vakcinējamo bērnu skaitu, nelielos pētījumos, līdzīgi kā covid vakcīnas, kuras tika atzītas par drošām un pirms reģistrācijas veiktajos pētījumos riski neuzrādījās. Kad vakcinēto skaits pieauga, pēcreģistrācijas ziņojumi uzrādīja retas, bet smagas komplikācijas - trombozes, anafilakses, miokardīta un citus dzīvību apdraudošus riskus.

Nedaudzajos pētījumos, kas ir pieejami, parādās, ka arī kombinētā vakcīna veicina meiteņu mirstību. Salīdzinot vakcinētos ar kombinēto penta vakcīnu, un tos, kas vakcīnu nav saņēmuši, izrādījās, ka ar penta vakcīnu vakcinētās meitenes mira biežāk nekā nevakcinētās. Penta kombinētajā vakcīnā ietilpst vakcīnas pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, hemofīlus b un b hepatītu. Pētījumi parāda, ka difterijas, stinguma krampju un garā klepus vakcīnu kombinācija varētu būt tā, kas veicina meiteņu mirstību. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32573310/

Penta is associated with an increased female-male mortality ratio: cohort study from Bangladesh. Penta (DTP-hepatitis B-Haemophilus influenzae type b) Diphtheria-tetanus-pertussis (DTP) vaccine may be associated with excess female deaths. ]

[13] http://www.bernuarsts.lv/vai-veselibas-aprupes-kvalitate-visa-valsti-ir-vienada/

[14] https://translate.google.com/translate?hl=en&sl=de&tl=en&u=https%3A%2F%2Fwww.welt.de%2Fvermischtes%2Farticle232900871%2FCorona-Pathologe-fordert-mehr-Obduktionen-von-Geimpften.html

[15] https://telos.lv/par-vakcinam/

 Pārpublicēts no bernuarsts.lv

An error has occured